Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Jānis Peters: jāiet pa dialoga ceļu

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

PSRS Augstākās Padomes III sesijā, apspriežot likumprojektu par savienības līguma atjaunošanu un PSRS un savienoto republiku pilnvaru norobežošanu, Tautību padomes sēdē runāja PSRS Augstākās Padomes loceklis Jānis Peters. Viņš teica:

Ja tā dēvētais Baltijas jautājums netiks atrisināts mierīgu un politisku gudru konsultāciju, apspriežu un dialogu ceļā, tas kļūs par mūžīgo dežūrjautājumu un pārvērtīsies nedzīstošā čūlā.

Vispirms mums jāvienojas par terminoloģiju. Latvija, Igaunija un Lietuva nedrīkstētu nokļūt gatavojamajā izstāšanas mehānismā, par to jau es esmu runājis. Jo jāsāk ar procesu, kas liktu pamatus Baltijas republiku valstiskuma atjaunošanai. Protams, nebūsim naivi un nesvītrosim no savas biogrāfijas aizvadītos 50 gadus. Šie gadi ir de facto. Pēc slepeno protokolu un Molotova un Ribentropa pakta zinātniskās un parlamentārās ekspertīzes neviens nopietns pasaules vēsturnieks vairs nešaubās par to, kas tieši noticis 1940. gadā Baltijā.

Personiski es ilgi ticēju iespējamajai Latvijas suverenitātei federācijas sastāvā, turpināja J. Peters. Taču šobrīd asiņainie notikumi federācijas dienvidos un vairāki citi notikumi krasi mainījuši noskaņojumu Latvijā. Tiek izvirzītas likumīgas prasības atjaunot valstiskumu de facto. Šajā sakarā Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 15. martā pieņēma Deklarāciju par Latvijas valstisko neatkarību, kurā nepārprotami norādīts, ka Latvijas PSR jāpārveido brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī. Es kā latvietis, teica J. Peters, šodien vēlos sacīt, ka latviešu tauta, kas tūkstošiem gadu dzīvojusi cieši blakām slāvu tautām, nevēlas naidīgas attiecības ne ar šīm tautām, ne arī ar šo tautu un valstu valdībām. Pēdējos 50 gados baltiešu attiecības ar slāviem attīstījušās jaunā līmenī.

Mēs daudz runājam par līdztiesību. Taču līdztiesība starp Krievijas valsti un citām valstīm, arī ar Baltijas republikām, sāksies tikai tad, kad Padomju Savienība no jauna oficiāli atzīs Baltijas republikas par starptautisko tiesību subjektiem. Pēc šādas atzīšanas radīsies kvalitatīvi jaunas iespējas veidot līdztiesīgas, es uzsveru, līdztiesīgas attiecības ekonomikā, politikā, ekoloģijā, ideju apmaiņā un arī militāra rakstura jautājumos.

Protams, Baltijas republiku statuss nedrīkstētu graut Eiropas drošību, kaitēt PSRS attiecībām ar citām valstīm, traucēt Austrumu un Rietumu dialogu, apdraudēt cilvēka tiesības, pakļaut diskriminācijai kādas partijas biedrus, apdraudēt demokrātisko sociālismu un citus humānus ideālus. Es uzskatu, teica J. Peters, ka Baltijas republiku jauno valstiskumu vajadzētu veidot, sintezējot šo republiku neatkarīgo un padomju posmu.

Galvenais — atjaunojot demokrātiskās Baltijas republikas, — nedrīkstētu apdraudēt Mihaila Gorbačova uzsākto pārbūvi un atjaunotni. Atjaunotajai Latvijas Republikai būtu jāpārņem visas likumīgās starptautiskās saistības, ko PSRS parakstījusi attiecībā uz cilvēka politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām, nacionālajām un kultūras tiesībām. Šādā valstī gan pamattautības personas, gan mazākumtautību pilsoņi varēs izmantot likumā paredzētās tiesības, saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti, runāt dzimtajā valodā, iegūt tajā izglītību, pilnveidot savu kultūrautonomiju, brīvi tiražēt jau esošos un izdot jaunus preses izdevumus, saglabāt esošos un organizēt i aunus radio un televīzijas raidījumus, brīvi izklāstīt savus reliģiskos uzskatus un ievērot rituālus, celt dievnamus, svinēt nacionālos svētkus un saglabāt kontaktus ar savu tēvzemi.

Šis konkrētais uzskaitījums ir garantija mehānismam, kas jāizstrādā dialoga ceļā. Atjaunotās Latvijas valsts politikas pamatā jābūt lojalitātei attiecībā pret kaimiņtautām un jebkuras tautības līdzpilsoņiem republikā. Katram PSRS pilsonim, kas turpinās dzīvot, mācīties un strādāt Latvijā, jāsaņem šādas garantijas. Es aicinu visus, nobeigumā teica J. Peters, pēc iespējas ātrāk sākt Baltijas republiku un PSRS centrālās varas pilnvaroto pārstāvju dialogu. Pēc tāda dialoga acīmredzot pavērsies jaunas iespējas līdztiesīgai sadarbībai, arī jaunu līgumu parakstīšanai un jaunu asociāciju veidošanai.

 

S. PROKOŠENKO,

LATINFORM speciālkorespondents