Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Tautas frontes Programma

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Padomju vara radās un veidojās, lai realizētu visu cilvēku — strādnieku, zemnieku un inteliģentu — centienus pēc brīvības, labklājības, sociālā taisnīguma un nacionālās līdztiesības. Taču staļiniskais despotisms un tam sekojošie stagnācijas gadi noveda pie būtiskām deformācijām sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Radās dziļa plaisa starp birokrātisko aparātu un tautu, sabiedrība tika novesta līdz krīzei.

Tagad ir radusies vēsturiska iespēja atbrīvoties no pagātnes smagās nastas, atdzīvināt sociālisma ļeņiniskos principus, veidot sabiedrību atbilstoši tautas interesēm, vajadzībām un gribai. Pārbūvi sāka no augšas. Taču padarīt to neatgriezenisku var tikai enerģiska tautas līdzdalība — demokrātijas un tiesiskuma nodrošinājums no apakšas.»

Sabiedrības kardināla pārbūve un morāla atjaunotne ir tās pastāvēšanas un attīstības galvenais priekšnoteikums.

Tauta ir modusies, lai pārvarētu krīzi, stagnāciju un no tautas atsvešināto politisko sistēmu. Tautas fronte ir tautas ideju paudēja un aktīva īstenotāja.

 

1. Vispārējie principi

1. Latvijas Tautas fronte (LTF) ir tautas patriotiskās un politiskās aktivitātes rezultātā izveidojusies republikas masu sabiedriski politiska organizācija — domu biedru apvienība. Tā konsekventi atbalsta un aktīvi iestājas par Latvijas radikālu pārbūvi uz demokrātiskā sociālisma un humānisma principiem, piedalās tautas gribas realizēšanā caur deputātu padomēm un tiesiskas valsts izveidošanā atbilstoši republikas suverenitātei. LTF vēršas pret jebkādu varas, uzskatu un domu monopolizāciju.

2. LTF rosina un konsolidē visu Latvijas iedzīvotāju centienus demokratizēt sabiedrību, sekmēt tās morālo atjaunotni, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, valodas, partijiskās, reliģiskās vai nacionālās piederības.

Piedalīšanās LTF nav savienojuma ar staļinisko, fašistisko un citu autoritāro uzskatu paušanu, ar administratīvi komandējošo birokrātisko pārvaldes metožu atbalstīšanu, ar rasiskā, nacionālā, reliģiskā vai cita veida naida un neiecietības sludināšanu, varmācības atbalstīšanu. LTF darbojas ar demokrātiskām, konstitucionāli atzītām metodēm.

3. LTF iestājas par nacionālo attiecību konstruktīvu veidošanu uz ļeņiniskajiem tautu pašnoteikšanās un līdztiesības principiem padomju valstu savienībā.

LTF atbalsta Baltijas republiku, kā arī Baltijas jūras reģiona valstu politisko, ekonomisko un kultūras sakaru attīstību.

4. Veicot Statūtos un Programmā paredzētos uzdevumus, LTF sadarbojas ar tautas deputātu padomēm un citām valsts iestādēm, kā arī sabiedriskām organizācijām un veidojumiem. LTF necenšas pārņemt nevienu no valsts orgānu funkcijām vai aizstāt citas sabiedriskās organizācijas.

5. LTF darbības pamats ir vispārcilvēciskās vērtības, humānisms un uzskatu daudzveidība sociālismā, visu tautu tiesību respektēšana, sociālais taisnīgums, cilvēka cieņas un likumīgo interešu aizstāvēšana.

LTF darbība pamatojas uz principiem, kas ietverti PSKP 19. Vissavienības konferences rezolūcijās, republikas komunistu un darbaļaužu galvenajos priekšlikumos 19. konferencei, kā arī Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes 1988. gada jūnija paplašinātā plēnuma Rezolūcijā.

 

II. Valsts un sabiedrības demokratizācija

1. LTF atbalsta PSKP 19. Vissavienības konferences pasludināto politiskās sistēmas radikālo reformu, lai panāk tu padomju valstiskuma reālu atbilstību Konstitūcijā proklamētajam visas tautas valsts jēdzienam. Politiskās sistēmas vietā, kas tikai formāli darbojas tautas vārdā, bet ir no tās atsvešināta, ir jānodibina patiesa tautvaldība un pašpārvalde. Visi vēlētie orgāni no darba kolektīvu padomēm līdz Latvijas PSR Augstākajai Padomei ir jāveido no pārstāvjiem, kas pauž vēlētāju domas un aizstāv to intereses. Nepieciešams pieņemt jaunu vēlēšanu likumu, paredzot, ka visu līmeņu tautas deputāti tiek ievēlēti vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās, nodrošinot vairāku kandidātu izvirzīšanu uz vienu vietu, garantējot dažādu viedokļu brīvu sacensību un stingru kontroli pār vēlēšanu rezultātu pareizu noteikšanu. LTF sniedz vispusīgu atbalstu un palīdzību tautas ievēlētiem deputātiem, stiprina to saiknes ar vēlētājiem, raugās, lai tie nenovirzītos no vēlētāju dotajiem norādījumiem un savas vēlēšanu platformas. LTF pieprasa nodrošināt padomju darba pilnīgu atklātumu.

2. LTF iestājas par tiesiskas valsts izveidi. Valsts ir atbildīga pilsoņa priekšā, bet pilsonis ir atbildīgs valstij atbilstoši likumam. Likumdošanā jāpiedalās tautai, izmantojot tautas apspriešanu un nobalsošanu. Jāatsakās no kārtības, ka Augstākās Padomes Prezidijs groza likumus, ko pieņēmusi Augstākā Padome. LTF aicina Latvijas PSR Augstāko Padomi izveidot komisiju, kura kontrolētu tiesību aizsardzības orgānu, Bruņoto Spēku, valsts drošības dienesta un iekšējā karaspēka darbības likumību.

3. Latvijas Tautas fronte cīnās par staļinisma un neostaļinisma administratīvi birokrātiskās sistēmas demontāžu un PSRS pārvēršanu no centralizētas federatīvas valsts par suverēnu valstu savienību, par Latvijas PSR Konstitūcijā pasludināto republikas suverenitātes nodrošināšanu un ļeņiniskā federālisma principu atjaunošanu. Latvijas pilsoņiem ir jābūt saimniekiem savā zemē un patstāvīgi jālemj visi jautājumi.

