Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Par patiesību vēlēšanās

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  


Cienījamā redakcija!

Jūsu laikraksta 30. maija numurā lasītāju vēstuļu apskatā daļa veltīta laikraksta «Saldus Zeme» darbībai priekšvēlēšanu periodā. Aizsūtītās vēstules fragmenta citējums tendenciozi atspoguļo patieso pirmsvēlēšanu situāciju Saldus rajonā. Lai visas republikas iedzīvotāji netiktu maldināti, lūdzu publicēt manis sagatavoto rakstu.

Neatkarīgi no tā uzskatām, ka mums jāsaņem gandarījums ar šo publikāciju.(..)

DZ. TONE,

laikraksta «Saldus Zeme» redaktore

 

Izpildām laikraksta «Saldus Zeme» redaktores lūgumu.

 

Par patiesību vēlēšanās

Pirms 14. maija papildvēlēšanām rajonā izvērsās visa asa cīņa starp diviem galvenajiem kandidātiem – I. Ķezberu un E. Repši. Kā zināms, pēdējais zaudēja. Turklāt ar visai satriecošu rezultātu – visā 711. Kuldīgas apgabalā E. Repšem uzticību apliecināja tikai 5,38, bet Saldus rajonā – 7,28% vēlētāju. Rodas iespaids, ka viņa piekritēji intensīvi meklē vainīgos. Saldus rajonā par galveno vaininieci, kā redzams no «Padomju Jaunatnes» citējuma, kļuvusi «Saldus Zeme». Tāpēc, ka – balta patiesība – mūsu laikraksta 15. aprīļa numurā tiešām paziņojām, ka «Saldus Zemē» aģitēsim tikai par I. Ķezberu. Un daļēji visu priekšvēlēšanu laiku pie šā lēmuma arī turējāmies.

Kāpēc?

Tad jāpastāsta plašāk par notikumiem laikā no 27. marta līdz 14. maijam Saldū.

Kā zināms, 26. marta vēlēšanu divcīņa starp I. Pilenieku un A. Čepāni beidzās ar 0:0. Un, jau sākot ar nākamo dienu, uz redakciju, uz rajona izpildkomiteju un partijas RK sāka plūst informācija: gribam par deputāta kandidātu atkārtotajās vēlēšanās tikai Ivaru Ķezberu! Tas patiesi bija tautā stihiski dzimis priekšlikums, kuru vienprātīgi uztvēra un atbalstīja vairākums rajona iedzīvotāju. Arī TF rajona nodaļas līderi. 30. martā, piemēram, kad rajona padomes sesijā šo jautājumu pārrunāja, TF rajona nodaļas priekšsēdētaja vietnieks I. Kreišmanis, visai zālei dzirdot, paziņoja: «TF rajona nodaļa iestājas par I. Ķezberu!» Pie tā arī palikām. Rajona ļaudis izteica gandarījumu par šo lēmumu, darba kolektīvos sākās I. Ķezbera izvirzīšana.

Pēkšņi pēc dažām dienām dzirdam, ka mūsu tautfrontieši apmetuši kažoku uz otru pusi un tomēr atbalstīšot citu – E. Repšes kandidatūru. Jo, izrādās, tostarp notikusi visu apgabala rajonu TF vadītāju sanāksme, kurā pārstāvji no TF Domes valdes ieteikuši atbalstīt E. Repši. Un, kā mūsu pašu laikrakstā skaidroja J. Bērziņš, TF rajona nodaļas vadītājs, ierindas tautfrontiešiem savas organizācijas vadītāju lēmumi esot obligāti.

Tādēļ ar pilnu atbildību paziņoju: E. Repšes kandidatūru rajona vēlētājiem mēģināja uzspiest no augšas kā vecajos, labajos laikos (tiesa gan, no citas «augšas», taču tie paši vēži vien jau ir). Turpretī I. Ķezberu izraudzījās pati tauta.

Mēs, redakcijas Tautas frontes grupa, laikraksta lappusēs iestājāmies pret šo lēmumu, aicinādami TF vadītājus nevajadzīgi nešķelt rajona iedzīvotājus. Jo pārāk labi atmiņā bija 26. marta vēlēšanas, kad, manuprāt, pilnīgi bezjēdzīgi apgabala vēlētāji tika sašķelti starp diviem apmēram vienādiem kandidātiem – I. Pilenieku un A. Čepāni.

