Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Tautas frontes Programma. Projekts

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Gatavojoties LTF II kongresam

Dažādu tautību pārstāvji, cilvēki ar atšķirīgu sociālo stāvokli, politisko un reliģisko pārliecību 1988. gada rudenī apvienojās Latvijas Tautas frontē, lai rastu izeju no visaptverošas sabiedrības krīzes, veidotu taisnīgu un demokrātisku sabiedrību. Aizvadītā gada laikā LTF kļuvusi arī par nozīmīgu latviešu tautas trešās atmodas spēku. Pirmā atmoda pagājuša gadsimteņa otrajā pusē latviešus pacēla civilizēto tautu vidū, izveidoja nacionālo inteliģenci, politiķus un saimnieciskos darbiniekus. Otrās atmodas gaitā radās neatkarīgā demokrātiskā Latvijas Republika, kas latviešu nācijai nodrošināja agrāk nebijušu uzplaukumu, arī citām nacionālajām grupām garantēdama saimniecisko augšupeju un kultūrautonomiju. 1940. gadā PSRS impēriskās politikas rezultātā Latvija neatkarību zaudēja un tika varmācīgi iekļauta Padomju Savienībā. Pēdējo pusgadsimtu ir valdījusi nejēdzīgā ekonomiskā sistēma, tautas un cilvēka beztiesīgums; administratīvā patvaļa Latviju nostādījusi nacionālās, ekonomiskās un ekoloģiskās katastrofas priekšā. Trešā atmoda ir ciņa par Latvijas atdzimšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu.

LTF darbība savas pirmās Programmas realizēšanā ļāvusi risināt vairākas vitāli svarīgas problēmas: samazinājies iedzīvotāju mehāniskais pieaugums, radīti teorētiski priekšnoteikumi ekonomiskai patstāvībai, sperti pirmie soļi tiesiskas valsts izveidošanā. Pieņemts Valodu likums, latviešu tauta un citas Latvijā dzīvojošās nacionālās grupas sākušas atgūt savas svētnīcas un simbolus, sabiedrībā doti patiesāki politiskie vērtējumi vēstures kolīzijām. Radikāli mainījusies situācija Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Pavērusies reāla iespēja nevardarbīgiem līdzekļiem cīnīties par Latvijas neatkarību. Atbilstoši jaunajam Latvijas vēstures posmam — pārejai uz neatkarības atgūšanu — otrajā Programma precizēti LTF stratēģiskie uzdevumi, to īstenošanas ceļi un līdzekli, izdarīti labojumi LTF Statūtos.

 

I. VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1. Latvijas Tautas fronte ir tautas patriotiskās un politiskās aktivitātes rezultātā izveidojusies masu sabiedriski politiska organizācija, demokrātisku spēku apvienība, kas cīnās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku, lai nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem.

2. Ievērodama Latvijas tautas gribu. LTF izvirza mērķi atjaunot Latvijas valstisko neatkarību, radot demokrātisku parlamentāru republiku, kas turpinātu Latvijas Republikas demokrātiskās tradīcijas, īstenotu latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības, nodrošinātu visu Latvijas iedzīvotāju līdztiesību neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, nacionālās, reliģiskās un partijiskās piederības.

Visiem Latvijas pilsoņiem ir jādod vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts un sabiedrības pārvaldīšanā, vienlīdzīgas tiesības uz darbu un taisnīgu saražotā produkta sadali. LTF iestājas par demokrātisku, uz vispārcilvēciskām vērtībām balstītu sabiedrību, kuras augstākā vērtība būtu brīva personība, par sabiedrību, kura vienlīdz atraisītu visu pilsoņu personisko iniciatīvu un vairotu uzņēmību.

3. LTF uzskata, ka Latvijas ceļš uz neatkarību un sabiedrības demokratizācijas process ir pašreizējās nacionāli demokrātiskās revolūcijas organiskas sastāvdaļas. Vienīgi neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā ir iespējams pārvarēt ekonomisko un sociāli politisko krīzi, atrisināt nacionālos jautājumus, garantēt visu Latvijas nacionālo grupu līdztiesību.

4. Savā darbībā LTF lieto humānas, nevardarbīgas un demokrātiskas cīņas formas un metodes.

5. Par vienu no savas darbības pamatvirzieniem LTF uzskata parlamentāro ceļu, cīnās par demokrātiskām valsts varas orgānu vēlēšanām, par progresīvo, patriotisko spēku saliedēšanos un uzvaru.

6. LTF uzskata, ka ceļš uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu jāsāk ar staļiniski autoritārās administratīvi birokrātiskās sistēmas demontāžu un vissavienības centralizētā politiskā un resoriskā diktāta likvidēšanu.

7. LTF noraida vienpartijas sistēmu un neierobežotas valsts varas, valsts un sabiedrības pārvaldīšanas koncentrāciju PSKP rokās. LTF prasa valsts varas un pārvaldes funkcijas visos līmeņos nodot demokrātiski vēlētiem valsts varas orgāniem un to izveidotam pārvaldes aparātam.

8. LTF neatzīst PSKP monopoltiesības uz ideoloģiju un noraida tās diktātu garīgajā sfērā, it īpaši izglītības jomā un attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem.

LTF uzskata: lai demokrātija un uzskatu daudzveidības pastāvēšana kļūtu stabila un nesagraujama, Latvijā jārada tiesiskas garantijas vairāk partiju sistēmas pastāvēšanai, visām demokrātiskām partijām un sabiedriski politiskajiem veidojumiem nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izvērst savu darbību, patstāvīgi radīt savus masu informācijas līdzekļus, tikt atspoguļotiem esošajos līdzekļos un netraucēti veikt propagandu iedzīvotāju vidū.

9. Par nepieciešamiem demokrātiskās republikas izveides priekšnoteikumiem LTF uzskata īpašuma formu daudzveidību un līdztiesību, kā arī cilvēka tiesību garantēšanu.

10. LTF uzskata, ka demokrātija nav savienojama ar esošo sabiedrisko organizāciju (VACP, VLKJS u. c.) monopoltiesībām darboties visu strādnieku, jaunatnes, tāpat citu sociālo slāņu vārda, un atbalsta alternatīvu progresīvu sabiedrisko organizāciju veidošanas iniciatīvas.

11. Piedalīšanās Latvijas Tautas frontē nav savienojama ar staļinisku, fašistisku un citu noziedzīgu uzskatu paušanu, ar administratīvi komandējošo birokrātisko vadības metožu aizstāvēšanu, ar rasiskā, nacionālā vai cita naida un neiecietības sludināšanu, ar varmācības atbalstīšanu.

12. LTF atbalsta Baltijas republiku, kā arī Baltijas jūras reģiona valstu politisko, ekonomisko un kultūras sakaru attīstību. Savos centienos LTF sadarbojas ar progresīvām kustībām un organizācijām Padomju Savienībā un citās zemēs, ar trimdas latviešu organizācijām.