Republiku savstarpējās attiecības, kā arī kompetences sadale starp savienotajām republikām un PSRS nosakāma uz līguma pamata. Nepieciešams piešķirt republikai veto tiesības jautājumu izlemšanā, kas skar tās intereses, kā arī realizēt tiesības patstāvīgi nodibināt tiešas attiecības ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām (ANO, SEPP, UNESKO, SOK u. c). Ir nepieciešams Latvijas PSR Konstitūcijā noteikt Latvijas PSR pilsoņa statusu un pieņemt likumu par Latvijas PSR pilsonību.

4. LTF visnotaļ vēršas pret administratīvās komandēšanas stila izpausmēm un valsts aparāta birokratizāciju. Katram darba kolektīvam ir patstāvīgi jālemj savas iekšējās darbības jautājumi. LTF prasa visu valsts amatpersonu pakļaušanu tautas deputātu padomju un iedzīvotāju reālai kontrolei, kā arī konsekventu valsts aparāta destaļinizāciju un decentralizāciju. Jebkurai ievēlēšanai vai iecelšanai vadošajos amatos ir jānotiek ar tautas deputātu padomju un to pastāvīgo komisiju līdzdalību.

LTF aizstāv tautas tiesības ievēlēt kompetentus vadītājus, kam pieder attiecīga reģiona pastāvīgo iedzīvotāju uzticība un kuri pauž viņu gribu. Tautai ir tiesības veidot tādu politisku sistēmu un tādu dzīves veidu, kas atbilst tās vajadzībām.

LTF neatzīst par demokrātiskām jebkuras politiskas organizācijas monopoltiesības pārvaldīt valsti un sabiedrisko dzīvi.

5. Tautas fronte prasa likumdošanas. izpildu un tiesas varas dalīšanu, partijas un valsts funkciju norobežošanu, lai novērstu autoritāras varas koncentrāciju kādas personas vai grupas rokās. Nepieciešams nodibināt Konstitucionālo tiesu kā neatkarīgu orgānu, kas izskatītu valsts un sabiedrisko organizāciju izdoto normatīvo aktu, kā arī augstāko valsts amatpersonu darbības atbilstību Konstitūcijai un likumam. LTF uzskata par nepieciešamu panākt, lai republikas Augstākā Padome ievēlētu Latvijas PSR prokuroru un pieņemtu likumu par Latvijas PSR Prokuratūru.

6. LTF prasa atklātuma principu pilnīgu realizāciju valsts un sabiedriskajā dzīvē. Jāpieņem likums par valsts noslēpumu. Visiem normatīvajiem aktiem, ko pieņem Latvijas PSR Augstākā Padome, tās Prezidijs un republikas Ministru Padome, jābūt publicētiem. Jāpadara visiem pieejami bibliotēku un arhīvu fondi, kuri nav slepeni.

Valsts un sabiedrisko orgānu lēmumu pieņemšanai, kuri skar tautu, ir jānotiek atklāti, to sagatavošana un apspriešanā ir jāiesaista plaša sabiedrība.

Jāpublicē visa nozīmīgākā politiskā, ekonomiskā, demogrāfiskā, ekoloģiskā, kartogrāfiskā, sociālā un cita veida informācija, kas ir nepieciešama, lai tauta varētu objektīvi novērtēt stāvokli republikā un reāli piedalīties pārvaldē.

Pārtraucama ārzemju radio un televīzijas raidījumu traucēšana.

7. Patiesu sociālistisku demokrātiju var nodrošināt uzskatu, interešu un organizatorisko formu plurālisms. Visām masu organizācijām, to skaitā Tautas frontei, ir jānodrošina iespējas izmantot masu informācijas līdzekļus sava viedokļa izklāstīšanai un pamatošanai. Masu informācijas līdzekļos izvirzītās problēmas, ja tās saista plašas sabiedrības uzmanību, ir nekavējoties jārisina un par to jāinformē sabiedrība.

8. Jāpanāk politiskā klimata uzlabošana republikā, jānovērš nedrošības, baiļu un draudu atmosfēra politiskās un citās sabiedriskās darbības sfērās. Vissarežģītākie jautājumi jāizlemj godīgu diskusiju un pārliecināšanas ceļā. LTF vēršas pret jebkuru politisku demagoģiju, oponentu noķengāšanu un cilvēku vajāšanu par viņu politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem.

 

III. Cilvēka un pilsoņu tiesības

1. LTF uzskata, ka Latvijas PSR pilsoņa tiesiskā statusa pamata jāliek ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija un PSRS akceptētie dokumenti: Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, kā arī Helsinkos parakstītais Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts. Šie dokumenti jāizdod masu tirāžā un to būtība jāatspoguļo Latvijas PSR Konstitūcijā.

2. LTF prasa pilnīgu Konstitūcijas normu ievērošanu par personas, tās dzīves un dzīvokļa neaizskaramību, sarakstes un telefona sarunu noslēpumu aizsardzību, kā arī citu konstitucionālo tiesību nodrošināšanu. Pilsoņiem jādod tiesības pārsūdzēt tiesā arī koleģiālo orgānu nelikumīgus lēmumus. Konsekventi jāievēro nevainīguma prezumpcija. Nepieciešams pilnveidot likumus par pilsoņu aizturēšanu un arestēšanu, jo šis līdzeklis praksē tiek lietots nelikumīgi pilsoņu ietekmēšanai. Jānodrošina iespēja pieaicināt advokātus no aizturēšanas brīža. Jāpastiprina pilsoņu goda un cieņas aizsardzība, paaugstinot atbildību par to aizskaršanu.

3. LTF prasa, lai katrs pilsonis varētu valsts iestādēs iepazīties ar tur savākto informāciju par viņu un lai viņam būtu dotas iespējas tiesas ceļā apstrīdēt šīs informācijas patiesīgumu.

