Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Maza atkāpe internacionālajā audzināšanā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
3. semestri gaidot

Piecu dienu rallijs pa lielāko mūsu upi lielā mērā attiecas arī uz Latvijas studentu vienību kustību. Ap 70 dažādu mūsu republikas augstskolu studentu, starp kuriem pārsvarā bija dabas un pieminekļu aizsardzības vienību dalībnieki, kā arī dabai citādi tuvu stāvoši cilvēki kopā ar tikpat daudziem baltkrievu jaunās radošās inteliģences pārstāvjiem no Piedrujas devās braucienā pa Daugavu. Piecu dienu laikā entuziasti veica 85 kilometrus, apmeklēja dažus ievērojamus šim upes posmam tuvumā esošus vēstures objektus, kā arī pēc spējām un vēlēšanās iemācījās vairākus vārdus pretējās puses valodā.

Māris Sants, vienības «Teika» komandieris:

– Jāatzīmē, ka baltkrievi par mums ir labāk informēti nekā mēs par viņiem. Viesu vidū maz bija tādu, kas nebūtu lasījuši Raini, neko nezinātu par Vācieti, Ziedoni, Belševicu. Reizē ar cieņas izrādīšanu mūsu tautai nevarēja nejust, ka arī viņu pašapziņa nebūt nav maza. Jūtams pacēlums un interese vērst ko par labu savas tautas un apkārtējās vides labā.

Baltkrievijā stāvoklis dabas un pieminekļu aizsardzībā ir sarežģītāks. Tāpēc jādomā, ka viņiem bija interesanti dzirdēt arī par mūsu pieredzi šajā jomā. Jāatzīmē, ka pasākumu pozitīvi novērtēja baltkrievu prese, kā arī kaimiņrepublikas ĻKJS CK pārstāvji. Baltkrievi turpmāk ir iecerējuši izveidot arī savu vienību, kas strādātu dabas un pieminekļu aizsardzībā.

Nevar neminēt faktu, ka tieši no kaimiņiem nāca ierosme rallija laikā sarīkot talku — tā tika sarīkota padomju saimniecībā «Naujene», kā arī vietējā bērnu namā. Prātojot, kā lietderīgi izmantot nopelnītos līdzekļus, radās ideja par starpnacionālā Jaunatnes centra radīšanu Drujā.

Kā stāsta aculiecinieki, vakaros pie ugunskura, kā arī šķiršanās reizē vislabāk skanēja trīs dziesmas: «Pūt, vējiņi!», ko dziedāja baltkrievi, «Rečeņka», ko dziedāja latvieši, un kopīgi dziedamā dziesma par Daugavu, kuras melodiju un vārdus rallija laikā radījis kāds baltkrievu jauneklis.

Viens pants brīvā tulkojumā:

Caur tāliem gadu simteņiem

Iet vētrām cauri dzīvības ceļš.

Tas laužas augstām krastmalām,

Tas tumsai cauri mirdzošs iet.

Attiecībā uz dabu un savas tautas kultūras apzināšanu baltkrievu radošā jaunatne un tās centieni atstājuši perspektīvu iespaidu. Jādomā — mūsējie tāpat.

 

P. AIVARS