 

II. POLITISKA SISTĒMA UN VALSTISKAS NEATKARĪBAS ATGŪŠANA

1. Savu valstisko neatkarību Latvijas tauta zaudēja noziedzīgā Staļina - Hitlera pakta un tam sekojošās Latvijas okupācijas un aneksijas rezultātā. Liela daļa pasaules valstu Latvijas Republikas iekļaušanu Padomju Savienībā atzīst par nelikumīgu.

2. LTF pieprasa, lai LPSR Augstākā Padome 1940. g. 14. —15. jūlijā okupācijas karaspēka klātbūtnē sarīkotās Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanas un to rezultātus atzīst par nelikumīgiem un Latvijas Republikas aneksiju leģitimējošās deklarācijas par LPSR izveidošanu un tās iestāšanos Padomju Savienībā par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.

3. LTF pieprasa, lai LPSR Augstāka Padome nodrošina Latvijas likumīga, starptautiski atzīta valstiskuma atjaunošanai nepieciešamos apstākļus un tiesiskās garantijas.

4. LTF prasa, lai par Latvijas valsts likumīgo varas struktūru lemtu demokrātisku vēlēšanu ceļā ievēlēti varas orgāni. LTF cīnās par to, lai Latvijas augstākajā un vietējos varas orgānos tiktu ievēlēti tādi Latvijas tautas pārstāvji, kas nepārprotami pauž gribu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību

5. LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kas deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti.

6. LTF pieprasa, lai Latvijai atzītu pārejas perioda ekonomisko un politisko statusu, kas nodrošinātu Latvijas neatkarīgā valstiskuma atjaunošanu demokrātiska ceļā. Šā statusa ietvaros nepieciešams:

a) valsts drošības un tiesību aizsardzības iestādes pilnīgi un nedalīti nodot Latvijas augstākā valsts varas orgāna kontrolē;

b) Latvijas teritoriju radikāli demilitarizēt; PSRS Bruņoto Spēku dislokācijas noteikumus un bāzu statusu noteikt saskaņā ar līgumu starp Latvijas augstāko valsts varas orgānu un PSRS. noraidīt PSRS Bruņoto Spēku piedalīšanos Latvijas valsts varas orgānu vēlēšanās (izņemot karadienestā iesauktos Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus):

c) atzīt un tiesiski garantēt pilnīgu Latvijas ekonomisko patstāvību;

d) atzīt, ka Latvijas valsts varas augstākajam orgānam ir tiesības pārtraukt PSRS likumu darbību Latvijas teritorijā. Nepieļaut tādu PSRS ministriju un resoru normatīvo aktu darbību Latvijas teritorijā, kurus nav apstiprinājusi Latvijas valdība;

c) pārtraukt tādu organizāciju un partiju darbību, kuras organizatoriski pakļautas PSRS vai citām valstīm.

7. Tā kā LTF atzīst Latvijas ceļu uz pilnīgu valstisku neatkarību, tā uzskata, ka neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas Republika savas attiecības ar PSRS un citām valstīm veidos un attīstīs uz līdztiesīgu, savstarpēji izdevīgu līgumu pamata.

8. Pārejas periodā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu Latvijas augstāko valsts varas orgānu lēmumu projekti, kas paredz ierobežot latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību īstenošanu, izskatāmi, tikai pamatojoties uz visu deputātu consensus (vienprātības principu).

9. LTF atbalsta Latvijas Republikas pilsoņu demokrātiskās tiesības pašapzināties un aizstāvēt savas likumīgās intereses.

10. Neatkarīgās Latvijas valsts politiskās sistēmas pamats ir parlamentāra, demokrātiska republika, kurā politiskajām partijām konstitucionāli garantēta brīva darbība gan parlamentā, gan ārpus tā.

11. LTF kategoriski vēršas pret to, ka kādai politiskajai partijai likumdošanas ceļā tiktu piešķirts priviliģēts stāvoklis.

 

III. CILVĒKA TIESĪBAS

1. LTF uzskata, ka Latvijas likumdošana visā pilnībā jāveido atbilstoši normām, kuras satur ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī Helsinkos un Vīnē parakstītie Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma dokumenti. Šie dokumenti jāizdod lielā metienā.

2. LTF uzskata, ka jāizveido efektīvs valsts un sabiedrības kontroles mehānisms cilvēka tiesību ievērošanā. Jāpanāk, lai tiktu atcelti normatīvie akti, kas aizskar cilvēka godu un cieņu un ir pretruna ar starptautisko tiesību normām.

3. Lai nodrošinātu efektīvu cilvēka tiesību realizāciju, Latvijā jāizveido plaša vispārējās juridiskās apmācības sistēma, tai nepieciešamos līdzekļus atvēlot no valsts budžeta.

4. LTF prasa pilnīgi ievērot tiesiskās normas, kas attiecas uz personas, tās dzīves, dzīvokļa, īpašuma un piešķirtās zemes neaizskaramību, sarakstes un telefona sarunu noslēpumu aizsardzību, kā arī citas konstitucionālās tiesības, nodrošināt tiesības brīvi apvienoties sabiedriskās organizācijās un partijās, pieprasīt un likumā noteikta kārtībā saņemt informāciju no jebkura avota; pārsūdzēt tiesā koleģiālu orgānu lēmumus.

5. LTF aicina piešķirt tiesības ikvienam pilsonim, kura likumīgās intereses ir aizskartas, atjaunot tās tiesas ceļā.

6. Cilvēka tiesības un brīvības Latvijas teritorijā jānodrošina katrai personai neatkarīgi no tās rases, ādas krāsas, dzimuma, tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, ieņemamā amata, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

7. LTF pieprasa nelikumīgi represēto pilnīgu sociālo reabilitāciju. Materiālā kompensācija viņiem jāizmaksā bez kavēšanās un no PSRS budžeta līdzekļiem. Staļiniskās represijas jāpasludina par noziegumu pret cilvēci. Jāpublicē šo noziegumu organizētāju un tiešo izpildītāju vārdi, jāatņem viņiem piešķirtās privilēģijas un jāizskata jautājums par viņu kriminālatbildību

8. LTF pieprasa izveidot neatkarīgu komisiju visu to personu, kuras notiesātas par politiska un reliģiska rakstura darbību, lietu pārbaudei.

9. LTF pieprasa Latvijas iedzīvotājiem tiesības brīvi uzturēt sakarus ar citu valstu pilsoņiem. Atteikums izdot ārzemju pasi pārsūdzams tiesā. LTF pieprasa, lai uz ārzemju pilsoņiem republikas teritorijā attiektos tikai tie pārvietošanās ierobežojumi, kas ir salstoši Latvijas iedzīvotājiem.