4. LTF prasa pasludināt staļiniskā režīma noziegumus pret Latvijas bēgļiem PSRS teritorijā 30. gados un Latvijas iedzīvotājiem 40.— 50. gados par noziegumiem pret cilvēci un publicēt šo noziegumu un citu staļinisko represiju organizatoru un aktīvo izpildītāju vārdus. Atņemt tiem privilēģijas un valsts apbalvojumus, kā arī saukt pie atbildības. Atcelt visus tiesiskos ierobežojumus, kas vēl attiecas uz reoresētajiem, sniegt tiem morālu gandarījumu, atlīdzināt materiālos zaudējumus un nodrošināt viņus ar valsts pensijām. LTF uzskata par nepieciešamu, lai kompetenti orgāni ar sabiedrības līdzdalību pārskatītu visu to personu lietas, kuras notiesātas par politiska un reliģiska rakstura darbību.

5. LTF uzskata par nepieciešamu panākt, lai visi Latvijā notiesātie Latvijas PSR pilsoņi izciestu sodu savā republikā, un nepieļaut citās republikās notiesāto personu ievešanu republikā, kā arī to izvietošanu republikā pēc soda izciešanas.

6. LTF iestājas par republikas pilsoņu brīviem kontaktiem ar citu valstu pilsoņiem. Ierobežojumus izbraukt uz ārzemēm un atgriezties nosaka vienīgi likums. Atteikums izdot ārzemju pasi pārsūdzams tiesā. LTF uzskata par nepamatotiem uz ārvalstu pilsoņiem attiecinātos pārvietošanās brīvības ierobežojumus, kas aptver gandrīz visu republikas teritoriju.

LTF prasa atcelt ierobežojumus Latvijas PSR pilsoņiem brīvi izmantot Baltijas jūras piekrasti un ūdeņus transportam, zvejai, ūdens tūrismam, atpūtai un sportam, saglabājot ekoloģiskos liegumus.

7. LTF prasa atjaunot iepriekšējā Latvijas PSR Konstitūcijā atzītās republikas tiesības uz teritoriālu karaspēka veidojumu, kurā varētu pildīt obligāto karadienestu Latvijas PSR pilsoņi neatkarīgi no tautības.

Atļaut personām, kuru reliģiskā vai pacifistiskā pārliecība neatļauj dienēt Bruņotajos Spēkos, nokalpot attiecīgu laiku, strādājot tautas saimniecībā.

8. LTF, aizstāvot cilvēka vissvarīgākās tiesības — tiesības uz dzīvību, cīnās par mieru un konsekventi iestājas par atbruņošanos un sabiedrības demilitarizāciju: atbalsta visa Baltijas un Skandināvijas reģiona pasludināšanu par zonu bez kodolieročiem. LTF iestājas par masu iznicināšanas ieroču izvešanu no Latvijas PSR teritorijas un parastā bruņojuma samazināšanu tajā.

 

IV. Nacionālais jautājums

1. Tautas fronte uzskata, ka ir radikāli jāpārskata līdzšinējā nacionālā politika, kas galvenokārt balstījās uz staļiniskajām dogmām un doktrīnām. Jebkurai nācijai, tai skaitā latviešu nācijai, ir tiesības pastāvēt neierobežoti ilgā vēstures posmā. LTF neatbalsta nacionālo politiku, kas balstās uz priekšstatiem, ka sociālais progress neizbēgami saistīts ar nacionālo īpatnību izzušanu. LTF iestājas par nacionālo daudzveidību kā civilizācijas vērtību fondu, sniedzot konkrētu palīdzību mazākumtautībām.

2. LTF uzskata, ka nacionālie jautājumi risināmi, ievērojot visu republikā dzīvojošo nacionalitāšu demokrātiskās tiesības un sociālā taisnīguma principus. LTF aktīvi piedalās visu Latvijā dzīvojošo tautību etnisko interešu aizsardzības un atjaunošanas procesā valodas, kultūras, izglītības un reliģiskās apzināšanās jomā, kategoriski noraida nacionālā naida kurināšanu, jebkura Latvijas iedzīvotāja nacionālās pašcieņas aizskaršanu un pazemošanu. Dzimtās valodas un kultūras aizsardzībai jākļūst par katra republikā dzīvojošā pilsoņa pienākumu neatkarīgi no viņa nacionalitātes.

3. LTF atgādina, ka latviešu tautai ir pamatnācijas statuss republikā, jo Latvija ir latviešu vēsturiskā teritorija vienīga vieta pasaulē, kur saglabāties un attīstīties latviešu nācijai, latviešu valodai un kultūrai. Tāpēc LTF uzskata par nepieciešamu latviešu tautas nacionālās pašnoteikšanās garantijai LPSR likumdošanā par padomēm un vēlēšanām ietvert principu, saskaņā ar kuru jebkura līmeņa padomēs republikā nepieciešams garantēt stabilu un nesamazināmu mandātu vairākumu, kas jebkurā demogrāfiska situācijā rezervējams latviešu tautības pārstāvjiem.

4. LTF prasa Latvijas PSR Konstitūcijā nostiprināt latviešu valodu par valsts valodu. Latviešu valodai ir jābūt Latvijas PSR valsts orgānu un iestāžu lietvedības valodai, bet krievu valoda izmantojama kā federatīvo attiecību valoda. Pilsoņu saskarsmē ar Latvijas PSR valsts orgāniem, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām var izmantot kā latviešu, tā krievu valodu un pēc savas izvēles saņemt šajās valodās oficiālus dokumentus. Sociālās aprūpes sfērā pilsoņiem jānodrošina brīva latviešu un krievu valodas izmantošana.

Par starpnacionālās sazināšanās līdzekli pēc pilsoņu vienošanās izmantojamas latviešu, krievu un citas valodas.

5. LTF uzskata, ka nacionālo attiecību deformācija, nekontrolējama un stihiska migrācija rada neatgriezeniskus zaudējumus gan latviešu tautai, gan citu tautību republikas pamatiedzīvotājiem krieviem, ebrejiem, baltkrieviem utt.), to kultūrai, valodai un labklājībai.

LTF aicina LPSR valdību sadarboties ar citu republiku valdībām, lai. ievērojot brīvprātības principu, palīdzētu atgriezties un iekārtoties dzimtajās vietās staļiniskās nacionālās politikas upuriem.