Un šajā brīdī, protestēdami pret TF rajona nodaļas līderu neargumentēto rīcību, atklāti paziņojām, ka nostāsimies TAUTAS izvirzītā, nevis no augšas uzspiestā kandidāta pusē. Un nepavisam ne tāpēc, ka mēs nostalģiski skumtu pēc vecajiem labajiem laikiem ar vienvienīgu deputāta kandidātu, un arī nepavisam ne tāpēc, ka partijas RK mums būtu uzspiedusi šo nostāju. Nē, LKP Saldus RK strādā pietiekami solīdi darbinieki, kas saprot: uzspiešanas laiki pagājuši (tā vien roka niez uzrakstīt: tagad šo funkciju partijas vietā, ka redzams, sāk uzņemties cita organizācija...). Šoreiz vienkārši ideāli sakrita – tautas domas bija arī partijas domas.

Taču tas gaužām nepatika mūsu rajona LNNK aktīvistiem un dažiem TF rajona nodaļas līderiem, un viņi situācijai, kā redzams, izdomājuši citu – «brežņevisku»  – traktējumu. Jo lasītāji piekritīs, ka brežņevisma, tāpat kā citu -ismu plus vēl stagnantu birkas piekarināšana šodien ir visefektīvākais apvainojums.

LTF Domes valde, kā lasītāji atceras, laikus attapās un paziņoja, ka atbalsta abas – kā E. Repšes, tā I. Ķezbera kandidatūras. Turpretī mūsu rajona līderi palika tikai un vienīgi E. Repšes pozīcijās.

Bija iespaids, ka LNNK un arīdzan rajona TF vadītāji uzskata vēlēšanas par savdabīgu sportu –jo vairāk kandidātu, jo vairāk demokrātijas. Mums liekas citādi – visvairāk demokrātijas ir tad, ja kandidātu (kaut arī vienu) nedalīti un no sirds atbalsta iedzīvotāju vairākums. Un nekāda mākslīga demokrātija ar uzspiestu kandidātu nav jāspēlē. Tiem, kam tā patīk vārds «brežņevisms», būs vietā norādīt, ka tieši pēdējā situācijā skaidri saskatāms tā precedents...

Arī izvirzīšanas gaita liecināja, ka E. Repše nav tautas vairākuma kandidāts. I. Ķezberu Saldus rajonā izvirzīja 60 kolektīvi, turpretī E. Repši – divi, bez tam vēl četri kolektīvi iestājās par abām kandidatūrām. Par vēlēšanu dienas rezultātiem jau sacīts. Varbūt patiesi «Saldus Zemes» nostāja vainīga, ka tikai 7 procenti rajona cilvēku atdeva savas balsis jaunajam censonim? ielūkosimies vēl vienā mūsu apgabalā – Talsu rajonā. Šeit rajona avīze drukāja arī E. Repšes aģitācijas materiālus. Vēlēšanu rezultāti – 5,3 procenti E. Repšes labā.

Par aģitācijas materiāliem. Mūsu, žurnālistu, uzdevums izrādījās necerēti viegls. Atlika tikai apstrādāt redakcijai iesūtītos lasītāju viedokļus. Nekāda īpaša materiālu «organizēšana» (žurnālisti saprot, ko tas nozīmē) nenotika. Vairākums lasītāju, starp tiem arī daudzi ierindas tautfrontieši, izteica atbalstu I. Ķezberam un neizpratni par rajona TF vadības nostāju.

Neskatoties uz to, nodrukājām arī visus apgabala vēlēšanu komisijas iesniegtos oficiālos E. Repšes materiālus. Arī informāciju par laiku un vietu, kad viņš tiksies ar vēlētājiem. Bet vairāk ne. Tūlīt paskaidrošu, kāpēc.

Uzskatu par loģisku un pašsaprotamu: ja kāda organizācija vai kustība grib redzēt savu biedru deputātu vidū, tad PAŠAI arī jārūpējas par to. Kā zināms, LNNK izdod žurnālu «Neatkarība». Piedevām E. Repše pats ir šā žurnāla redaktors!

