Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ja ikviens būtu padzīvojis Austrijā...

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Mūsu liktenis izšķirsies ne tikai uz barikādēm, bet galvenokārt ekonomikā. Uz vairākiem "LJ" jautājumiem atbildēja MP priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņš.

— Kāda ir valdības taktika ekonomikā?

— Pirmais, ar ko vajadzēja sākt, bija nosacījumu radīšana ražīgam cilvēku darbam, privātiniciatīvas atraisīšana. Tomēr īpašuma konversijas koncepcijas izstrādi nācās piebremzēt, jo bija jāveido 1991. gada budžets un tā ienākumu nodrošināšanai jāpieņem nodokļu likumi. Bet šogad gan pamatkredo — radīt jaunu darba motivācijas mehānismu, kura pamats ir privātīpašums. Mēs varam projektēt visvisādus nodokļus, bet, nemainoties attieksmei pret darbu, mums nekā cita vairāk nebūs.

Jāķeras pie privatizācijas. Kamēr nav nacionālās valūtas, privatizāciju var sākt tikai tajās nozarēs, kur nav nepieciešams ieguldīt pārāk daudz līdzekļu — tirdzniecībā, sadzīves pakalpojumos, dzīvokļu saimniecībā u. c.

Vēl šogad jādomā arī par ārējo ekonomisko sakaru veidošanas kārtību. Jāizlemj, kā Latvijā ieguldāms ārzemju kapitāls. Nav paredzēta jaunu lielu uzņēmumu būve, bet galvenokārt veco rekonstrukcija.

— Valdība koriģējusi savu lēmumu, nosakot, ka 66 rubļu kompensācija nav apliekama ar ienākuma un sociālo nodokli. Vai tas nozīmē, ka valdība atzinusi savas kļūdas?

— Nebūt ne! Tā ir lēmuma atlikšana tikai uz laiku. Kompensācija jāsaņem tikai bērniem, mātēm, kas kopj bērnus, pensionāriem. Pārējiem savās darbavietās jānopelna lielāka alga. Ja mēs arī uzņēmumos strādājošajiem algas pielikumu uzlūkosim par kompensāciju, tad var pienākt laiks, kad kompensācija būs 2000 rubļi, bet alga – 300. Dzīves dārdzība taču aug. Mēs paredzējām, ka saimnieciskā aprēķina uzņēmumos sakarā ar pārtikas cenu paaugstinājumu darba samaksas sistēmu veidos tā, lai katrs strādājošais pēc nodokļu atvilkšanas saņemtu vismaz par 66 rubļiem lielāku algu.

Pirmajā ceturksnī novērsīsim neskaidrības, izstrādāsim indeksācijas mehānismu. Nākamajā ceturksnī ienākumu un sociālo nodokli atkal atvilksim no saimnieciskā aprēķina uzņēmumos strādājošo nopelnītā. Kompensācijas mehānismam turpmāk jābūt iekļautam darba samaksas sistēmā.

— Daļa cilvēku uzskata, ka cenu paaugstināšana notikusi pārāk lielā steigā un valdība nav paspējusi cilvēkiem izskaidrot tās nepieciešamību.

— Pasaules pieredze liecina, ka cenu reformas jāveic vienā naktī. Citādi notiek produkcijas masveida izpirkšana. Uzņēmumi savukārt cenšas izmaksāt visu lieko fondu naudu strādājošajiem, lai viņi varētu sapirkties vēl lētās preces.

Kārtīgs saimnieks jau pērn, slēgdams līgumus ar partneriem un zinādams par jauno cenu tuvošanos, paredzēja algas palielinājumu un tāpēc paaugstināja produkcijas cenu, tādējādi iegūdams papildlīdzekļus.

Grūti ir pārliecināt par cenu reformu vajadzību iepriekš, kamēr cilvēks nav izbaudījis jauno sistēmu uz savas ādas. Ja ikviens būtu gadu padzīvojis, piemēram, Austrijā, kur valda tirgus ekonomika, tad saprastu, ka Latvijas valdība rīkojas pareizi.

Tagad vismaz veikalā kaut ko var nopirkt. Nav bezmērķīgi panikā jāskraida pa pārtikas preču veikaliem. Šim nolūkam agrāk izšķiesto laiku tagad var izmantot lietderīgākam darbam.

Alternatīva valdības cenu politikai būtu tad, ja vienlaikus ar cehu reformu tiktu ieviesta arī nacionālā valūta. Bet pie lata tiksim ne agrāk kā pēc gada.

— Kā jūs domājat nodrošināt regulāru preču piegādi veikaliem?

— Ražotāji šobrīd jau ir ieinteresēti realizēt savu produkciju,-jo citādi viņiem nebūtu naudas, ko strādātājiem izmaksāt algās. Grūtāk būs tikt galā ar veco tirgošanās psiholoģiju. Līdz šim pārdevēji realizēja visu, ko atveda uz veikalu. Ja atveda, bija labi, ja neatveda, — arī labi. Turpmāk pašiem tirgotājiem būs jāorganizē produkcijas piegāde no gaļas kombinātiem, arī neizpārdotās, drusciņ apstāvējušās gaļas promvešana no veikala uz uzņēmumu pārstrādei desās. Pagaidām pārdevēji ir piesardzīgi preces pieprasīšanā, sevi ar raizēm neapgrūtina. Turpmāk viņu darba samaksai jābūt tieši un pilnīgi atkarīgai no pārdotās produkcijas masas. Un, jo mēs vairāk veikalu drīzāk privatizēsim, jo vairāk preču tajos pārdos.

— Vai valdība ir gatava darbam arī tādos apstākļos, ja notiek visļaunākais…?

— Lai arī kāda būtu situācija, esam gatavi izmantot visas iespējas, lai realizētu sākto ekonomikas reformu. Nedod Dievs, bet ja arī iestātos tumšāks periods, tas būs īslaicīgs, pie sakarīgas saimniekošanas tik un tā nāksies atgriezties. Bez cenu liberalizācijas, privātīpašuma, konkurences nekad normāli nedzīvosim.

Republikas "sabiedrības glābēji" ekonomikā ir tuvredzīgi, pat akli, jo viņi neredz ne vien to, kas notiek pasaulē, bet arī viņu sapņu zemē — PSRS — notiekošo. Savienība taču ekonomikā sāks darīt to pašu, ko mēs, tikai ar vairāku mēnešu nokavēšanos.

Arni Kalniņu intervējis

Guntis Rozenbergs