Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

«Tirgus – tas ir ļoti nopietni»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Uz mūsu ārštata korespondenta M. SKĻARA jautājumiem atbild Lietuvas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniece, ekonomikas zinātņu doktore, PSRS tautas deputāte K. PRUNSKIENE.

***

— Kā jūs domājat: vai PSRS valdības galvas piedāvātā ekonomiskā programma saskaņojama ar Baltijas republiku ekonomiskās patstāvības principiem?

— Ja es būtu uzstājusies, kad apsprieda N. Rižkova referātu, īpašu optimismu nebūtu paudusi. Man liekas, ka valdības programmā joprojām dominē unitārisma gars, atsevišķu republiku un reģionu īpatnības te gandrīz nav atspoguļotas. Pat to ļoti rūpīgi studējot, es referātā neatradu nopietnas izstrādnes, kas būtu saistītas ar vairāku savienoto republiku gaidāmo pāreju uz tirgus sistēmu. Tieši pretēji, valdības koncepcija demonstrē izteiktu novirzi uz ekonomikas vadības administratīvi komandējošo principu pusi, lai gan šie principi jau parādījuši savu pilnīgu dzīvotnespēju. Dabiski, šādu pozīciju es pieņemt nevaru.

Pēc manas pārliecības valstij vitāli nepieciešama tieši pakāpeniskas pārejas uz tirgu programmma — ar republiku ekonomiskās suverenitātes un uzņēmumu tiešu kontaktu starpniecību. Centrālajām ministrijām un resoriem vienīgi jāpiedalās sadalē kā vienam no posmiem, bet nekādā gadījumā ne monopolizēt sadali, tādējādi tiešajiem ražotājiem laupot iespēju izmantot sava darba rezultātus.

— Un kādi posmi šajā ceļā jānoiet?

— Vispirms jārada Baltijas tirgus, tas ir, daļēji no centralizētajām struktūrām jāizvada visu triju Baltijas republiku ekonomika. Dabiski, šai nolūkā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiecīgiem orgāniem vajadzēs daudz un saskaņoti pastrādāt, lai noteiktu, kādu palīdzību cita citai varam sniegt. Pārejot uz jaunajiem saimniekošanas apstākļiem, ievērojami mainīsies mūsu ekonomiskas attiecības ar citiem Padomju Savienības reģioniem. Musu ekonomiskajās struktūras izveidosies it kā «nišas», kuras ar kaut ko jāaizpilda, vairs nerēķinoties ar centra palīdzību.

Tālāk, uz radītā Baltijas komerciālā tirgus pamata mums jāorganizē sava veida vidutājorganizācijas, kas realizēs mūsu kontaktus ar citām republikām. To galvenie uzdevumi — vietējās konjunktūras un tirgus apmaiņas iespēju pētīšana: ko mēs va ram pārdot un ko varam iegādāties uz izdevīgiem noteikumiem. Tādu es redzu pārejas uz reālo tirgu vispārējo shēmu. Savienības valdības ekonomiskajā programmā diemžēl līdzīgi pasākumi nav paredzēti…

— Ko, jūsuprāt, šai ziņā varētu paveikt valsts varas augstākais orgāns?

— Uzskatu, ka Augstākajai Padomei jāizveido speciāla komisija Savienības tirgus organizēšanai. Nopietna ekonomika (bet tirgus — tas ir ļoti nopietni!) prasa dziļu un kompetentu analīzi, un šo darbu nedrīkst ievilcināt.

— Šodien vairs nevienam nav noslēpums, ka mūsu finansu sistēmu burtiski «nokautējusi» nežēlīga inflācija. Vai iespējams veidot veselīgu tirgu, ja valsts pārpludināta ar bezvērtīgu naudas masu? Kā jūs cerat atraisīt šo «Gordija mezglu»?

— Šajā situācijā, kad naudai vairs nav reāla maiņas vērtība (par to nevar nopirkt pat daudzas pirmās nepieciešamības preces), Baltijas republikām vajadzīga sava valūta. Citādi visu, ko mēs sasniegsim ar jaunās ekonomiskās kārtības palīdzību, iznīcinās pastāvīgais bezvērtīgā rubļa pieplūdums no ārienes…

— Vai būs iespējams, piemēram, Latvijas valūtu izmantot Igaunijā vai Lietuvā?

— Domāju, ka jā. Visas trīs valūtas Baltijas tirgū būs, tā sakot, lokāli konvertējamas, tas ir, būs brīvā apgrozībā.

— Paldies par sarunu.