LTF aicina Latvijas valdību rūpēties, lai latviešu minoritātei ārpus Latvijas un citu nāciju minoritātēm Latvijā tiktu nodrošināti to nacionālās identitātes saglabāšanai nepieciešamie apstākļi.

6. Pārliekās migrācijas dēļ latviešu tauta pirmo reizi tās vēsturē savā etniskajā teritorijā kļūst par minoritāti, un tās turpmāka eksistence un valstiskums ir apdraudēti. LTF iestājas par imigrācijas tūlītēju izbeigšanu, taču vēršas pret jebkuras tautības iedzīvotāju izraidīšanu.

LTF noraida dažādu nacionalitāšu pārstāvju mehānisku apvienošanu (piemēram jauktajās skolās un jauktajos bērnudārzos).

7. LTF uzskata, ka nacionālo attiecību samezglojumu galvenais cēlonis ir staļinisma un neostaļinisma periodā piekoptā nacionāla nihilisma politika un aicina nacionālo attiecību pilnveidošanas interesēs analizēt nacionālo deformāciju un konfliktu cēloņus, apzināt deportāciju vēsturi Latvijā XX gadsimta, atklāt staļiniskā despotisma noziegumus pret latviešu tautu un citām tautām. Tautas fronte prasa neatliekami pārskatīt LKP CK 1959. gada jūlija plēnuma lēmumus un pārvērtēt ar tiem saistītos notikumus un to recidīvus. Visā pilnībā jāizzina latviešu koloniju vēsture cariskajā Krievija un PSRS, kā arī svešatnes latviešu vēsture un dzīve.

8. LTF uzskata, ka ir nepieciešams objektīvi traktēt Latvijas vēsturi, it sevišķi 1940. gada notikumus, godīgi un atklāti apzināt šo notikumu politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas. Nepieciešams oficiāli atzīt, ka Latvijas Republikas iekļaušana PSRS sastāvā izdarīta, lietojot spēku un nenoskaidrojot Latvijas tautas domas.

9. LTF aicina visus republikas iedzīvotājus neatkarīgi no viņu tautības konsolidēties cīņai pret birokrātismu, staļinisma un autoritārisma sekām, aktīvi piedalīties politisko, sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jautājumu apspriešanā latviešu un krievu valodā. Publikācijas, kuras aizvaino vai nopulgo tautu nacionālo pašapziņu un pašcieņu, izkropļo republikas vēsturi, tādējādi kurinot nacionālo naidu, LTF uzskata par nesavienojamām ar pārbūves un demokratizācijas procesu.

LTF aicina apzināties, ka no Latvijas PSR suverenitātes ir atkarīga katras tautības identitātes nodrošināšana republikas teritorijā.

 

V. Ētika

1. LTF uzskata, ka svarīga pārbūves sastāvdaļa ir sabiedrības un katra cilvēka tikumiskā atdzimšana un morālā atveseļošanās, kas balstās uz cieņu pret dabu, darbu, kultūras vērtībām un cilvēku. Nepieciešams veidot tādu morāli, kura balstītos uz personisko brīvību, savstarpējo iecietību, cilvēka cieņu, sirdsapziņu, goda un taisnīguma jūtam, kā arī līdzcietību un žēlsirdību.

2. LTF iestājas par vispārcilvēcisko vērtību prioritāti, par politikas pakļaušanu morāles principiem, kur tauta un cilvēks ir nevis līdzeklis, bet mērķis.

3. LTF par īpaši nozīmīgu uzskata darba tikuma atjaunošanu, atzīstot labi padarītu darbu par galveno labā nesēju sabiedrībā.

4. LTF sekmē nesavtīgu sabiedrības palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā visvairāk nepieciešama, — bērniem, veciem ļaudīm. Invalidiem, slimajiem.

5. Tautas fronte atzīst reliģisko organizāciju nozīmi sabiedrības tikumiskajā atjaunotnē un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanā. Tiesiskās valsts izveides procesā svarīgāka kļūst ticīgo pilsoņu un reliģisko organizāciju tiesiskā statusa noteikšana un garantēšana.

LTF aicina izglītības sistēmā atteikties no ateisma obligātas mācīšanas, dot iespēju uz brīvprātības pamatiem apgūt ticības mācību.

6. LTF uzskata par nepieciešamu dot iespēju visu konfesiju reliģiskajām organizācijām izdot kopīgu nedēļas laikrakstu. Atvēlēt baznīcai laiku regulāriem radio un televīzijas raidījumiem. Masu metiena izdot Bībeli latviešu valodā. Pārskatīt pēckara gados pret baznīcu vērstos nelikumīgos lēmumus. Vajadzības gadījumā draudzēm atdot baznīcas un lūgšanu namus, kā arī to inventāru.

 

VI. Kultūra, izglītība, zinātne

1. LTF atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības kultūru apgūt un tajā sevi izteikt pēc paša ieskatiem — ciktāl tie nav pretrunā ar humānisma un demokrātijas vispārīgajām vērtībām un principiem. LTF atsakās no vienkāršota dalījuma progresīvajā un reakcionārajā kultūrā, vēršas pret vulgarizētu kultūras ideoloģizāciju un politizāciju un aicina par pamatprincipu atzīt iecietību pret dažādām kultūras parādībām.

2. Daudznacionālā sabiedrībā ar izpratni jāizturas pret cilvēka nacionālajam jūtām, jāgodā viņa dzimtā valoda un nacionāli etniskās ieražas, savstarpēji jāpārvar kultūru atšķirību izraisītās saprašanās grūtības. LTF sekmē visu tautību Latvijas PSR pilsoņu nacionālo ieražu, kultūru un valodu aizsardzību un cienīšanu. LTF aizstāv republikas pamatnācijas tiesības sava etniskajā teritorijā saglabāt vēsturiski izveidojušos dzīves veidu un kultūru, sargāt savas nācijas un valodas pastāvēšanu un savdabīgas nacionālās dzīves attīstību. LTF uzskata, ka nāciju mehāniska sapludināšana un asimilācija degradē kultūru.

