Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Kas dienas kārtībā?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Gribu dalīties pārdomās par dažādu sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu pārstāvju un arī radošo darbinieku sanāksmi, par kuru Latvijas televīzija informēja 10. un 11. jūlijā. Kā jau noprotat, tajā notika diskusija par Tautas frontes izveidošanu Latvijā pēc Igaunijas PSR parauga. Tātad šo jautājumu, tāpat kā reģionālā saimnieciskā aprēķina problēmu, mūsu republika nerisina pirmā. Mūsu nosvērtie, ar vēsu prātu domājošie ziemeļu kaimiņi ir bijuši apsviedīgāki. Mēs... Bet, kā saka, labāk vēlāk nekā nekad.

Dienas kārtībā — Tautas fronte, tās dibināšanas nepieciešamība, mērķi, uzdevumi, programma u. tml. Iepriekšējo sarunu dalībnieku sastāvs bija ļoti daudzveidīgs gan pēc nodarbošanās, gan pēc nacionālā sastāva un sabiedriskā stāvokļa. Katrs varēja brīvi izteikties. Dažos jautājumos viedokļi krasi atšķīrās viens no otra, bija arī ekstrēmistiski. Diskusija pierādīja, ka neesam pilnīgi apguvuši strīdēšanās, sava viedokļa izklāstīšanas kultūru, ētiku (neiecietība pret sarunu biedru, nevēlēšanās līdz galam uzklausīt pretēju viedokli, cenšanās uzspiest citiem savu, ne vienmēr argumentētu domu). Jācer, ka tā radīsies, jo pēckara gados taču politiskās cīņas pieredze mūsu tautai diemžēl sarukusi. Politika tās vistiešākajā nozīmē ilgi bija tikai visaugstāko varas līmeņu kompetencē. Citos tās vietā bieži vien bija intrigas, cīņa par amatiem, apbalvojumiem un visvisādām privilēģijām. Par politiku uzskatīja pieņemto lēmumu slavināšanu un tālākvirzīšanu, tādu to komentēšanu un konkretizāciju, kas apliecināja autora vai kolektīva lojalitāti attiecībā pret augstāko instanci vai personu. Jo sevišķi šāda attieksme izpaudās ekonomiskajā politikā.

Kaut gan sanāksmei nebija sagatavoti programmatisku dokumentu projekti vai tēzes, diskusija tomēr ievirzījās vēlamā gultnē. Visdažādākie izteiktie viedokļi un priekšlikumi lieti noderēs pagaidu iniciatīvas grupai turpmāko konferenču vai kongresa sagatavošanā.

Tautas fronte. Tās darbības stratēģiskie mērķi, šķiet, nav pretrunā ar PSKP Programmu un PSRS Konstitūciju. Šo dokumentu kritiku (izņemot — par latviešu valodas kā otras valsts valodas pasludināšanu republikā) nedzirdējām. (Laba pazīme, jo vismaz pagaidām pierāda, ka Tautas fronte, ja tā tiks izveidota, nebūs opozīcijā pret partiju un padomju varu.) Tautas frontes opozīcija izpaudīsies metodēs un līdzekļos visiem kopīgo sociāli ekonomisko mērķu sasniegšanā.

Kādā veidā? Ar pareizu kadru politiku, reālas darbības panākšanu padomēs un strādājošo kolektīvos. Patlaban, pastāvot principā pareizam un humānam sociālistiskās sabiedriskās iekārtas teorētiskajam modelim, kāds ir partijas Programmā un Konstitūcijā, reālais sliktu tā īstenotāju dēļ ticis pat izkropļots. Daudzviet prakse bija pretstatā sociālistiskajai teorijai, tiesiskām un tikumiskām normām. Notis, kā saka, bija pareizas, tikai muzikanti un arī diriģents — tādi pavāji. Ne jau PSKP Statūti bija slikti un vainīgi, ka partijas rindās iekļuva tās necienīgi cilvēki, pat darboņi ar feodāļa tieksmēm (Vidusāzijas komunistu vidū). Ir skaidrs, ka mums nav nepieciešama jauna politiska partija. Vajadzīga kustība, kas visādi palīdz un kontrolē PSKP politikas realizāciju. Tautas fronte varētu būt šī kustība, sabiedriska organizācija, kas ir tiesīga gandrīz visos valsts iekšpolitikas un ekonomikas jautājumos izvirzīt savus alternatīvus problēmu risinājumus. Šobrīd mūsu valstī, arī Latvijā, sācies radikāls sociāli ekonomiskās sistēmas pārbūves process, ko vada PSKP. Tai lieti noderētu tādas Tautas frontes atbalsts, jo nav noslēpums, ka pārbūvei ir ļoti daudz atklātu un vēl neredzamu pretinieku.

