Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

PSRS Tautas deputātu kongresā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  


«Pēc septiņām noslēpumu pilnām desmitgadēm Kremlī atmosfēra beidzot sāk atgādināt štatu likumdošanas sapulču nervozitāti kaut kur Albānijā vai Ostinā,» – raksta amerikāņu avīze «The Washington Post». Savukārt cits amerikāņu korespondents, Rīgā vairākkārt bijušais lielās avīzes «The New York Times» Maskavas biroja vadītājs Bils Kellers saka, ka, radot 70 gados pirmo patieso nacionālo asambleju, Padomju Savienība ķērusies pie eksperimenta parlamenta politikas jomā. Tajā pašā laikā pieredzes bagātais amerikāņu publicists domā, ka par īstu demokratizāciju Padomju Savienībā runāt vēl par agru. Ir svarīgs Padomju Savienības AP potenciāls, un tā darbība parādīs, cik sekmīgi demokratizācija spēs virzīties uz priekšu.

Otrdienas «PJ» slejās bija ievietots attēls, kurā līdzās Latvijas tautas deputātiem J. Lucānam, Dž. Skulmei un D. Īvānam redzams Maskavas Tautas frontes koordinācijas padomes loceklis S. Stankēvičs. Viņš ir netipisks deputāts. PSRS ZA Vispārējās vēstures institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Maskavas zinātnieku atvase, dzimis 1954. gadā. Viņš ir viens no retajiem Tautas deputātu kongresa dalībniekiem, kas neapstrīdami labi orientējas sarežģītajos Rietumu demokrātijas labirintos. Ne velti viens no ārzemju korespondentiem, kurš, stāstot par padomju parlamentāriešiem, par sava apraksta varoni izraudzījies tieši Sergeju, bija respektablā «The Washington Post» reportieris Deivids Remniks.

S. Stankēviča profesionālās intereses ir cieši saistītas ar ārzemju parlamentu darbību, it īpaši viņš interesējas par ASV kongresu. Jaunais zinātnieks detalizēti un nopietni pētījis attiecības starp vēlētājiem un deputātiem, politisko lēmumu radīšanas mehānismu un citus tamlīdzīgus jautājumus. Plašā materiālā «Jaunais padomju deputāts mācās no ASV» man personiski pazīstamais amerikāņu korespondents Deivids Remniks īpaši akcentē S. Stankēviča neseno braucienu uz ASV. Raksta arī par to dienu, ko padomju zinātnieks aizvadīja senatora Bila Bredlija štābā Vašingtonā. Intervijā avīzei «The Washington Post» viņš uzsver, ka nevēlas idealizēt ASV senātu, bet ka viņš bijis pārsteigts par tā darbinieku skaitu un profesionālo līmeni, par māku apstrādāt ik nedēļu saņemtās 10 000 vēstules, par kompjūteru tīklu, kongresa videotēku.

S. Stankēvičs atzīmēja, ka okeāna viņā krastā viņš daudz mācījies no senatora Bila Bredlija, jo īpaši – viņa māku vadīt diskusijas ar vēlētājiem. Ar nožēlu jākonstatē, ka mūsu augstākā likumdevēja orgāna deputāti, kopumā ņemot, visai vāji pārzina parlamenta pilnvaras, tā komiteju izveidošanas mehānismu funkcionēšanas iespējas, demokrātijas mehānismu vispār. «Ja mēs ignorēsim varas mehānismu, mēs – padomes – neiegūsim varu,» uzskata Sergejs Stankēvičs. «Ja mēs nesekosim parlamenta mehānismam, procedūras jautājumam, varu saņems tie paši vecie funkcionāri.»

Tagad atšķirībā no pirmajām PSRS Tautas deputātu kongresa dienām parlamentārieši ir arvien pārliecinātāki, drošāki, atklātāki, tiekoties ar maskaviešiem. Vakar netālu no ieejas metro stacijā «Marksa prospekts» redzēju mūsu deputātu Juri Bojāru, dzīvi diskutējot vairāku simtu maskaviešu ielenkumā. Cieņa pret deputātiem aug. Un cieņu rada nevis tie vīri, pie kuru krūtīm redzamas daudzas varoņu zvaigznes, bet īsti, reāli domājošie politiskie līderi.