3. LTF iestājas par to, lai visi Latvijas kultūras jautājumi būtu republikas kompetencē, prasa Latvijas PSR patstāvību kultūras, zinātnes, izglītības, sporta u. c. sakaros, aicina uz republikas kultūras dzīves decentralizāciju. LTF uzskata par nepieciešamu, lai jebkurā sociāli ekonomiskā pasākuma tiktu ievērotas tā kultūrveidojošās sekas.

4. LTF atzīst un veicina visu Latvijas PSR iedzīvotāju tiesības un iespējas bez ierobežojumiem uzturēt sakarus ar tautiešiem citās republikas un ārzemēs, iesaistot tos vienotā kultūras procesā kā sabiedrisko, tā valsts iestāžu līmenī.

LTF uzskata, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu kultūrdarbība ir nacionālās kultūras sastāvdaļa. LTF prasa garantēt ārzemēs dzīvojošo personu un organizāciju iespēju piedalīties Latvijas kultūras mantojuma uzturēšanā. restaurēšanā un attīstībā.

5. LTF aicina cīnīties pret provinciālisma garu republikas kultūras dzīvē, vēršas pret to, ka tikai ar lielu novēlojumu Latviju sasniedz pasaules kultūras procesa jaunākās parādības, un prasa darīt sabiedrībai pieejamus visu laikmetu cilvēces sasniegumus jebkurā mākslas veidā.

Ar ārvalstīm nepieciešams uzturēt sistemātiskus kultūras, izglītības un zinātnes kontaktus dažādās formās un līmeņos.

LTF uzskata par nepieciešamu izdot periodisku Latvijas kultūras informācijas biļetenu latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, zviedru un citās valodās.

6. LTF atbalsta Latvijā dzīvojošo tautību kultūras autonomiju, centienus iegūt izglītību dzimtajā valoda: organizēt biedrības, informācijas apmaiņu, daudzveidīgu un visu interesēm atbilstošu kultūras dzīvi.

7. LTF uzskata, ka sabiedrībai jādod iespēja pilnīgi apzināt visas senā un nesenā pagātnē Latvijā radītās kultūras vērtības. LTF iestājas par baltu kultūras mantojuma vispusīgu apgūšanu Latvijā un ārpus tās. LTF prasa pētīt, saglabāt un popularizēt latgaliešu un lībiešu kultūras mantojumu, nodrošināt Latvijā esošo etnosu kultūras pilnvērtīgu attīstību. LTF uzskata par nepieciešamu baltvācu kultūras un zinātnes mantojuma reabilitāciju. LTF prasa atdot Latvijā dzīvojošām tautām lietošanā kultūras celtnes, kas būvētas par tautas saziedotiem līdzekļiem.

8. LTF aicina cienīt tautas ieražas un tradīcijas, rituālus un uzvedības normas (arī tautas kalendāra un reliģiskos svētkus, kulta mākslas izpausmes, apbedījumus un pieminekļus), respektēt etnosu pašapziņu izteicošo nacionālo un reģionālo simboliku. LTF iestājas par etniskās kultūras pamatu mācīšanu visās skolās.

9. LTF pieprasa plašāku sabiedrības informētību, aicina izveidot Latvijas presei, televīzijai un radio pastāvīgo korespondentu štata vietas ārzemju politiskās un kultūras dzīves centros. LTF prasa nepārtraukti pētu republikas materiālās un garīgās dzīves procesus un to atspoguļojumu sabiedrības apziņā.

10. LTF vērsās pret nekompetentu un birokrātisku kultūras. izglītības un mākslas pārvaldīšanu, primitīvu kultūras ideoloģisko uzdevumu izpratni, kā arī kultūras un izglītības finansēšanu pēc pārpalikuma principa. LTF neatzīst mākslinieciskās kultūras komercializāciju, tās pakļaušanu tirgus principiem.

11. LTF aicina radikāli uzlabot kultūras un izglītības speciālistu gatavošanu visās nepieciešamajās specialitātēs. LTF prasa ekonomiski un morāli stimulēt to humanitāro un dabas zinātņu attīstību, kuras pēta Latviju un latviešu tautu un ir nepieciešamas tās garīgā potenciāla un pašapziņas celšanai.

12. LTF iestājas par Latvijas izglītības sistēmas patstāvību un tās progresīvo tradīciju izkopšanu. Mācību procesa centrā liekama bērna personība. Jāatsakās no pirmsskolas un skolas audzināšanas procesa pārspīlētās ideoloģizācijas. LTF atbalsta radikālu izglītības sistēmas reformu, tai skaitā prasa radīt sistēmu speciālistu gatavošanai ārzemēs. Latvijas PSR izglītības sistēmā neatkarīgi no mācību valodas jāmāca pēc vienotiem Latvijā izstrādātiem plāniem un programmām ar vienādu vidusskolas apmācības ilgumu. LTF iestājas par augstskolu autonomiju un neatkarīgu akadēmisko presi.

LTF prasa atteikties no militārās apmācības vidusskolās, kā arī atbrīvot studentus no iesaukšanas obligātajā karadienestā un kardināli reformēt militāro apmācību augstskolā.

13. LTF aicina saglabāt tautas pieredzi vides un amata kultūras veidošana un iesaka nodibināt Latvijas PSR Nacionālās vides institūtu, kā arī atjaunot augstāko mājsaimniecības izglītību. Nepieciešams dizainu atzīt par pilntiesīgu rūpnieciskās ražošanas komponentu un palielināt arhitektūras lomu telpiskās vides humanlzācijā.

14. LTF prasa mainīt apdzīvoto vietu, saimniecisko un citu organizāciju, ielu, parku u. c. objektu un teritoriju nosaukumus, kas nepamatoti piešķirti staļinisma, voluntārisma un stagnācijas periodā, atjaunot un nosaukt tos atbilstoši Latvijas vēstures un kultūras kvalitātēm un izteikt tos literāri pareizā valodā.

15. Iestājoties pret informācijas un kultūras pārmērīgu centralizāciju, LTF prasa atteikties no Centrālās televīzijas un radio raidījumu dublēšanas Latvijas programmās.