10. LTF pieprasa, lai tiktu radikāli reformēta krimināla, kriminālprocesuālā un labošanas darbu likumdošana, kā arī brīvības atņemšanas vietu sistēma. Šai reformai obligāti jānodrošina, lai: a) neviens netiktu patvaļīgi aizturēts, arestēts, turēts apcietinājumā, nometinājumā vai izsūtījumā; aizturēšanas gadījumā ikvienam aizturētajam jābūt tiesīgam tūlīt pieaicināt aizstāvi pēc savas izvēles;

b) tiktu ievēroti ANO pieņemtie minimālie standartnoteikumi, kas reglamentē, kā jāapietas ar ieslodzītajiem, un ANO pieņemtais kodekss, kas reglamentē amatpersonu rīcību tiesiskās kārtības uzturēšanā;

c) lai visi Latvijā notiesātie pastāvīgie republikas iedzīvotāji sodu izciestu republikā un lai uz Latviju ne soda izciešanai, ne arī dzīvošanai pēc soda izciešanas netiktu vestas citās republikās notiesātās personas.

11. LTF pieprasa, lai tiktu radikāli demokratizēta civilā likumdošana, atceļot nepamatotos personiskā īpašuma tiesību ierobežojumus.

12. LTF uzskata, ka personai, realizējot savas tiesības un brīvības. Jārespektē citu personu tiesības, likumīgās intereses un nacionālā pašapziņa.

 

IV. TAUTSAIMNIECĪBA

1.Latvijas saimniecības atveseļošanas nepieciešams nosacījums ir tautas tiesības pilnīgi patstāvīgi īstenot savu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

Ekonomikas attīstībai jābūt orientētai uz Latvijas iedzīvotāju labklājību, viņu jaunrades un pašizpausmes iespēju paplašināšanos, kā arī apkārtējās vides humanizāciju.

2. LTF sekmēs republikas ekonomiskās patstāvības tālāku attīstību, kas tautsaimniecību sagatavotu efektīvai funkcionēšanai neatkarīgas Latvijas apstākļos. Līdz politiskās neatkarības iegūšanai LTF prasa realizēt LPSR likumu «Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību».

3. Par Latvijas valsts ekonomiskās sistēmas pamatu jākļūst īpašuma formu daudzveidībai. LTF atbalsta juridiski, ekonomiski un sociāli līdztiesīgu nosacījumu radīšanu valsts, kolektīvajam, privātajam un jauktā tipa īpašumam, sevišķi veicinot privāto saimniecisko darbību.

4. LTF prasa, lai pārejas periodā visā republikas teritorijā esošā zeme. citi dabas resursi, kā arī Padomju Savienībai pakļautie ražošanas līdzekļi, finansiālie, materiālie un pārējie resursi kļūtu par Latvijas valsts īpašumu.

Vienīgi Latvijas valstij jārealizē jurisdikcija attiecībā uz visu tās tautsaimniecību, gaisa telpu un teritoriālajiem jūras ūdeņiem.

5. LTF uzskata, ka jāizstrādā, vispusīgi jāapspriež un konsekventi jāīsteno mūsdienīga un radikāla agrārreforma. Tās ietvaros

— konstitucionāli jānoteic privātīpašuma tiesības uz zemi, ko regulē likumdošanas ceļā;

— jāaprēķina, kādu kolektīvās saimniecības īpašuma daļu ar savu darbu un īpašumu ir radījis katrs tajā strādājošai», un, šim strādājošajam veidojot patstāvīgu saimniecību. īpašums viņam jāatdod;

— visu veidojamo kooperatīvu un apvienību, kā arī jau esošo servisorganizāciju un pārstrādes uzņēmumu darbībā noteicošām jābūt lauksaimniecības produkcijas ražotāju interesēm.

6. LTF uzskata, ka neatkarīgās Latvijas apstākļos tās tautsaimniecība jāpārvalda ar tādu republikas likumu un starpvalstu līgumu sistēmas palīdzību, kas balstīti uz tirgus principiem.

7. LTF sekmēs Latvijas tirgus, perspektīvā Latvijas. Lietuvas un Igaunijas koptirgus izveidošanu. LTF atbalsta Baltijas reģiona valstu kooperācijas un integrācijas principu izstrādāšanu un pakāpenisku ieviešanu, kas tiktu uzsākta, pirmkārt jau koordinējot enerģētikas, mašīnbūves, transporta, tūrisma, zivsaimniecības, jūras izmantošanas un citus jautājumus.

8. LTF uzskata, ka efektīvs Latvijas saimnieciskās patstāvības garants (līdzās pašnoteiktajām nodokļu un cenu sistēmām) ir sava konvertējama naudas sistēma. Risināmi arī banku sistēmas, muitas, robežu un citi republikas tirgus aizsardzības jautājumi.

9. LTF atbalsta tādu nodokļu sistēmu, kas Latvijas vietējos un valsts budžetus nodrošinātu ar līdzekļiem republikas ekonomiskās, sociālās, ekoloģiskās un kultūras politikas īstenošanai. Nodokļiem jāstimulē uzņēmumu un cilvēku saimnieciska aktivitāte, iedzīvotāju sociāla aizsardzība.

10. Lai harmonizētu Latvijas teritorijas tautsaimniecisko attīstību. LTF iesaka vienlaikus ar vietējās pašvaldības realizēšanos reformēt administratīvi teritoriālo iedalījumu atbilstoši ģeogrāfiskajām, ekonomiskajām, vēsturiskajām un etnopsiholoģiskajām realitātēm.

11. LTF atbalstīs uzņēmumu saimniecisko patstāvību, veicinās to savstarpējo tirdzniecību un kooperāciju. LTF uzskata, ka nekavējoties jāizstrādā un jāpieņem pretmonopolu likumi.

12. LTF uzskata, ka tautsaimniecības struktūrai jāatbilst reālajām valsts iespējām un vajadzībām, vispirms jau darbaspēka resursiem, un atsevišķi uzņēmumi jāpārprofilē vai pat jāslēdz. Tautsaimniecība orientējama uz zinātņietilpīgām un resurstaupīgām ražotnēm. Attīstāma mūsdienīga ražošanas infrastruktūra un informātika. Latvijai jāiekaro vieta pasaules zinātniski tehniskās produkcijas tirgū.

Par nozīmīgu Latvijas bagātības avotu var kļūt lauksaimniecība un mežsaimniecība, tāpēc jāattīsta šo nozaru mašīnbūve un to produkcijas pārstrādes rūpniecība, veidojot noslēgtas tehnoloģijas.

13. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis var sekmēt ārzemju valūtas ienākumus. Tādēļ jārada stimulējoši nosacījumi ārējās tirdzniecības tranzītoperāciju un tūrisma attīstībai.

14. LTF uzskata, ka Latvijas valdībai jānodrošina, lai tiktu izstrādāta Latvijā izvietotā PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu konversijas programma, kas atbilstu Latvijas tautas interesēm.