«Ir jāuzklausa dažādi viedokļi,» – 29. maija sēdē jau kuro reizi uzsvēra M. Gorbačovs. Būtībā debates pēc PSRS AP priekšsēdētāja referāta nolasīšanas risinās uzskatu plurālisma garā. Tā rodas iespēja iepazīt arī tos deputātus, kuri balsošanā vēlējušies palikt anonīmi.

Uzbekijas KP CK pirmais sekretārs R. Mišanovs, kā atceramies, otrdien vadīja kongresa sēdi. Avīze «Izvestija» rakstīja: «Lietpratīgi, stingri, bet taktiski.» Par to, kāpēc mans personiskais viedoklis atšķiras no laikraksta secinājuma, varat spriest paši, ja skatījāties sēdes translāciju. Es pie atbildīgā foruma mikrofoniem ieraudzīju amatpersonu, kas, lieliski apguvusi aparātisko darba stilu, savā vadītāja leksikā visbiežāk izmanto nesatricināmi lietišķu apgalvojumu: «Nekas, pie mums viss iet, kā nākas, biedri!» Runājot debatēs trešdien, R. Mišanovs šausminājās par «atsevišķu deputātu vēlēšanos pretstatīt tautu partijai». Tāpat kā viņa domubiedrs Azerbaidžānas MP priekšsēdētājs A. Mudalibovs, referents brīžiem pat uzkrītoši apliecināja savu solidaritāti ar M. Gorbačovu un cildināja AP priekšsēdētāja runas vēsturisko nozīmi.

Azerbaidžānas pārstāvis nikni šaustīja Baltijas un dažu citu republiku deputātu izteikumus par reģionālo saimniecisko aprēķinu, dēvējot to ekonomiskās patstāvības iegūšanas vēlmi par nepieļaujamām norobežošanās tieksmēm. Līdzīgi Uzbekijas un Azerbaidžānas līderiem vakara sēdē, manipulējot ar stagnācijas gadu ideoloģiskajiem štampiem, piemēram, «neapkaunot padomju tautas svētumu», aicināja Kirgīzijas KP pirmais sekretārs A. Masalijevs, kura izteikumi šaustīja ne tikai abstraktus ļaundarus un ekstrēmistus, bet arī ekonomistus un zinātniekus, kuri kritizējuši valsts ekonomikas lejupslīdes parādības un to vaininiekus.

Mēs, protams, ar satraukumu gaidījām zāles reakciju uz Anatolija Gorbunova uzstāšanos. Tā, klausoties Kremļa Kongresu pils zālē, šķita ļoti mierīga, līdzsvarota, varbūt pat pārāk profesionāli gudra. Pierakstos esmu atzīmējis, ka tās laikā piecas reizes atskanēja aplausi, ne ovācijas vai visas zāles sajūsmas apliecinājumi, drīzāk gan Baltijas republiku, Maskavas un Ļeņingradas deputātu un viņu domubiedru piekrišanas zīme. Jācer, ka Latvijas PSR AP priekšsēdētāja runas tekstu publicēsim republikas laikrakstos.

Jāatzīmē, ka nopietni izstrādātas, pārdomātas, lietišķas, ar konkrētiem priekšlikumiem bija arī Lietuvas KP CK pirmā sekretāra A. Brazauska un Igaunijas PSR MP priekšsēdētāja I. Tomes runas. Viņi, tāpat kā A. Gorbunovs, vērsās pret unifikācijas resoru diktāta tieksmēm, iestājās par republikas ekonomisko patstāvību, aicināja skaidri formulēt republiku un Savienības kompetenci. A. Brazausks runāja par nepieciešamību atzīt 1939. gada Vācijas un PSRS slepeno dokumentu amorālo lomu.

Mūs sasniegusi ziņa, ka Igaunijā veikta telefoniska aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret Igaunijas delegācijas darbību kongresā. Arvien vairāk iedzīvotāju mūsu kaimiņrepublikā seko kongresa darbam, četras reizes samazinājies to cilvēku skaits, kas praktiski neseko Maskavas forumam.

48% talliniešu atbalsta B. Jeļcina ievēlēšanu PSRS AP Tautību Padomē, 15% to vērtē negatīvi, 35% nevar komentēt šo notikumu. Igaunijas delegātu darbību kongresā pilnīgi atbalsta 45,5%, daļēji   –33,4%, pilnīgi nepiekrīt deputātu nostājai 2,1 procents. Pārējie savu viedokli nav formulējuši. Igaunijas iedzīvotāji kritiski izsakās par to, ka kaimiņrepublikas delegāti maz runājuši. Viņi uzskata, ka igauņi Maskavā izskatoties neuzkrītošāk nekā Latvijas un Lietuvas delegāti.

