Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Ziema ar aukstumu un vējiem mūs pārņēmusi uz ilgāku laiku, uz ielām cilvēku kļuvis daudz mazāk. Taču šis klusums ir mānīgs, sabiedriski politiskā dzīve Lietuvā ir visai «karsta».

7. decembrī beidzās Lietuvas Augstākās Padomes 11. sasaukuma sesija. Pats nozīmīgākais — Lietuvas PSR Konstitūcijas 6. panta maiņa, kurā līdz šim bija uzsvērta Komunistiskās partijas prioritāte. Tagad pantā teikts, ka visas partijas, sabiedriskās organizācijas un kustības tiek dibinātas likumā paredzētajā kārtībā un darbojas Konstitūcijas un Lietuvas likumdošanas ietvaros.

Pēc šīs sesijas ideja par Lietuvas Komunistiskās partijas atdalīšanos kļuvusi daudz konkrētāka. 19. decembrī, kad sāksies Lietuvas komunistu kongress, tas acīmredzot kļūs par realitāti. Taču ar šādu notikumu attīstību neapmierinātie ir ne tikai valstī, bet arī pašā Lietuvā. Sestdien PSKP piekritēji pulcējās uz apspriedi. Runāja par darbības taktiku — kā saglabāt partijas nedalāmību, kā, pēc viņu domām, netraumēt pārbūvi.

Viļņā nedēļas nogalē notika Lietuvas vēsturnieku biedrības atjaunošanas kongress. Izvēlēta 21 cilvēku liela valde, bet «portfeļi» vēl nav sadalīti. Tas notiks tikai šosestdien. Lai iekļautos biedrības darbā, nepieciešamas divu autoritatīvu biedru rekomendācijas. Varbūt tāpēc kongresā nepiedalījās tādi «slaveni» vēsturnieki kā Jarmolavičs un Burokjavičs, kuri ar pilnu krūti pauž stagnācijas un Staļina laiku uzskatus sakarā ar 1940. gada vēsturiskajiem notikumiem Baltijā.

Sestdien notika pirmais Lietuvas Kultūras fonda kongress. Taču bija manāms, ka Kultūras fonda vadītāji tam nebija pārāk gatavojušies, jo neapsprieda fonda darbību pēc būtības. Tomēr Lietuvas Kultūras fondu var apsveikt kā pastāvīgu organizāciju, kurai ir savi Statūti. Programma un līdzekļi, jo fonds atdalījās no Vissavienības Kultūras fonda. Tagad Lietuvas KF ar citu republiku fondiem veidos partnerattiecības.

Viļņas universitātes arhitektūras ansambļa sastāvdaļa ir arī svētā Jāņa baznīca. Padomju varas gados šeit darbojās zinātnes muzejs. Tagad kļuvusi zināma priecīga vēsts — baznīca atdota evaņģēliski luteriskajai draudzei un šosvētdien tajā notiks pirmais dievkalpojums.

Viļņas centrālajā universālveikalā notika pircēju aptauja par Baltijas republiku ekonomiskās patstāvības likumu. Uz anketas pieciem jautājumiem atbildēja 123 cilvēki, no tiem 96 procenti lietuviešu, 95 procenti atbalsta šo likumu, bet 94 procenti atbalsta Lietuvas naudas sistēmas izveidošanu.

Šajā deficītu laikmetā grūti klājas Lietuvas tirdzniecības ministram L. Raubam Viņam uzklupusi vai visa Lietuva. Rādās, ka ministram no amata vajadzēs atkāpties. Radioreportāžās un presē izskanējusi ne viena vien ziņa par ministra mahinācijām. Cilvēkam pirksti vienmēr liecas pašam pret sevi, un kā lai to neizmanto tik izdevīgā amatā?

Par privilēģijām sākusi runāt arī mūsu avīze, kurā ievietoti nevis abstrakti prātojumi, bet konkrēti skaitļi. Izrādās, ka tikai pilsētās vien specializētos pasūtījumu veikalus izmanto 83 533 cilvēki, kas ir 5,5 procenti no Lietuvas iedzīvotāju kopskaita. Viļņā, piemēram, ar pasūtījumu galdu starpniecību realizētas rūpniecības preces 10 miljonu rubļu vērtībā, bet pārtikas preces — par 20 miljoniem rubļu. Interesanti, ka tikai viens no 75 ierindas pircējiem var nopirkt skapi, bet privileģēto vidū — viens no divpadsmit. Tikai viens no 300 ierindas pircējiem var iegādāties guļamistabas iekārtas, bet viens no 125 — nopirkt virtuves komplektu. Bet attiecīgi privileģētie pircēji — viens no trīsdesmit sešiem un viens no četrpadsmit.

Visbeidzot — par kultūru. Lietuviešus uztrauc ziņa, ka Kultūras ministrija nolēmusi rīkot Čurļoņa gleznu izstādi Tokijā un Venēcijā. Ierēdņi apgalvo, ka šis gleznu ceļojums uz tālajām zemēm nav bīstams mūsu nacionālās kultūras šedevriem. Speciālisti pagaidām tikai sačukstas pa kaktiem. Protams, mums ir jāiziet pasaulē un Eiropā, bet kur gan ir garantija, ka tas nenotiks pēdējo un vienīgo reizi?

 

HEINRIKA VAĻICKAITE,

kultūras un zinātnes nodaļas korespondente