15. LTF uzskata, ka republikai šobrīd nepieciešamo ārējo ekonomisko sakaru izvēršanā teritoriāli lielu brīvo ekonomisko zonu veidošana nav vēlama, un atzīst, ka vairāk atbilstoša ir jaukto uzņēmumu dibināšana, savstarpēji pieņemamu noteikumu piešķiršana ārzemju uzņēmēju, it īpaši trimdas latviešu, kapitālieguldījumiem un daudzveidīga ekonomiskā un zinātniskā sadarbība saskaņa ar Latvijas valsts interesēm. Jānodrošina Latvijas valsts ārējās tirdzniecības monopols uz visu republikas dabas bagātību eksportu.

16. Latvijas valsts ekonomiskās attiecības ar citām valstīm jāveido uz starpvalstu līguma pamata. Latvijas un PSRS preču apmaiņas līguma projekts sava īpašā svarīguma dēļ savlaicīgi jānodod vistautas apspriešanai.

17. LTF uzskata, ka jāizstrādā tirgus apstākļiem piemērotu tautsaimnieku gatavošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas programma, paredzot speciālistu apmācību arī pasaules vadošajās ekonomiskajās skolās.

18. LTF pieprasa reorganizēt Latvijas ekonomiskās pētniecības iestāžu sistēmu, lai tā sekmētu ekonomiskās patstāvības koncepcijas realizēšanu, vienotā republikas tautsaimniecības kompleksa vispusīgu attīstību un Latvijas ekonomiskās domas tālākvirzību.

19. LTF prasa, lai plaši būtu pieejama pilnīga, starptautiskajā līmeni salīdzināma ekonomiskā un komerciālā informācija.

Nepieciešama pasaules labāko ekonomistu publikāciju un ekonomikas mācību grāmatu tulkošana latviešu valodā un žurnāla «Ekonomists» darbības atsākšana.

 

V. SOCIĀLA POLITIKA

1. LTF cīnās par tādas valsts izveidi, kura garantētu cilvēka sociālo aizsardzību. Sociālās attīstības plānošanai un prognozēšanai jābalstās uz objektīvām zinātnes atziņām. Krasi jāpalielina sociālās nodrošināšanas sfēras finansēšana uz militāro izdevumu un birokrātiskā aparāta samazināšanas rēķina.

2. LTF prasa nekavējoties likvidēt nomenklatūras darbinieku kastu un uzskata, ka jebkuras privilēģijas materiālo labumu sadalē, sociālo pakalpojumu sfērā, bet jo īpaši medicīnā, rekreācijas jomā un sociālajā nodrošināšanā ir amorālas un nepieļaujamas.

3. LTF pieprasa, lai valsts visiem republikas iedzīvotājiem nodrošinātu cilvēka cienīgu iztikas minimumu, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu. Jāveic regulāri, zinātniski pamatoti iztikas minimuma un nabadzības robežas aprēķini, to rezultātus publicējot presē. Ik gadu ir jāizskaitļo cenu indeksi un atbilstoši tiem jāpaaugstina strādājošo algas, pensijas, stipendijas un pabalsti.

4. LTF atbalsta alternatīvu arodbiedrību veidošanos. Šo arodbiedrību svarīgākais uzdevums ir strādājošo darba un sadzīves apstākļu uzlabošana, principiāli jaunas sociālās nodrošināšanas sistēmas radīšana un strādājošo interešu tiesiskā aizstāvība. LTF uzskata, ka nav pieļaujama politisko organizāciju iejaukšanās ražošanas procesā.

5. LTF atzīst, ka arodbiedrībām jādod tiesības organizēt streikus. Ja uzņēmuma vai iestādes administrācija vai kooperatīva vadība pārkāpj darba līgumu vai neievēro arodbiedrības biedru sociālekonomiskās tiesības. LTF atbalsta prasību izstrādāt starptautiski atzītajām normām atbilstošu Latvijas likumu par streikiem.

6. LTF prasa par apmaksātā atvaļinājuma minimumu noteikt 24 darba dienas, neskaitot sestdienas. No 41 stundas darba nedēļas jāpāriet uz 40 un mazāk stundu darba nedēļu, atceļot strādājamās sestdienas.

7. LTF uzskata, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzlabot strādnieku darba apstākļus, nepieciešamības gadījumā slēdzot vai pārprofilējot cilvēka veselībai kaitīgas ražotnes.

8. LTF izvirza uzdevumu panākt sociālo taisnīgumu visu Latvijas rajonu attīstībā, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanā, pārtikas un rūpniecības preču sadalē. Sociālā infrastruktūra laukos jāattīsta no valsts budžeta līdzekļiem.

9. LTF aicina krasi paaugstināt pensionāru sociālo nodrošinātību, atteikties no netaisnības pensiju lieluma noteikšanā, no personālo pensiju piešķiršanas prakses, kā arī no militārpersonu privilēģijām attiecībā uz pensijām.

LTF iestājas par principiāli jauna pensiju likuma izstrādāšanu.

10. LTF aktīvi piedalās žēlsirdības kustībā un aicina valsti, sabiedriskās organizācijas un privātpersonas sniegt tai plašu morālu un materiālo atbalstu. Jāveic pasākumi invalīdiem piemērotas infrastruktūras, pakalpojumu tīkla radīšanā, sadzīves tehnikas ražošanā. Jāveic pasākumi brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu pilnvērtīgai iesaistīšanai ekonomiskajā un sociāli politiskajā sabiedrības dzīvē.

11. LTF vēršas pret maznodrošinātās inteliģences daļas sociālo un ekonomisko diskrimināciju. Par vienu no sabiedrības attīstības pamatnosacījumiem LTF uzskata zināšanu sociālā statusa paaugstināšanu.

12. LTF uzskata, ka ir nepieciešams nostiprināt ģimenes nozīmi sabiedrībā. Jāgādā, lai vecākiem būtu iespējams pilnvērtīgi pildīt savu lomu ģimenē, mātei vai tēvam maksājot pilnu darba algu, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu, un ikmēneša pabalstu līdz 10 gadu vecumam. LTF pieprasa saīsināt darba dienas ilgumu sievietēm, kurām ir bērni līdz 8 gadu vecumam, viņu algu kompensējot no valsts budžeta. LTF pieprasa palielināt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, vienlaikus ekonomiski stimulējot optimālo ģimenes lielumu.

13. LTF kategoriski noraida līdzšinējo netaisnīgo dzīvokļu sadales nolikumu un pieprasa, lai valsts dzīvokļu sadalē tiktu nodibināts pilnīgs atklātums un sabiedrības kontrole. LTF prasa republikas vadībai izstrādāt principiāli jaunu dzīvokļu likumdošanu un radikāli reformēt dzīvokļu fonda ekspluatāciju.

LTF uzskata, ka perspektīvā dzīvokļu fonda lielākajai daļai jāpāriet īrnieku īpašumā (personiskā, kooperatīvā vai uz akciju sabiedrībām balstītā).