E. Repši atbalstīja LTF Domes valde. Taču nez kādēļ arī «Atmodā» nebija lasāma ne rindiņa propagandējošu materiālu par viņu un pārējiem LNNK kandidātiem. Veselais saprāts saka priekšā, ka pirmām kārtam vēstules rakstītājiem vajadzētu sameklēt atbildi uz jautājumu: kāpēc pašu kustību preses izdevumi pilnīgi ignorēja savus deputātu kandidātus? Un apsūdzību vēlēšanu likuma pantu pārkāpšanā par vienlīdzīgām tiesībām visiem kandidātiem arīdzan vispirms vajadzēja adresēt šiem izdevumiem. Jo raugi: likumā jau nav teikts, ka pilnīgi visiem preses izdevumiem jāaģitē par visiem kandidātiem. Izejot no šāda skatupunkta, pie bikts jāsauc arī pati «Padomju Jaunatne», arī «Lauku Avīze» un «Cīņa» (tie ir Saldus rajonā vispopulārākie republikas preses izdevumi) un vēl visi pārējie republikas preses izdevumi, Interfrontes «Jedinstvo» ieskaitot.

Pēc manām domām, nākotnē pirmsvēlēšanu periodos preses izdevumi aizvien vairāk polarizēsies. Vai nebūtu dabiski, ka, piemēram, «Lauku Avīze» aģitētu par deputātu kandidātiem lauciniekiem, «Padomju Jaunatne» – par deputātu kandidātiem jauniešiem un tamlīdzīgi. Paredzu: nav tālu laiks, kad iespējamie kandidāti papriekšu painteresēsies, kādās domās par viņiem ir vietējā prese, un tikai tad izlems, kurā apgabalā balotēties. Ārzemēs tā ir plaši izplatīta prakse, un, ja jau daudzas citās jomās gribam viņiem līdzināties, tad nav grēks to darīt arī šajā virzienā.

Nevaru noliegt, ka lēmumu nepublicēt E. Repšes piekritēju materiālus zināmā mērā ietekmējušas arī dažas LNNK Saldus aktīvistu darbības metodes: Saldus centrā izvietotajā stendā izvērsa propagandas kampaņu pret «Saldus Zemi» – brīdināja cilvēkus neuzticēties mūsu avīzei, jo tā, rau, paužot tikai un vienīgi partijas un nevis tautas (!) viedokli un tā tālāk un tā joprojām. Vienlaikus viņiem likās pilnīgi dabiski joprojām pieprasīt, lai šis «partijas rupors» publicē viņu materiālus. Man liekas, ka solīdi cilvēki nespļauj bļodā, no kuras paši grib ēst. Saprašana nepieņem arī tādu kolīziju: E. Repše, tiekoties ar vēlētajiem, netika kautrējies no stipriem izteicieniem attiecībā uz Komunistisko partiju, nosaukdams to par noziedznieku partiju un tamlīdzīgi, bet padomju varu par okupācijas varu un mūsdienu padomju darbiniekus – par okupācijas varas nesējiem. Izvēlēties izteicienus, saprotams, ir pilnīgi viņa personiskā darīšana. Taču nākamajā dienā, it kā nekas nebūtu bijis, šīs noziedznieku partijas un okupācijas varas nesēja izdevumam pieprasīt aģitēt par savu, tas ir, opozīcijas, kandidātu –  tas nu laikam pārkāpj jebkādas politiskās kultūras robežas. Ko par politisko, laikam papriekšu būtu jāapgūst tā pati elementārā vispārcilvēciskā kultūra!

Manas domas, ka lāča pakalpojumu E. Repšem izdarīja arī paša piekritēji pēdējās pirmsvēlēšanu dienās, pārāk uzbāzīgi un pat nekorektā veidā aģitēdami par savu kandidātu. Negribu identificēt E. Repši ar viņa Saldus līdzjutējiem. Pilnīgi pieņemu, ka, iepazinies ar dažām aktivitātēm, viņš nebūtu bijis visai priecīgs.

Uzsveru, ka nevienu brīdi laikrakstā netikām nostājušies pret E. Repšes personu vai LNNK kā organizāciju. Jebkurš saldenieks, mūsu avīzes lasītājs, piekritīs, ka, lai cik karsti gāja priekšvēlēšanās, atšķirībā no «nacionāļiem» nevienu nekorektu izteicienu ne par LNNK, ne pašu E. Repši neatļāvāmies. Tieši otrādi, droši vien būs patiesība, ka redakcijas TF grupa pirmā izteica vēlēšanos redzēt viņu republikas Augstākās Padomes deputātu vidū.