16. LTF uzskata, ka republikas zinātne ir tās kultūras neatņemama sastāvdaļa, aktīvi iestājas par fundamentālo zinātņu prioritāru attīstību republikā, uzskata par nepieciešamu celt visas sabiedrības un it īpaši republikas vadības izpratni par zinātnes vietu un lomu ekonomiskās, kultūras un sociālās attīstības problēmu risināšanā. LTF uzskata, ka zinātniski tehnisko rezultātu izmantošana tautas labklājības celšanā balstāma tikai uz zinātnisku izvērtējumu, vispusīgi aptverot ekonomiskos, ekoloģiskos, kultūrvides un sociālos aspektus, ņemot vērā sabiedrības interešu daudzveidību. Par vienu no svarīgākajiem republikas zinātnes uzdevumiem uzskatīt kompetentu, pamatotu un tālredzīgu priekšlikumu izstrādāšanu republikas radošā potenciāla, darbaspēka un dabas resursu efektīvai izmantošanai. Nepieļaut, ka nekompetentas un voluntāras ekonomiskās politikas aizsegam tiktu izmantots zinātniski tehniskā progresa jēdziens. Lauksaimniecības prioritārās attīstības interesēs prioritāte jāpiešķir arī attiecīgajām zinātņu nozarēm.

17. LTF iestājas par demokrātiskuma un atklātuma principu iedzīvināšanu zinātnē, par tiesībām zinātniekiem brīvi izteikt savu viedokli, par zinātnisko ekspertīžu un vērtējumu neatkarību no administrēšanas un resoriskas ieinteresētības izpausmēm.

 

VII. Sociālais taisnīgums un sociālās vides humanizācija

1. LTF iestātas par katra Latvijas PSR pilsoņa tiesībām maksimāli realizēt savas iespējas brīvi izvēlētajā darbības sfērā, saņemot veiktā darba apjomam un kvalitātei atbilstošu samaksu. Pilnīgi jāizbeidz agrākajos gados iesakņojusies nivelēšana darba samaksā.

2. LTF prasa nodrošināt visiem republikas iedzīvotājiem cilvēka cienīgu iztikas minimumu, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu. Nevis deklarācijās, bet praktiskā darbībā ir jāapliecina prioritāte cilvēka vajadzību apmierināšanai.

3. LTF vēršas pret autoritārisma un birokrātisma izpausmēm valsts aparāta darbībā, kuras cilvēku pazemo un pārvērš par šā aparāta instrukciju izpildes līdzekli.

4. LTF kategoriski vēršas pret nomenklatūras darbinieku kastas pastāvēšanu un uzskata, ka jebkuras privilēģijas materiālo labumu sadalē, sociālo pakalpojumu sfērā, bet jo īpaši medicīnā, tāpat arī rekreācijas jomā un sociālajā nodrošināšanā nav savienojamas ar vispārcilvēcisko morāli un neatbilst sociālisma pamatprincipiem.

5. LTF izvirza uzdevumu panākt sociālo taisnīgumu visu Latvijas PSR reģionu attīstībā, sociālo un kultūrai vajadzību apmierināšanā, pārtikas un rūpniecības preču sadalē.

6. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem sociālo problēmu un nacionālā jautājuma risināšanā LTF uzskata demogrāfiskās situācijas normalizēšanu. Jāizveido efektīva juridisko un ekonomisko pasākumu sistēma, kas izbeigtu iedzīvotāju mehānisko pieplūdumu. Nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus republikas visu tautību pamatiedzīvotāju nodrošināšanai ar labiekārtotiem dzīvokļiem, bērnudārziem un citām iespējām izmantot sociālās infrastruktūras pakalpojumus. Ir jāpanāk pilnīgs atklātums sociālo labumu sadalē, vispirms nodrošinot sabiedrības kontroli pār dzīvokļu sadali.

7. LTF uzskata, ka staļinisma un stagnācijas gados ģimene ir novesta krīzes stāvokli, tādēļ ir nepieciešams nostiprināt tās nozīmi sabiedrībā, bērnu audzināšanu ģimenē pielīdzinot jebkuram citam samaksātam darbam. jānodrošina mātes tiesības, jārada iespējas sievietei pilnvērtīgi pildīt mātes lomu ģimenē, pastiprināt valsts atbalstu vairākbērnu ģimenēm.

8. LTF uzskata, ka cilvēka atbilstību amatam nosaka nevis piederība pie nomenklatūras, partijas, sociālā un nacionālā izcelšanās vai personiski kontakti, bet gan cilvēka spējas un praktiskās darbības rezultāti.

9. LTF iestājas par izglītības un īpaši humanitāro zināšanu statusa krasu paaugstināšanu sabiedrībā. Nepieciešams sekmēt šā procesa materiālo un morālo nodrošinājumu, vērsties pret inteliģences diskrimināciju dažādās ekonomiskās un sociālās dzīves sfērās.

10. LTF izvirza uzdevumu cīnīties pret novecojušām sociālajām doktrīnām, pret sabiedrisko procesu atspoguļošanu staļinisma un neostaļinisma garā, pret vēstures falsifikāciju. Ir jāpanāk, lai sociālās attīstības plānošana un prognozēšana balstītos uz objektīvām zinātnes atziņām un kalpotu cilvēka vispusīgas un brīvas attīstības nodrošināšanai, nevis šauru politisku mērķu sasniegšanai un sociālajai demagoģijai.

 

VIII. Ekonomika

1. Radikāla ekonomikas pārbūve iespējama tikai vienlaikus ar valsts politiskās sistēmas reformu.

Svarīgs ekonomikas attīstības nosacījums ir visu cilvēka tiesību garantijas. Politisko, ideoloģisko u. c. uzskatu ierobežošana bremzē ekonomisko rosību. Nacionālās kultūras un pašapziņas attīstība stimulē ekonomiku. Darba tikumu veicina arī reliģijas ētiskās vērtības.

2. LTF uzskata, ka ekonomikas attīstībai jābūt orientētai uz tautas labklājības paaugstināšanu. Ekonomikas plānošanai no pašmērķa jākļūst par humānu mērķu sasniegšanas līdzekli.