Trešdienas pirmo sēdi noslēdza B. Jeļcina uzstāšanās. Par, viņaprāt, galvenajiem uzdevumiem B. Jeļcins nosauca: izskaidrot sabiedrības tālākvirzības mērķi un uzdevumus; izvirzīja jautājumu par jaunas Konstitūcijas izveidošanu; varas un ekonomikas decentralizāciju; ražošanas attiecību radikālu izmaiņu; prasību nebremzēt atklātumu un demokratizāciju, ievērojami demokratizēt masu informācijas līdzekļus; konkretizēt KP lomu un vietu (izdot likumu par partiju). Nozīmīgi, ka B. Jeļcins runāja par reālu suverenitāti katrai padomju republikai, no kongresa tribīnes atbalstīja A. Gorbunova izteikto priekšlikumu kompleksu.

Arī Ukrainas Rakstnieku savienības valdes sekretārs deputāts Oļeiņiks pauda pārliecību, ka parādības, par kurām runāja Baltijas deputāti, nav mākslīgi dramatizētas, viņš tāpat atbalstīja mūsu republikas pozīcijas suverēnas ekonomikas jautājumā.

Jāatzīmē Tulas apgabala Ļeņina kolhoza priekšsēdētāja, Vissavienības Kolhozu padomes pārstāvja Z. Starotinceva emocionālā runa. Priekšsēdētājs pauda «zemnieku frakcijas» sāpi, pieprasīja kongresam pieņemt konkrētus lēmumus zemkopju situācijas uzlabošanai, lauksaimniecības prioritātes reālai nodrošināšanai. Zemkopji negrib samierināties ar papīru saimniecībām, formālu zemes renti un birokrātisku atskaišu plūdiem. Smagais stāvoklis lauksaimniecībā, viņš paskaidroja, vedīs uz neprognozējamu sociālo spriegumu. Runātājs pieprasīja ierobežot rūpniecības monopolu patvaļu, kas izlaupa un izposta laukus.

Prognozējot tautas saimniecības atveseļošanas ceļus, sarunā ar žurnālistiem akadēmiķis M. Lucenko piekrita lielākajai runātāju daļai. Arī viņš uzskata, ka PSRS MP pašlaik vāji pārzina ekonomisko situāciju. Nav perspektīvas, nav skaidra tautas saimniecību nozaru attīstības plāna.

Esmu pārliecināts, sacīja akadēmiķis M. Lucenko, ka pirms Tautas deputātu kongresa valstī vajadzēja rīkot visas tautas referendumu, īpaši par sociālām problēmām. Mēs esam nokavējuši, taču no šādas prakses nedrīkstam atteikties, ja gribam patiesi mācīties demokrātiju un gribam dzīvot tiesiskā valstī.

Jau ziņoju, ka PSRS Tautas deputātu kongresa laikā PSRS ZA Socioloģijas institūts veic Maskavas iedzīvotāju regulāras aptaujas. Uz šodienu faktiski kongresa darbam seko 99% aptaujāto maskaviešu, to nedara tikai 1% iedzīvotāju. To, ka kongress norit sekmīgāk, nekā viņi paredzēja iepriekš, uzskata 24%. Kongress notiek tā, kā gaidīja – spriež 35%. Kongress nav attaisnojis viņu cerības – 32%.

Un vēl par vienu vērtējumu. PSRS tautas deputāts J. Afanasjevs jaunievēlēto Augstāko Padomi raksturoja ar epitetu «staļiniski brežņeviskā». Aptaujā uzdeva jautājumu: «Vai jūs piekrītat šādam raksturojumam?» «Pilnīgi piekrītu,» – tā atbild 14%, «daļēji piekrītu,» – 31%. Ar šādu formulējumu negrib samierināties 40% aptaujāto.

Kā redzam no aptaujām, vēlētāju interese par kongresu palielinājusies. No Maskavas foruma mēs negaidām agrāko gadu mehānismu uzspiestos lēmumus. Ja arī tiks pieņemti kompromisi, tiem būtu jāatbilst jaunajai politiskajai domāšanai. Arī iekšpolitikā.

(31. maijā)