Vairākumā publicēto lasītāju vēstuļu arī izteiktas simpātijas E. Repšem kā cilvēkam, taču –  nevis kā PSRS tautas deputātam. Varbūt pēc gadiem visi balsosim par to, lai viņš būtu PSRS kongresmeņu vidū. Varbūt. Bet šodien ne.

Ar šo rakstu negribu nevienu noniecināt vai apvainot, bet, ja jau Saldus «nacionāļi» un viņu līdzjutēji tā brēca pēc patiesības, tad tā bija arī jāpasaka. Bet patiesība, kā zināms, vienmēr ir kaila.

Un, ja nacionāļi – nu jau ar savu republikas organizācijas atbalstu – man par šo rakstu atkal metīsies virsū, tas būs apliecinājums vēl viena -isma saknēm arī šajā kustībā. «Kas nav ar mums, tas ir pret mums»; «Nost ar citādi domājošajiem»; «Tikai mūsējā ir vienīgā un īstā patiesība» utt. Stipri pazīstami saukļi, vai ne?

Un vēl viena, manuprāt, būtiska lieta: domāju, ka TF rajona nodaļai būtu jāsameklē objektīvas atbildes uz diviem jautājumiem: ko TF rajona nodaļas vadība ieguva un ko zaudēja ar 26.  III vēlēšanām, ko TF rajona nodaļas vadība ieguva un ko zaudēja ar 14. V vēlēšanām?

Raksts apspriests laikraksta redakcijas kolektīvā

DZ. TONE,

«Saldus Zemes» redaktore

Redakcijas piebilde.

Nav pamata neticēt kolēģes apgalvojumam, ka atkārtotās vēlēšanas Saldus rajonā ir norisušas tieši tā, kā šeit aprakstīts. Cik daudz un kā priekšvēlēšanu cīņas gaita atspoguļota rajona laikrakstā, paši objektīvākie izspriedēji, protams, ir savas rajona avīzes lasītāji. Viņiem labāk redzams un skaidrāk dzirdams, viņiem zināms, cik un kādi sacerējumi gan iesniegti, taču nenopublicēti, kāda satura vēstules sūtītas un kādas – publicētas avīzē.

Arī mēs nevēlamies maldināt lasītājus, tāpēc taisnības labad dažas vietas Dz. Tones rakstītajā tomēr nākas precizēt.

Vispirms – neliels citāts no laikraksta «Atmoda» 10. aprīļa numura:

Biju pārsteigts, ieraudzījis «Saldus Zemē» publicētajā redakcijas rakstā (1.04.; 39. nr.) šādas rindas: «I. Ķezberu atbalsta partija, kā arī tautfrontieši mūsu un citos apgabala rajonos.» Uzskatu, ka kandidātu izvirzīšanas un priekšvēlēšanu cīņas laikā jābūt īpaši uzmanīgiem un jāpublicē tikai pārbaudītas ziņas. Ar nožēlu jāatzīst, ka rakstā izskan tikai puse no patiesības. Jā, I. Ķezberu atbalsta partija, Latvijas Tautas fronte 711. vēlēšanu apgabalā atbalsta Eināru Repši. E. Repši jau pirmajā dienā tikai Liepājas pilsētā vien par deputāta kandidātu izvirzīja desmit darba kolektīvi. (V. Bērziņš «Vai sekos atsaukums?»)

Atzīstot, ka gan «Padomju Jaunatne», gan arī «Atmoda» priekšvēlēšanu cīņas laikā varēja būt citāda, tomēr nedrīkst neievērot, ka gan vienā, gan otrā avīzē BIJA publikācijas par LNNK kustību un tās aktīvistiem – deputātu kandidātiem. «Atmodā» – Aigara Jirgena saruna ar Juri Dobeli «Būsim brīvi savā izvēlē» (6.05.89.), «Padomju Jaunatnē» – Arņa Šablovska saruna ar Juri Dobeli «Vēlēšanas beigušās? Nē, vēlēšanas turpinās…» (31.03.89.) un tā paša autora pārdomas, atkārtotās vēlēšanas sagaidot «Vai nu jau? ... Jeb Neatkarīgā atkarība» (12.05.89.). Tātad – izlasiet VISU un tad paši spriediet.