14. LTF iestājas par to, lai tiktu attīstīti banku kredīti iedzīvotāju sadzīves apstākļu uzlabošanai, priekšroku dodot maznodrošinātiem iedzīvotāju slāņiem un jaunajām ģimenēm.

15. LTF iestājas par valstiskas kompleksas profilaktiskās medicīnas sistēmas izveidošanu tautas veselības nodrošināšanā. LTF aicina ieviest LĀB izstrādāto republikas medicīniskās apkalpošanas modeli.

Jāpanāk, lai republikas vadība asignētu līdzekļus elementāro medicīniskās aprūpes priekšmetu ražošanas attīstībai Latvijā. Plaši jāattīsta profesionālā sadarbība ar starptautiskajām un kaimiņvalstu veselības aizsardzības organizācijām.

16. LTF prasa, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejamas sporta bāzes, kas orientētu uz veselības nostiprināšanu, lai tiktu līdzsvarota fiziskās kultūras un sporta attīstība.

17. LTF atbalsta centienus panākt Latvijas Nacionālās olimpiskās komitejas starptautisko atzīšanu.

 

VI. NACIONĀLAIS JAUTĀJUMS

 

1. LTF uzskata, ka Latvijā un visā Padomju Savienībā nacionālo attiecību saspīlējuma cēlonis ir noziedzīgā staļiniskā nacionāla politika, kā arī galveno politisko, ekonomisko, sociālo un starpnacionālo jautājumu neatrisinātība. Nākotnes neatkarīgajā Latvijā šāda spriedze ir novēršama. Latvijā dažādu reģionu sociālekonomiskais līmenis un dzīvesveids nekad nav krasi atšķiries, reliģisku pretrunu nav bijis, pastāv demokrātiskas tradīcijas, uz kuru pamata nacionālais jautājums sekmīgi tika risināts parlamentārās republikas periodā.

2. LTF uzskata, ka sakarā ar daudznacionālo struktūru, kas vēsturiski izveidojusies Latvijā, valstiskās neatkarības cīņas periodā nepieciešams jauns starpnacionāls domāšanas veids, konsekventa un spēcīga nacionālā politika, kas cilvēkus nevis šķeltu, bet saliedētu. Nacionālo attiecību ideoloģijā jāatsakās no ienaidnieka tēla. LTF uzskata, ka demokrātiskas sabiedrības izveidošana Latvijā, tās valstiskās neatkarības atjaunošana ir iespējama, tikai aktīvi piedaloties (bez izņēmuma) visām nacionālajām grupām, kuras dzīvo republikā.

Latvijas patriotisma jūtas piemīt ne tikai latviešiem, bet arī visiem citiem iedzīvotājiem, kuri vēlas republikas atjaunotni. LTF aicina apvienoties uz šīs idejas pamata.

3. Starpnacionālās attiecības iespējams harmonizēt, tikai konsekventi demokratizējot politisko sistēmu, krasi paaugstinot dzīves līmeni, pamatnācijai atdodot staļinisma atņemtās tiesības uz pašnoteikšanos, kā arī izstrādājot un ievērojot skaidru un delikātu starpnacionālās saskarsmes modeli.

4. LTF iestājas par to, lai pamatnācijas tiesības uz pašnoteikšanos tiktu stingri garantētas, šajā ziņā atzinīgi novērtēdama jau deklarētos pasākumus (latviešu valodas pasludināšanu par valsts valodu, mākslīgās migrācijas apturēšanu, ekonomiskās suverenitātes ceļu aizsākšanu) un prasīdama konstitucionāli iedibināt principu, ka jautājumi, kuri ierobežotu pamatnācijas pašnoteikšanās tiesību īstenošanu, pieņemami izskatīšanai tikai ar visu deputātu consensus.

5. Neatkarīgajai Latvijas valstij jāgarantē, lai saglabātos un līdztiesīgi attīstītos visas nacionālās grupas, netiktu ierobežotas to politiskās un sociālas tiesības, kā arī lai veidotos savstarpējās cieņas klimats un tiktu veicināti nacionālo grupu sakari ar savu etnisko dzimteni.

6. Starpnacionālās saskarsmes kodeksam jānoraida jebkāda ideoloģija, kas atbalstītu vienas tautas nacionālo augstprātību pret citām tautām, tajā nav jāatstāj vieta šovinismam, antisemītismam, rusofobijai, nacionālam protekcionismam.

7. LTF atbalsta demokrātiskās starpnacionālo jautājumu apspriešanas un risināšanas formas — Latvijas Tautu forumu, LNKBA un kultūras biedrību centienus harmonizēt starpnacionālās attiecības.

8. Gan tagad, gan nākotnes neatkarīgajā Latvijā visu nacionālo grupu kultūrvajadzību apmierināšana, šo grupu valoda, tradīcijas un izglītības sistēma attīstāma, valstij realizējot nacionālo kultūru autonomijas politiku:

— katrs Latvijas pilsonis ir tiesīgs pēc savas izvēles, vadoties no nacionālās pašapziņas, atjaunot savu nacionālo piederību oficiālajos dokumentos;

— Latvijas valsts orgāni nodrošina nacionālās periodikas un grāmatu izdošanu, nacionālās kultūras dzīves apgaismošanu masu informācijas līdzekļos, folkloras, nacionālās profesionālas, kā arī pašdarbības tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas attīstību;

— katram, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, ir garantētas tiesības netraucēti izbraukt uz dzīvi savā vēsturiskajā dzimtenē;

— garantētas tiesības veidot nacionālās kultūras apvienības un to asociācijas ar juridiskās personas statusu;

— Latvijas valsts īpaši atbalsta un veicina Latvijas pamattautības — līvu — ekonomisko un kultūras attīstību.

 

VII. KULTŪRA

1. Ilgstošā oficiālās ideoloģijas veicinātā vispārcilvēcisko vērtību ignorēšana par labu šķiriskajām ir iedragājusi kultūras ētiskos pamatus kultūras krīze, ko izraisījušas tautsaimnieciskās, sociālās un nacionālās politikas deformācijas, nav novēršama tikai ar mākslinieciskas kultūras lauka kopšanu vien. LTF sava kultūras darba priekšplānā izvirza uzdevumu veidot vienotu kultūrsistēmu. Tāpēc LTF iestājas par to, lai Latvijā izvērstos plaša un daudzveidīga ģimenes, sadzīves, etniskās, ekoloģiskās, nacionālās un humanitārās audzināšanas kustība.

2. LTF prasa, lai ikvienā sociālā un ekonomiskā pasākumā vai projektā tiktu prognozētas un stingri ievērotas tā kultūrveidojošās vai kultūrārdošās sekas.

3. LTF prasa, lai kultūras vajadzībām tiktu atvēlēta noteikta daļa valsts un vietējo budžetu. LTF uzskata, ka kultūrdarbība, būdama arī tautsaimniecības nozare, nevar pastāvēt tikai pieprasījuma un piedāvājuma formā un tāpēc ir pelnījusi stabilus normatīvus maksājumus no budžeta.

