Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

«Aprīlis»: saliedēties demokrātijas vārdā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Rīgas viesi

Rīgas Politehniskā institūta lielajā zāle bija organizētas tikšanās ar Maskavas literātu komitejas pārbūves atbalstam «Aprīlis» biedriem. Šo neatkarīgo demokrātiski noskaņoto rakstnieku grupu uz Rīgu bija uzaicinājusi Latvijas krievu kultūras biedrība.

Par «Aprīli» šodien jau zina ne tikai tie, kas vērīgi seko literārajam procesam valstī. Mēs visi ar bažām un sašutumu klausījāmies pa televīziju, lasījam avīzēs un žurnālos par incidentu Centrālajā literātu namā. Taču rīdzinieki bija atnākuši tikties ar rakstniekiem ne tādēļ, lai uzzinātu notikuma detaļas. Biļetes uz «Aprīļa» sarīkojumiem bija izpārdotas vēl pirms tam, kad par šo ārkārtējo notikumu ziņoja masu informācijas līdzekļi.

Domāju, ka uz RPI zāli rīdziniekus bija atvedis satraukums par augošo spriedzi mūsu sabiedrībā, tās šķelšanos, centieni apjēgt pēdējo nedēļu traģisko notikumu cēloņus Aizkaukāzā. Uz daudziem jautājumiem viņi gaidīja atbildi no galvaspilsētas literātiem, kuriem tic, kuru darbus ciena.

LKKB priekšsēdētājs rakstnieks Jurijs Abizovs iepazīstināja ar viesiem. Pēc tam vakara vadītājas lomu uzņēmās Alla Gerbera — «Aprīļa» padomes locekle, rakstniece un žurnāliste (intervija ar viņu bija publicēta «RB» pērnā gada nogalē. — Red. piez.).

«Aprīļa» biedru tikumisko principu pamatā ir pašcieņa, godprātība, darba mīlestība. Šī kustība kļuva par savdabīgu protestu pret «literatūras ģenerāļu» diktātu. Dibināšanas sapulcē pagājušā gada martā «Aprīļa» priekšsēdētājs Anatolijs Pristavkins teica: «Radusies nepieciešamība pulcēties ārpus sekretariātiem un citiem birokrātiskiem vidutājiem un pašiem izlemt, kā kopīgiem pūliņiem mainīt mūsu Rakstnieku savienību un palīdzēt tai kļūt par sabiedrisku, demokrātisku organizāciju, kam nav citu uzdevumu, izņemot vienu — rūpes par literatūru.»

«Aprīlis» apvienoja rakstniekus, kuri stāv tālu no acumirklīgām interesēm, no cīņas par sekretāru krēsliem radošā savienībā. Viņi iestājas par visas mūsu ikdienas dzīves demokratizāciju, pret «Pamjatj» pseidopatriotu zvērināto šovinismu, pret citādu viedokļu apspiešanu, pret ekstrēmismu un neiecietību starpnacionālajās attiecībās.

Radikālisms, dažkārt galēji «kreisie» literātu izteikumi padarīja grupu par nevēlamu kā Rakstnieku savienības vadošajai kliķei, tā arī administratīvi komandējošai sistēmai. Komiteja pārbūves atbalstam vēl līdz šim nav reģistrēta, kaut gan tai ir ne mazums piekritēju gan mūsu zemē — Baltijā, Ļeņingradā, Sverdlovskā, Armēnijā, Ukrainā, gan arī ārvalstīs. «Aprīlis» jau izgājis no pilsētas neformālas rakstnieku apvienības ietvariem. Šopavasar kustības kongresā iecerēts nodibināt vissavienības rakstnieku apvienību pārbūves atbalstam.

Lai labāk iepazītu «aprīliešu» pozīciju, minēšu atsevišķu galvaspilsētas literātu uzstāšanās fragmentus, tiekoties ar lasītājiem Rīgā.

Anatolijs Pristavkins:

— Mēs dzīvojam sarežģītā laikā. Kamēr visa civilizētā pasaule strādāja sviedriem vaigā, mēs veicām daždažādus «vērienīgus» eksperimentus, kas diemžēl turpinās vēl šodien. Tā vietā, lai reizi par visām reizēm atdotu zemi zemniekiem un rūpnīcas — strādniekiem, mēs turpinām ceļu uz nekurieni. Birokrātiskais aparāts tā arī nav iemācījies kaut ko darīt, toties ar bezgala lielu cītību sargā savus krēslus. (Intervija ar A. Pristavkinu bija publicēta «RB» 26. janvārī. — Red. piez.)

Georgijs Vainers:

— Pašlaik valstī rit ļoti svarīgs sabiedriskās apziņas veidošanās process. No vispārējā «atbalstām — nosodām» mēs pārejam uz viedokļu plurālismu. To zināmā mērā veicina mūsu komiteja. Kādā no almanaha «Aprīlis» krājumiem nāks klajā mana un mana brāļa romāns «Cilpa un akmens zaļajā zālē». Tas nav jauns darbs, bet uzrakstīts pirms piecpadsmit gadiem. Pusotra desmita iepriekšējās brāļu Vaineru grāmatas vispirms publicēja žurnālos, pēc tam atsevišķās grāmatās. Bet šis romāns… gulēja ierakts zemē. Gluži kā mūsu detektīvos. Tagad tas «reabilitēts».

Alla Gerbera:

Man bieži jautā, kā es izturos pret ebreju emigrāciju, kāpēc cilvēki aizbrauc. Domāju, ikvienam pašam ir tiesības izraudzīties dzīves vietu. Kas attiecas uz mani, tad es jautājumu formulēju šādi: vai nu atstāt valsti, vai ieņemt aktīvu dzīves pozīciju. «Aprīlis» — tā ir mana izvēle. Esmu dzimusi maskaviete, mīlu šo pilsētu, savus draugus. Tā ir mana dzimtene, bez kuras grūti dzīvot. Kaut gan politiskā situācija valstī ir visai sarežģīta, esmu optimiste. Mūsu apvienības pusē ir visi godīgie cilvēki, talantīgi rakstnieki. Mums visiem, ne tikai literātiem vien, jāsaliedējas pārbūves, mūsu sabiedrības demokratizācijas vārdā. Cita ceļa nav…

Almanaha «Aprīlis» atbildīgā sekretāre G. Drobota pastāstīja par pirmo krājumu, kurā iekļauti Vozņesenska, Iskandera, Babela, Jevtušenko, Solžeņicina un citu darbi. Diemžēl almanaha metiens ir tikai 200 tūkstoši. Arī uz Rīgu rakstnieki bija atveduši nelielu daudzumu eksemplāru, kurus izpirka vienā mirklī.

Aleksandrs GERONJANS