VIENS no svarīgākajiem Tautas frontes uzdevumiem varētu būt sadarbība ar partijas un padomju organizācijām starpnacionālo problēmu risināšanā, bez kā nav iedomājama veiksmīga Latvijas sociāli ekonomiskā attīstība, republikas saimnieciskā aprēķina principu darbība un sociālā taisnīguma realizācija. Tāpēc Tautas frontes organizatori tās sastāvā gribētu redzēt visu nāciju, etnisko un reliģisko grupu pārstāvjus, kā arī aktīvus pārbūves procesa atbalstītājus no visām partijas, padomju un sabiedriskajām organizācijām. Tautas frontei neapšaubāmi būtu lietderīga pensionēto ļaužu palīdzība — ar padomu, ar dzīves pieredzi. Viņi taču kādreiz bijuši gan politiskie, gan sabiedriskie darbinieki, vēsturisko notikumu aculiecinieki.

Starpnacionālās audzināšanas pamatā jāliek pareiza Latvijas sociālās un ekonomiskās vēstures izpratne, vispārējā kultūras (arī sadzīves) līmeņa celšana. Sanāksmē tika teikts, ka krievu valodā runājošie republikas iedzīvotāji ir vāji informēti par Rakstnieku savienības valdes un citu radošo savienību pārstāvju plēnuma materiāliem, kaut vai par tajos aplūkotajiem vēstures jautājumiem. Par ko liecinot, kā minēja M. Kosteņecka, lielās vēstuļu kaudzes partijas iestādēs un preses izdevumu redakcijās. Dažās pausta neizpratne par to, ka Latvijā iebraukušos cilvēkus taisoties it kā izsūtīt no republikas. Šķiet, par šādu politisku tumsonību un tamlīdzīgu domu un baumu pastāvēšanu krieviski runājošo iedzīvotāju vidū atbildība lielā mērā jāuzņemas gan vietējām partijas komitejām, gan krievu valodā iznākošajai presei. Šobrīd pietiekamā apjomā vēl nav veikts politiskās izglītošanas un izskaidrošanas darbs šo izdevumu slejās.

Arī latviešu valodā runājošiem (taisnības labad laikam tā jāteic) iedzīvotājiem derētu būt iecietīgākiem un ar augstāku politiskās kultūras līmeni, nepārmest tiem, kas ieradušies Latvijā strādāt un dzīvot. Taisnīgāk ir pārmest tiem, kuri, īstenojot gandrīz neierobežotu ekstensīvas ekonomikas attīstīšanas politiku, radījuši daudz brīvu darba vietu. Visā PSRS to esot apmēram 5 miljoni. Tātad, ja republikā nebūtu radītas papildu, ar darbaspēku nenodrošinātas strādājošo vietas, tad jau arī mazāk brauktu te dzīvot, jo — kur tad strādāsi! Paciemotos, padzertu kafiju, apēstu sviestmaizi un dotos atpakaļ — uz mājām.

Cilvēku rīcību var saprast. Kurš gan nemeklē labāku darbu un labākus dzīves apstākļus? Migrācijas problēmas jārisina ar ekonomiskām metodēm, attīstot tautas saimniecību intensīvi, lai nebūtu nepieciešams papildu darbaspēks.