4. LTF atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības kultūru apgūt un tajā sevi izteikt pēc paša ieskatiem, aicina uz iecietību starp dažādu kultūras virzienu paudējiem, kā arī vēršas pret vienkāršotu dalījumu progresīvajā un reakcionārajā kultūrā.

5. Aizstāvēdama Latvijas pamatnācijas tiesības saglabāt savu vēsturiski izveidojušos dzīvesveidu un kultūru, kā arī attīstīt savdabīgu nacionālo dzīvi, LTF aicina stingri ievērot visu Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu kultūrautonomijas vienlīdzību un pilnīgu paritāti neatkarīgi no to skaitliskā lieluma. Šās kultūrautonomijas tiesības nodrošināt ar likumu.

6. LTF iestājas par līdzsvarotu kultūras dzīves attīstību visos Latvijas novados. īpašu uzmanību pievēršot Latgalei kā vienam no visvairāk asimilētajiem Latvijas kultūrnovadiem. LTF ir par to. lai tiktu saglabāts, pētīts un popularizēts ikviena Latvijas savdabīgā etnosa kultūras mantojums, pavērtas iespējas to tālākai attīstībai. LTF aicina cienīt tautas ieražas un rituālus, tradīcijas un uzvedības normas (arī tautas kalendāra un reliģiskos svētkus, kulta mākslas izpausmes, apbedījumus, pieminekļus un simboliku). LTF iestājas par etniskās kultūras mācīšanu skolās.

7. LTF uzskata, ka visām Latvijas kultūras dzīves jomām — arī ārējiem sakariem — jābūt Latvijas kompetencē. LTF veicina Latvijas kultūras organizāciju, biedrību un savienību patstāvību un līdzdalību starptautiskajās kultūras organizācijās. LTF iestājas par plašāku kultūras informācijas apmaiņu starp Latviju un pasauli, atbalsta ārzemju kultūras centru veidošanu Rīgā.

8. Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kultūrdarbību LTF uzskata par vienotas nacionālās kultūras sastāv daļu. aicina veidot sadarbību ar personām un organizācijām ārpus Latvijas, lai veicinātu vēstures un kultūras pieminekļu restaurēšanu, uzturēšanu, izmantošanu, kā arī ārzemēs radītās latviešu kultūras izpēti un popularizāciju.

9. LTF aicina atjaunot un pacelt Latvijas rajonu bibliotēku statusu, tās pilnvērtīgi komplektēt. LTF prasa bibliotēku fondos atjaunot staļinisma laikā konfiscētās grāmatas, kā arī bibliotēkas apgādāt ar ārzemēs radīto latviešu literatūru. Ir nepieciešams pasteidzināt bibliotēku un arhīvu fondu atslepenošanu. LTF vēršas pret grāmatu fonda lielas daļas glabāšanu lasītājam nepieejamās noliktavās.

10. LTF aicina valsts iestādes, rūpniecības uzņēmumus, kooperatīvus un sabiedriskās organizācijas neatlaidīgi veicināt latviešu valodas iesakņošanos visā Latvijas sabiedrībā, lai radītu reālos priekšnoteikumus un psiholoģisko atmosfēru latviešu valodas kā valsts valodas praktiskajai ieviešanai

11. LTF prasa nomainīt apdzīvoto vietu, ielu, parku, saimniecisko organizāciju un citu objektu un teritoriju nosaukumus, kas nepamatoti piešķirti staļinisma, voluntārisma un stagnācijas periodā, atjaunot bijušos un veidot jaunus atbilstoši Latvijas vēstures un kultūras īpatnībām.

 

VIII. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE

1. Par nacionālās atmodas būtisku pazīmi LTF uzskata nācijas tieksmi pēc vispusīgas izglītības. Cilvēka zinātniskā darbība kā izglītības rezultāts uzskatama par vienu no sabiedrības intelektuālo izpausmju augstākajām formām un garantiju valsts tehniski ekonomiskajai attīstībai un modernizācijai.

2. LTF atbalsta Latvijas izglītības biedrības un Latvijas Zinātnieku savienības centienus Latvijā attīstīt patstāvīgu izglītības sistēmu un patstāvīgu zinātnes organizāciju. Izglītības sistēmai un zinātnei, to proporcijām un formām jāsakņojas Latvijas specifikā un vajadzībās, taču jātiecas pēc pasaules pieredzes un līmeņa.

3. Par svarīgu Latvijas izglītības sistēmas un zinātnes uzdevumu LTF uzskata latviešu nacionālo kadru gatavošanu tautsaimniecībai; tai jāsekmē latviešu valodas plaša atkalieviešana visās dzīves sfērās. Sevišķi aktuāls šis jautājums ir Latgalē, kā arī republikas industriālajos rajonos Uzskatīdama, ka nav pieļaujams valsts monopols uz nākamās paaudzes audzināšanu un izglītību. LTF iestājas par to, lai attīstītos daudzveidīgas pirmsskolas, skolas un profesionālo mācību iestādes, izvērstos privātā audzināšana un apmācība (arī mājas apstākļos), kurā iegūtajiem diplomiem un apliecībām būtu piešķirts likumīgs spēks. LTF ir par to, lai aktīviem un atzītiem pedagogiem un zinātniekiem atvēlētu audzināšanas un apmācības darba veicināšanai nepieciešamās telpas un piešķirtu licences.

4. LTF atbalsta nacionālo minoritāšu tiesības uz vispusīgu vidējo izglītību savā mātes valodā, kā arī veicina nacionālo skolu atvēršanu Latvijā un to tālāku attīstību. Nepieciešamības gadījumā LTF sekmē augstākās izglītības apgūšanu izvēlētajā valodā ārpus Latvijas.

LTF iestājas par divplūsmu skolu un bērnudārzu reorganizēšanu, ja to pieprasa vecāki.

5. LTF aicina izveidot plašu programmu nepieciešamo speciālistu gatavošanai ārzemēs. Latvijas izglītības sistēmā neatkarīgi no mācību valodas jāmācās pēc Latvijā izstrādātiem plāniem un programmām, ar vienādu mācību ilgumu. LTF iestājas par radikālu izglītības satura un audzināšanas pamatprincipu atjaunināšanu. LTF pieprasa augstskolu autonomiju un neatkarīgu akadēmisko presi.

6. LTF prasa ekonomiski un morāli stimulēt to humanitāro zinātņu un dabaszinātņu attīstību, kuras ir svarīgas Latvijai un nepieciešamas tautas garīgā potenciāla un pašapziņas celšanai, kā arī tradīciju stiprināšanai. LTF iesaka nodibināt Latvijas Valsts universitātes Latgales filiāli, kā arī dibināt dažāda tipa mācību iestādes: ģimnāzijas, licejus, komercskolas, amatu skolas utt., veicināt pedagogu apmaiņu ar ārvalstīm.