3. LTF atzīst par nepieciešamu konstitucionāli nostiprināt republikas īpašuma tiesības uz zemi un tās dzīlēm, iekšējiem un teritoriālajiem ūdeņiem, jūras šelfu, mežiem un visu mantu, kas iegūta un radīta par valsts līdzekļiem un atrodas Latvijas teritorijā. Republikas saimnieciskā patstāvība balstās uz Latvijas PSR tiesībām patstāvīgi pārvaldīt savu īpašumu, ar to rīkoties un to izmantot.

4. LTF atbalsta un aktīvi sekmē Latvijas PSR ekonomisko patstāvību attiecībā uz ražošanas pārvaldi un attīstīšanu, saražotās produkcijas sadali. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama republikas pāreja uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu.

5. LTF prasa atcelt republikas teritorijā esošo uzņēmumu, organizāciju un saimniecību, banku, transporta, enerģētikas un sakaru tīklu, līdzekļu un sistēmu Savienības pakļautību.

Ekonomiski suverēnas republikas kompetencē ir organizēt banku darbību un naudas apriti, ieviest pašai savu valūtu, noteikt tās apmaiņas kārtību un kursu attiecībā pret citām valūtām, arī pret rubļiem kā kopīgo PSRS valūtu.

6. Nepieciešams krasi palielināt tautas deputātu padomju lomu tautsaimniecības pārvaldīšanā, ražošanas un sociālās infrastruktūras attīstīšanā un uzturēšana, dabas aizsardzībā. Sala nolūka jārada efektīva nodokļu un maksājumu sistēma, ar kuras palīdzību vietējo padomju rīcībā nonāktu daļa atskaitījumu no uzņēmumu ienākuma, maksājumi par darbaspēka un dabas resursu izmantošanu un citi maksājumi.

7. LTF uzskata, ka ekonomiskās demokrātijas attīstība un saimnieka apziņa ir sabiedrības demokratizācijas nepieciešama sastāvdaļa. Tāpēc LTF atbalsta īpašuma formu daudzveidību (valsts, sabiedriskais, kooperatīvais, personiskais, privātais īpašums), šo formu brīvu attīstību un to nodrošināšanu ar konstitucionālām garantijām. LTF atbalsta valsts uzņēmumu nodošanu uz līguma pamata darba kolektīviem, kooperatīviem, sabiedriskajām organizācijām, reģionālajām pašpārvaldes iestādēm un atsevišķām personām.

8. LTF uzskata, ka valsts pārvaldes orgāniem nav jāveic tieša saimnieciskās darbības vadīšana. Saimnieciskajiem uzņēmumiem jādarbojas patstāvīgi, pilnīga saimnieciska aprēķina apstākļos saskaņā ar likumu un noslēgtiem līgumiem.

9. LTF iestājas par Latvijas patstāvību starprepublikānisko un ārējo ekonomisko sakaru uzturēšana. Šādu sakaru pamatā jābūt apmaināmo preču, veikto darbu un pakalpojumu vērtības ekvivalencei.

Republikā jārada labvēlīgi apstākļi ārzemju kapitāla, it īpaši Latvijas emigrantu kapitāla investīcijām, un daudzveidīgai ekonomiskajai un zinātniski tehniskajai darbībai saskaņā ar republikas interesēm.

10. LTF uzskata, ka tautsaimniecības struktūrai jāatbilst reālajam republikas iespējām un vajadzībām, nepieciešamības gadījumā paredzot atsevišķu uzņēmumu pārprofilēšanu vai pat slēgšanu.

LTF iestājas par to, lai Latvijas PSR tautsaimniecības attīstība balstītos tikai uz vietējo darbaspēku. Šajā sakarā republikā pirmām kārtam nepieciešams samazināt nepamatoti lielo darba vietu skaitu.

Rūpniecība pirmām kārtām orientējama uz zinātņietilpīgām ražotnēm, vietējā zinātniskā potenciāla, darbaspēka un izejvielu lietderīgu izmantošanu. Ieteicama ekonomikas decentralizācija, dekoncentrācija un ražošanas vienmērīgāka teritoriāla izkliede.

11. LTF atbalsta lauksaimniecības atzīšanu par prioritāru tautsaimniecības nozari un iestājas par šā kursa konsekventu īstenošanu. Svarīga nozīme ir pašpārvaldes orgānu izveidošanai un labvēlīgu sociālo ekonomisko apstākļu radīšanai, kas nodrošinātu zemnieka prestiža un lauku dzīves atdzimšanu. LTF iestājas par viensētu tipa saimniekošanas ietveršanu kopējā saimnieciskās darbības sistēmā un zemes nodošanu zemniekiem pastāvīgā lietošanā ar mantošanas tiesībām.

12. LTF uzskata, ka ražošanā un pakalpojumu sfērā, it sevišķi laukos, tālāk attīstāma kooperatīvā un individuālā saimnieciskā darbība.

13. LTF uzskata par nepieciešamu ekonomikas zinātni un izglītību attīstīt mūsdienīgā līmeni un veicināt starptautisko sadarbību šajā jomā.

14. LTF prasa visu ekonomisko programmu un sabiedriski nozīmīgo objektu celtniecības un rekonstrukcijas projektu vispusīgu un savlaicīgu apspriešanu masu informācijas līdzekļos. Jāievieš jaunceļamo objektu projektu neatkarīga zinātniska ekspertīze. Šai ekspertīzei ne tikai jānoskaidro tehniskie, ekonomiskie un ekoloģiskie jautājumi, bet arī jānoteic, kā projektētais objekts ietekmēs attiecīgā apvidus apdzīvotās vietas) iedzīvotāju nacionālo sastāvu, dzīves līmeni, sadzīves tradīcijas. Visas ekonomiskās un celtniecības programmas apstiprina attiecīgā tautas deputātu padome.

15. LTF uzskata, ka jānodrošina Latvijas PSR pilsoņu kā preču un pakalpojumu patērētāju interešu aizsardzība.Šajā nolūkā jāizveido attiecīgi sociālie institūti. Sabiedrība regulāri jāinformē par visu galveno pārtikas produktu un citu preču kvalitāti. Jānodibina neatkarīga inspekcija pārtikas produktu kvalitātes noteikšanai.

Jāizstrādā likums, kas nosacītu kriminālatbildību par veselībai kaitīgas vielas saturošu pārtikas produktu ražošanu un tirgošanu.

