Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Tautas frontes rīcības komitejas preses konference

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[LX19881015|]]

Tautas frontes rīcības komitejas preses konference Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa priekšvakarā organizācijas komitejai darba netrūka — gan ar pašu kongresu, gan ar piektdienas manifestāciju Mežaparkā par tiesisku valsti. Tomēr ceturtdienas vakarā Rakstnieku savienības telpās rīcības komitejas ļaudis stājās preses priekšā. Daudzo masu informācijas darbinieku klātiene, pārstāvot gan Latviju, gan tuvas un tālas zemes, liecināja, ka pašreizējiem notikumiem Latvijā nav tikai vietēja rakstura nozīme.

Neilgi pēc preses konferences sākuma tika paziņots, ka Latvijas Augstākā padome vienbalsīgi izsludinājusi latviešu valodu par valsts valodu. Tas izsauca telpā ilgstošus aplausus.

Jautājumi preses konferencē vairākkārt skāra Tautas frontes attieksmes ar Latvijas kompartiju. Tā kā pēc kongresa noslēguma bija paredzēta preses konference Frontes jaunievēlētajai domei kopā ar kompartijas centrālkomitejas un Augstākās padomes vadītājiem — abās pēdējās, protams, arī notikušas maiņas — jāsecina, ka Tautas fronte, vismaz tās veidotāji, nav plānojuši sevi par kaut kādu varas alternatīvu.

Organizācijas komitejas priekšsēdētājs Jānis Peters darīja zināmu, ka divas nedēļas pēc kongresa Tautas frontes vadītājiem paredzēts tikties ar jauno Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju jeb Latvijas prezidentu — Anatoliju Gorbunovu. Bet nedēļu pirms tam paredzēta Frontes vadības un Centrālkomitejas biroja apspriede par sasāpējušiem jautājumiem visās nozarēs — ieskaitot sūdzības par to, kā republikas krievu valodas presē atspoguļojas norises Latvijā. Pirmais sekretārs Jānis Vagris Peteram atzinies, ka viņa kontakti ar radošo inteliģenci bijuši nepietiekami. Vagris un Gorbunovs ielūgti uz Frontes dibināšanas kongresu. Ielūgums nosūtīts arī vissavienības kompartijas ģenerālsekretāram Michailam Gorbačovam. Tika uzsvērts, ka staļinisma un stagnācijas gadu atstātā saimnieciskā, sabiedriskā, politiskā un kultūras krīze ir tik smaga, ka tā nav pārvarama no augšas vien, bet pārbūvē jāpiedalās visai tautai, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tālab radusies Tautas frontes kustība, kuras spontāni tapušās atbalsta grupās pierakstījušies vairāk nekā 100.000 cilvēku.

Kustībā ietilpst gan kompartijas biedri un komjaunieši, gan bezpartejiskie, gan ticīgie, gan intelektuāļi un zemnieki. Kustība nediskriminē nevienu tautību, bet nav šaubu, ka tajā dominē latvieši. Rīcības komitejas pārstāvji uzsvēra, ka runa ir par kustību, nevis partijas dibināšanu. Fronte sadarbosies ar visiem progresīviem spēkiem, bet vērsīsies pret konservatīviem spēkiem kā partijā, tā ārpus tās. Tātad Latvijas Tautas frontes nostāja pret partiju ir tāda pati, kādu pirms nedēļas pauda Igaunijas Tautas fronte savā dibināšanas kongresā Tallinā.

Komitejas loceklis Jānis Gulbis norādīja, ka Tautas frontes kustībai ir priekšgājēji — "Helsinki 86", Vides aizsardzības klubs; izveidojusies arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un neformāla Tautas fronte. Visu šo grupu pārstāvji piedalījušies organizācijas komitejas darbā, un tās paredz piebiedroties Latvijas Tautas frontei kā frakcijas.

Komitejas loceklim, mācītājam Jurim Rubenim nācās atbildēt uz vairākiem jautājumiem par kristiešu attieksmi pret Tautas fronti un viņu cerībām šajās dienās. Mācītāja Rubeņa ierosmē svētdien sarīkots īpašs dievkalpojums Doma baznīcā — pirmais tur 29 gadu laikā. Jānis Peters steidzās paziņot, ka dievkalpojumu translēs radio un varbūt tam pieslēgs arī televīziju, jo sagaidāms, ka dalībnieku skaits būs daudz lielāks nekā Domā var uzņemt.

Organizācijas komitejas priekšsēdētājs apliecināja, ka galvenos jautājumos rīkotāju starpā valdījusi saskaņa, bet par to, ka vienprātība neattiecas uz visiem jautājumiem, liecināja daudzie preses pārstāvju jautājumi. Dažos izskanēja arī kritika — par kongresa izkārtojumu, par Tautas frontes paredzamo uzbūvi un sastāvu, un par specifiskiem frontes programmas punktiem. Rīcības komiteja norādīja, ka caurskatīti visi rakstiskie iesniegumi; tāpat atbalsis presē un citur, kas attiecas uz programmu. Rezultātā tā dažviet rediģēta, bet citos punktos delegātiem kongresā jāizšķiras par variantiem. Tātad gala vārds par Tautas frontes programmu un uzbūvi, kā jau demokrātiskā organizācija pienākas, tūkstoš delegātiem, kas nedēļas nogalē pulcējas Rīgā, Tautas frontes dibināšanas kongresā.

KnO

 

Attēlā: Tautas frontes dibināšanas kongresā Rīgā sapulcējās cilvēku tūkstoši, kas asi kritizēja līdzšinējās saimniekošanas metodes un prasīja pakāpenisku atbrīvošanos no Maskavas kontroles.