7. LTF pieprasa atjaunot mazās lauku skolas un aicina vislielāko vērību veltīt latviešu skolu atjaunošanai Latgalē.

8. LTF ir par budžeta līdzekļu palielināšanu izglītības un zinātnes vajadzībām, pirmām kārtām pieprasīdama papildu līdzekļus piešķirt jaunu. Latvijas apstākļiem piemērotu mācību grāmatu izstrādei, kā arī skolu ēku un mācību tehniskās bāzes atjaunošanai.

9. LTF aktīvi iestājas par to, lai fundamentālās un lietišķās zinātnes Latvijā attīstītos līdzsvaroti, pieaugtu visas sabiedrības izpratne par zinātnes vietu un lomu dzīves attīstībā. LTF uzskata, ka zinātnes un tehnikas rezultāti tautsaimniecībā izmantojami, tikai ievērojot ekonomiskos, ekoloģiskos, kultūrvides un sociālos aspektus un ņemot vērā sabiedrības interešu daudzveidību. Lietišķo zinātņu pētījumiem jākalpo Latvijas interesēm, tās labklājībai un sabiedrības progresam. Par svarīgu republikas lietišķās zinātnes uzdevumu uzskatāma priekšlikumu izstrādāšana republikas radošā potenciāla, darbaspēka un dabas resursu efektīvai izmantošanai. Lauksaimniecības attīstības interesēs prioritāte jāpiešķir arī attiecīgajām zinātņu nozarēm.

10. LTF iestājas par demokrātijas un atklātuma principu iedzīvināšanu zinātnē, par tiesībām zinātniekiem brīvi izteikt savu viedokli un bez ierobežojumiem saņemt un izplatīt informāciju. LTF ir par zinātnisko ekspertīžu un vērtējumu neatkarību no administrēšanas un resoriskās ieinteresētības izpausmēm. Izglītībā un zinātnē noteicējs ir pedagogs un zinātnieks. Administrācijai jākļūst par pedagoga un zinātnieka darba nodrošinātāju.

11. LTF uzskata, ka fundamentālās zinātnes jāfinansē no Latvijas budžeta, kā arī no rūpniecības uzņēmumu valūtas atskaitījumiem. Latvijas zinātnes attīstībai jābalstās uz agrīnu topošo speciālistu profesionālo orientāciju, informācijas apmaiņu un stažēšanos ārvalstīs.

Zinātnes un izglītības organizācija Latvijā jāveido, attiecīgās likumdošanas, izpildes un kontroles funkcijas nodalot savstarpēji neatkarīgās organizatoriskajās formās. Zinātnisko grādu un nosaukumu piešķiršanai jāklust par republikas zinātnisko iestāžu kompetenci.

 

IX. APZIŅAS BRĪVĪBA UN RELIĢIJA

1. LTF iestājas pār konsekventu apziņas brīvību visās sabiedriskās un personiskās dzīves sfērās, par iespēju brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, arī masu informācijas līdzekļos, iestāties politiskās partijās un izstāties no tām, piedalīties dažādu politisko, sabiedrisko un reliģisko organizāciju un kustību darbībā, kā arī veidot tās pēc savas pārliecības. LTF noliedz, ka kāda pasauluzskats varētu būt oficiāls un vispārobligāts, un neaizskarams.

2. LTF iestājas par to, ka jānodrošina patiesa sirdsapziņas brīvība, tiesības pievērsties reliģijai un brīvi propagandēt gan ateistiskus, gan reliģiskus uzskatus, konsekventi jāievēro iecietības princips.

LTF aicina izglītības sistēmā atteikties no obligātas ateisma mācīšanas, dot iespēju uz brīvprātības pamatiem apgūt ticības mācību, nodrošināt svētdienas skolu darbību, atbalstot reliģisko konfesiju uzsākto darbu.

3. LTF uzskata, ka svarīga pārbūves sastāvdaļa ir sabiedrības un katra cilvēka tikumiskā atdzimšana un morālā atveseļošanās, kas balstās uz cieņu pret dabu. darbu, kultūras vērtībām un cilvēku. Nepieciešams veidot tādu morāli, kura balstītos uz personisko brīvību, savstarpējo iecietību, cilvēka sirdsapziņu, goda un taisnīguma jūtām, kā arī līdzcietību un žēlsirdību.

4. Baznīcai un reliģiskajām organizācijām jākļūst par īpašuma tiesību subjektiem. Jānodrošina atsavināto dievnamu un baznīcas īpašumu atdošana draudzēm.

5. Nepieciešams reliģiskajām organizācijām garantēt karitatīvā darba iespējas ieslodzījuma vietās, ārstniecības iestādēs un citur.

 

X. EKOLOĢIJA

1. LTF uzskata, ka Latvija ir nonākusi ekoloģiskās krīzes situācijā, kas apdraud tās teritorijas ekoloģisko stabilitāti, cilvēku veselību un genofonda saglabāšanos. Valsts iestādes nav spējušas izstrādāt Latvijas dabas resursu izmantošanas un vides aizsardzības koncepciju un programmu.

2. LTF pieprasa, lai steidzami tiktu iedibināta neatkarīga ekoloģiski ekonomiskā ekspertīze, kura jāveic jebkura jaunceļama objekta pirmsprojekta un projekta nodošanas stadijā un kuras slēdzieni būtu obligāti jāpilda. Šai ekspertīzei ne tikai jānoskaidro tehniskie, ekonomiskie un ekoloģiskie jautājumi, bet arī jānoteic, kā projektētais objekts ietekmēs attiecīgā apvidus demogrāfisko situāciju, dzīves līmeni un tradīcijas.

Dabas aizsardzības prasībām jāatbilst starptautiskām normām.

3. LTF uzskata, ka nodarītie ekoloģiskie zaudējumi tiktu pilnīgi atlīdzināti un vainīgajiem – gan organizācijām, gan amatpersonām — tiktu piemērotas efektīvas juridiskās sankcijas.

4. LTF uzskata, ka nepieciešams nodrošināt efektīvu kontroli pār videi un veselībai bīstamu vielu uzglabāšanu un ievešanu Latvijā, pār ražošanas atkritumu noglabāšanu; jāievieš ekoloģiski drošas toksisko un radioaktīvo atkritumvielu glabāšanas tehnoloģijas, jāaizliedz ekoloģiski bīstamu tranzītkravu transportēšana caur Latviju.

5. LTF pieprasa aizliegt jebkura tautsaimnieciska objekta paplašināšanu un funkcionēšanu, ja tā darbība nodara vai var nodarīt kaitējumu videi. LTF uzskata, ka tautsaimniecībai jāpārorientējas uz ekoloģiski tīru un bezatkritumu ražošanu un relatīvi nekaitīgu energoresursu lietošanu.