16. LTF uzskata, ka republikas ekonomikas attīstības pamatmērķis ir iekšējo vajadzību pilnīga apmierināšana, pirmām kārtām iedzīvotāju apgāde ar pārtiku un citām tautas patēriņa precēm. Nepārtraukti jāpēta dzīves līmeņa izmaiņas un jānodrošina pētījumu rezultātu publicēšana.

 

IX. Ekoloģija

1. LTF uzskata, ka apkārtējās vides atveseļošana ir noteicošs faktors tautas veselības un morāles saglabāšanā. LTF atzīst, ka Latvijas dabas resursu izmantošanai un vides aizsardzībai jāizstrādā koncepcija un programma. Šai nolūkā nepieciešams izvērst zinātniskus pētījumus un praktisku darbību ekoloģisko jautājumu kompleksā risināšanā, sadarbojoties ar citām PSRS republikām un pārējām Baltijas jūras baseina valstīm. Jāceļ amatpersonu un citu pilsoņu ekoloģiska kultūra. Ekoloģiskā ekspertīze jāveic jebkura objekta pirmsprojekta un projekta stadijā, atklāti apspriežot ekspertīžu rezultātus. Dabasvides aizsardzības prasībām jāatbilst starptautiskajām normām.

2. Ievērojot Latvijas dabasvides kritisko stāvokli, LTF prasa noteikt vides aizsardzības un ekoloģijas ilglaicīgu prioritāti. LTF lestājas par to, lai tiktu noliegta jebkura tautsaimniecības objekta celšana, paplašināšana un funkcionēšana, ja tā darbība var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi.

LTF uzskata par nepieciešamu nodrošināt pilnīgu nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu un efektīvu juridisko sankciju piemērošanu kā organizācijām, tā amatpersonām.

Nodrošināt efektīvu kontroli pār ražošanas atkritumu noglabāšanu un izplūdēm, nepieļaut jaunu toksisko un radioaktīvo atkritumvielu poligonu celšanu. Regulāri jāpublicē dati par vides piesārņojumu un tā medicīniskajām un paredzamajām ģenētiskajām sekām, kā arī par piesārņojuma vaininiekiem.

Tautsaimniecībā jāorientējas uz ekoloģiski tīru ražošanu, relatīvi nekaitīgu energoresursu lietošanu. Jānodrošina kontrole par videi un veselībai bīstamu vielu uzglabāšanu un ievešanu Latvija, arī ar tranzītkravu apgrozījumu.

3. LTF iestājas par lauksaimnieciskas ražošanas ekoloģisko tīrību, par ekoloģiski pamatotu un racionālu mežu apsaimniekošanu. Radīt jaunas un reģenerēt vecās aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā. Panākt, lai dabas vides aizsardzība un atveseļošana tiktu attiecināta arī uz teritorijām, kas atrodas Bruņoto Spēku pārziņā.

4. LTF iestājas par Latvijas ģeogrāfiskajai videi atbilstošu rūpniecisko, dzīvojamo un rekreatīvo zonu izvietošanu, par zemes platību racionālu izmantošanu lauksaimniecībā saskaņa ar reģionālo reljefu, klimata īpatnībām un augsnes veidu, par meliorācijas un komunikāciju būves atbilstību zemes ģeogrāfiskajam un kultūrvēsturiskajam tipam. LTF prasa ekoloģiski pamatotu zemes izlietojumu derīgo izrakteņu ieguvē un enerģētisko objektu celtniecībā ar obligāti sekojošu vides rekultivāciju.

5. LTF atbalsta Latvijas Kultūras fonda iniciatīvu sekmēt gadsimtos izveidojušos Latvijas novadu kultūrainavas un kultūrvides atdzimšanu un sakopšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. LTF iestājas par republikas administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu atbilstoši ģeogrāfiskām, vēsturiskām un etnopsiholoģiskām realitātēm.

LTF uzskata par nepieciešamu panākt laikraksta vai žurnāla izdošanu par aktuālām dabas un kultūrvides veidošanas un aizsardzības problēmām.

 

X. Veselības aizsardzība un sports

1. LTF aicina krasi uzlabot veselas aizsardzību, nostiprināt tās materiālo bāzi, paaugstināt pensionāru un invalidu materiālo nodrošinājumu. Panākt, lai republikas vadība palielina valūtas asignējumus importa medicīnisko iekārtu un medikamentu iegādei, kā arī atsākt Latvijas ārstu biedrības žurnāla izdošanu.

2. LTF atzīst, ka Latvijas PSR veselības aizsardzību nepieciešams decentralizēt, izveidojot vēsturiski pārbaudīto republikas vajadzībām vispiemērotāko modeli — slimokašu sistēmu, kas bezmaksas veselības aizsardzību ļautu sekmīgi apvienot ar mediķa profesijas nozīmīgumam atbilstošu darba atalgojumu.

3. Līdzšinējos žūpības apkarošanas pasākumus LTF uzskata par neefektīviem, virspusīgiem un pazemojošiem. Cīņa pret žūpību, kā arī narkomāniju un toksikomāniju ir organiski saistīta ar visu sociālo un ekonomisko problēmu risināšanu. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un īstenot zinātniski pamatotu un ilglaicīgu šis darbības programmu

4. LTF iestājas par to, lai jebkuru svarīgu veselības aizsardzības lēmumu pieņemšana notiktu, iepriekš tos apspriežot Latvijas ārstu biedrībā un medicīnas darbinieku kolektīvos.

5. LTF iestājas par to, lai tiktu nodibināti tieši, noturīgi profesionālie kontakti starp citvalstu un Latvijas mediķiem, it īpaši studentu un praktizējošo ārstu apmaiņa,

6. LTF prasa, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejamas sporta bāzes veselības nostiprināšanai, lai tiktu līdzsvarota fiziskās kultūras un sporta attīstība.

Panākt, lai republikas sporta federācijas varētu patstāvīgi vadīt un finansēt savu sporta veidu attīstību un iestāties starptautiskajās sporta federācijās. LTF atbalsta aicinājumu atjaunot Latvijas Nacionālo olimpisko komiteju.