Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Būt vai nebūt?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Visi esam iepazinušies ar presē publicēto LPSR Valodu likuma projektu, ko ir paredzēts apstiprināt LPSR Augstākās Padomes sesijā un kam ir lemts atbildēt uz latviešu tautas jautājumu: būt vai nebūt? Negatīvi uz šo jautājumu atbild IF aktīvistu un atbalstītāju rīcība. Tuvu šādai pozīcijai ir partijas Rīgas pilsētas komitejā dominējošais viedoklis. Tāpēc šoreiz savu viedokli par likumprojektu izteikšu sastatījumā ar A. Klaucēna atziņām, kas izskanējušas partijas pilsētas komitejas plēnumā (sk. RB, 19.04.89.).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu pašreizējais likumprojekta teksts ir kompaktāks, labāk izstrādāts, taču… — kā pareizi uzsver A. Klaucēns — tajā ir «neprecīzi formulējumi, kas pieļauj patvaļīgu tulkojumu». Tāpēc arī dabisks ir A. Klaucēna aicinājums partijas organizācijām katrā konkrētā gadījumā izstrādāt savu (! — V. S.) viedokli, kas aktīvi jārealizē kolektīvā. Šāds aicinājums man šķiet pielīdzināms anarhijas propagandai. Kā anarhijas propagandu es uztveru arī vārdus «lietvedības valoda jānosaka .. ņemot vērā konkrētā kolektīva viedokli» (no tā paša referāta).

Šāda pieeja likumprojekta teksta tulkošanā liek rūpīgāk novērtēt katru likumprojektā ietverto pretrunu. Bet pretrunas te ir. Minēšu tikai dažas būtiskākās.

Pirmkārt, līdzāsnostatījums«latviešu un krievu» valoda bez jebkādas prioritātes latviešu valodai mūsu republikas kontekstā nozīmē atzīt divas valsts valodas republikā (un latviešu valodas funkciju itin strauju tālāku sarukšanu). Tā ir Interfrontes prasība, un tieši tā (nevis nacionāļu prasība, kas pērnruden apliecināta ar 354 000 parakstiem un kas atbilst V. I. Ļeņina nostājai nacionālajā un valodu jautājumā) ir pilnīgi realizēta 12. pantā. Ņemot vēl vērā IF līdzšinējo «konstruktīvo» darbību dažādajos mītiņos (atgādināšu, kā to vērtējis A. Klaucēns, atzīstot, ka IF «rīkotajos mītiņos izpaudās šovinisma briesmas», un uzsverot, ka «tie, kas aicina streikot, neradīs mūsu atbalstu»), šī piekāpšanās IF prasību priekšā šķiet politiski kaitīga.

Otrkārt, pretrunīgu viedokļu jaunradi sekmē 7. panta 3. rindkopa. Atstāt lietvedības valodas izlemšanu lielā mērā darba kolektīvu padomju kompetencē ir anarhijas veicināšana, un te vēlreiz gribas citēt A. Klaucēnu: «Demokratizācija bez likumības draud izvērsties par anarhiju ar neparedzamām sekām.»

Tagad likumprojekts nodots LPSR Augstākās Padomes deputātu izlemšanai. Tagad uz deputātiem gulstas atbildība par visu Latvijas iedzīvotāju nākotni, bet jo īpaši — atbildība par latviešu valodas likteni republikā un par latviešu tautas likteni pasaulē.

 

V. SKUJIŅA,

filoloģijas zinātņu kandidāte