6. LTF uzskata, ka jānodrošina preču un pakalpojumu patērētāja interešu aizsardzība Sabiedrība regulāri jāinformē par visu galveno pārtikas produktu un citu preču kvalitāti. Jānodibina neatkarīga inspekcija pārtikas produktu kvalitātes pārbaudei, jāparedz kriminālatbildība par veselībai kaitīgu pārtikas produktu ražošanu un tirgošanu.

7. LTF iestājas par Latvijas ekoloģiskajai videi atbilstošu kompleksu teritoriālo plānošanu, par ģeogrāfiskās ainavas saprātīgu izmantošanu lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs. LTF prasa veikt ekoloģisko ekspertīzi, kas novērtētu pamesto esošo un perspektīvo derīgo izrakteņu karjeru un atkritumu izgāztuvju izmantošanu, kā arī esošo un jaunceļamo enerģētisko objektu funkcionēšanas ekoloģisko pieļaujamību.

8. LTF iestājas par mežu racionālu apsaimniekošanu, par saukšanu pie kriminālatbildības sakarā ar mežu postīšanu, pieprasa aizliegt kūdras un pārējo derīgo izrakteņu, kā arī citu dabas bagātību iztirgošanu ārpus Latvijas robežām. LTF iestājas par to, lai tiktu radītas jaunas, aizsargātas dabas teritorijas LTF atbalsta speciālā dienesta izveidošanu dabas un kultūrainavas kopšanai

9. LTF kategoriski pieprasa, lai vides aizsardzības un atveseļošanas pasākumi tiktu veikti arī teritorijās, kas atrodas bruņoto spēku pārziņā, lai armijai tiktu atsavinātas ekoloģiski nenoturīgas teritorijas.

10. LTF iestājas pret atomelektrostaciju būvēšanu Latvijā LTF veicina jaunu, alternatīvu enerģijas avotu izpēti un izstrādi Latvijā

11. LTF konstatē, ka Rīgas un tas apkārtnes vide novesta katastrofālā stāvokli. Rīga jāatslogo no ekonomiski nepamatotajiem rūpniecības uzņēmumiem, nepieciešama Rīgas un visas Latvijas arhitektoniskās vides steidzama reģenerācija.

12. LTF uzskata, ka visdrīzākajā laikā jāsāk izdot laikraksts un žurnāls par aktuālām dabas un kultūrvides veidošanas un aizsardzības problēmām. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem LTF uzskata sabiedrības ekoloģiskās kultūras un izglītības celšanu.

 

XI. DEMILITARIZĀCIJA

1. LTF cīnās par Latvijas demilitarizāciju kā starptautiskā saspīlējuma atslābuma procesa neatņemamu sastāvdaļu.

2. LTF cīnīsies, lai Baltiju izveidotu par no kodolieročiem brīvu zonu. aizliegtu izvietot Latvijā, kā arī pārvadāt cauri tās teritorijai ķīmiskos, bakterioloģiskos, nukleāros un citus masu iznicināšanas ieročus.

3. LTF pieprasa augstākajam Latvijas valsts varas orgānam izveidot patstāvīgi darbojošos komisiju, kurai būtu tiesības kontrolēt visu Latvijā izvietoto karaspēka daļu darbības atbilstību Latvijas likumdošanai.

4. Ņemot vērā apdzīvotības blīvumu, trūcīgās lauksaimniecības zemju platības un katastrofālo ekoloģisko situāciju. LTF aicina nekavējoties izbeigt karaspēka kontingenta palielināšanu Latvijā un pakāpeniski republikas teritorijā likvidēt visas PSRS raķešu un gaisa karaspēka bāzes, bruņoto spēku poligonus.

5. LTF ierosina Latvijas PSR Augstākajai Padomei pārskatīt aktus par zemes piešķiršanu karaspēka daļām, to atbilstību pašreizējai situācijai, izbeigt jaunu teritoriju iedalīšanu armijas vajadzībām un pārņemt Latvijas valsts pārvaldes orgānu pārziņā militārajiem resoriem piederošās mežniecību un piejūras zemes. PSRS Aizsardzības ministrijai jāmaksā rente par zemi un telpām, ko armija aizņem Latvijā .Nododot tautsaimniecībai savas izmantotās teritorijas, militārajam resoram obligāti jāveic pilnīga vides rekultivācija.

6. Pārejas periodā uz neatkarīgu valsti LTF prasa Latvijas PSR Konstitūcijā atjaunot republikas tiesības uz teritoriālu karaspēka veidojumu, kurā obligāto karadienestu varētu pildīt Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no tautības. LTF kategoriski protestē pret Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju sūtīšanu dienēt ārpus' republikas robežām pret viņu gribu.

LTF pieprasa, lai personām, kuru reliģiskā, politiskā vai pacifiskā pārliecība neatļauj dienēt bruņotajos spēkos, būtu tiesības karadienesta vietā paredzēto laiku strādāt tautsaimniecībā un šim nolūkam tiktu izveidots alternatīvs darba dienests.

7. LTF uzskata, ka jauniešu militārā apmācība veicina kara propagandu, un pieprasa likvidēt jauniešu militārās nometnes, militāro apmācību skolās, pastiprinot jauniešu fizisko un ētisko audzināšanu. LTF pieprasa radikāli reformēt militāro apmācību augstskolās, pilnīgi ievērojot brīvprātības principu. LTF pieprasa no Latvijas pārvietot PSRS augstākās militārās mācību iestādes.

8. LTF prasa likvidēt pastāvošo centralizēto civilās aizsardzības un militārās sagatavošanas sistēmu (DOSAAF), uz šīs bāzes izveidojot Latvijai pakļautu glābšanas dienestu dabas katastrofu un citu ārkārtēju gadījumu seku likvidēšanai.

 

LTF Dome aicina:

  • masu informācijas līdzekļus publicēt Programmas un Statūtu projektus un diskusijas par tajos izvirzītajām problēmām, par Latvijas nātni;
  • LTF grupas un nodaļas, sabiedriskās organizācijas, darba kolektīvus, ikvienu Latvijas iedzīvotāju izteikt savu viedokli par Programmas un Statūtu projektiem un iesniegt priekšlikumus LTF otrajam kongresam.

PIEBILDE: priekšlikumus par Programmas un Statūtu projektiem lūdzam sūtīt komisijai: V. AVOTIŅŠ, J. DINEVIČS, V. DOZORCEVS, I. GODMANIS, M. GRIGULIS, M. GRĪNBLATS, J. FREIMANIS, T. JUNDZIS, A. KALNIŅŠ, O. KEHRIS, A. KLOTIŅŠ, A. KRASTIŅŠ, P. LAĶIS, V. LĀCIS, J. ROZENVALDS, J. ŠKAPARS, V. ŠTEINS, I. UPMACIS līdz 30. septembrim. Adrese: Rīga, Vecpilsētas iela 13/15, LTF, «Programma un Statūti».