VISPIEŅEMAMĀKAIS attīstības virziens Latvijai — reģionālais saimnieciskais aprēķins, kura apstākļos nebūs izdevīgi ekonomiku attīstīt ekstensīvi. Šāds saimnieciskais aprēķins visās jomās būtu līdzeklis (tā principi ir stingri un taisnīgi), ar ko atrisināt daudzas sociālās un ekonomiskās problēmas, arī — starpnacionālās. Kāpēc pašreiz uzņēmumos, kuros ieviests saimnieciskais aprēķins (ne iestādēs, institūtos u. tml.) un kuru kolektīvi ir daudznacionāli, mēs reti sastopam starpnāciju problēmas? Tās pastāv ne tik daudz ražošanā, cik — radītā nacionālā ienākuma sadales sfērā, kuras mehānisms būtu jāpilnveido sociāli taisnīgi. Tad arī Tautas frontei būs mazāk darba.

PSKP XIX Vissavienības konferencē tika uzsvērts, ka radikālu ekonomisko pārmaiņu nosacījums ir attiecīgi grozījumi arī politiskajā sistēmā. Izvirzīto priekšlikumu par partijas līdera ievēlēšanas mērķtiecību valsts vadītāja amatā daži konferences dalībnieki noraidīja, savu viedokli motivējot ar pārlieku lielo varas koncentrāciju viena cilvēka rokās. Šķiet, ka trauksmei nav īpaša pamata, jo tāda kārtība pastāv daudzās attīstītajās ārvalstīs. Tiesa, ir jārada mehānisms, ar kura palīdzību vajadzības gadījumā varētu pārtraukt pienākuma pildīšanu pirms piecu gadu aizritēšanas. Pieci gadi nedrīkst pārvērsties par periodu, kurā būtu garantēta atrašanās augstākajā postenī. Par radāmā mehānisma nozīmīgu sastāvdaļu varētu kļūt Tautas fronte. Te arī rodama atbilde uz jautājumu par PSKP vadošo lomu Tautas frontē. Tātad — tai (partijas vadošajai lomai) nav jābūt. Demokrātiskā politiskā struktūrā nedrīkst būt orgāna vai personas, kurām ir neierobežota vara, kuru darbība tautas varas orgāniem ir nekontrolējama. Bija jautājums — kas pārbaudīs Tautas fronti. Atbilde vēl jāmeklē, kaut gan, ja Tautas fronte nav politiska partija, tad tās darbību var kontrolēt ikkatrs tās pārstāvju orgāns, kura intereses ir aizskartas. Arī kāda Augstākās Padomes komisija varētu pārbaudīt Tautas fronti.

Diskutējot par Tautas frontes programmu, atskanēja arī doma, ka sākumā vajadzētu balstīties uz pagaidu minimālo programmu. Pamatojoties uz to, varētu konsolidēt plašus republikas iedzīvotāju slāņus. Pašreizējos apstākļos, kad sarukusi politiskās cīņas pieredze, kad pastāv ļoti atšķirīgi uzskati un idejas par Tautas frontes programmu, statūtiem, organizatorisko struktūru, tas ir ļoti svarīgi. Laika gaitā programmu papildinās, izvērsīs. Pagaidu minimālajā programmā ietveramas tēzes par to neizmantoto iespēju un tiesību realizāciju, kuras dod valsts un administratīvi saimnieciskā likumdošana, kā arī citi valstiskie lēmumi.

VISBEIDZOT – katrai partijai un gandrīz katrai plašai sabiedriskai organizācijai jābūt savam preses izdevumam, ar kura starpniecību tā propagandē savas idejas, veic organizatorisko un audzināšanas darbu. Tautas frontei grūti ir veikt izskaidrošanu iedzīvotāju vidū, uzturēt sakarus ar darba kolektīviem bez preses palīdzības. Bez tā Tautas fronte ir gluži kā bez rokām. Kā tad lai palīdz kaut vai tiem darba kolektīviem, kuru pārstāvji sanāksmē sūrojās par uzņēmuma administrācijas izdarītiem likumības pārkāpumiem? Iespējami taču tādi gadījumi, ka Tautas frontes pārstāvi nelaidīs uzņēmumā, negribēs ļaut «rakņāties» tā iekšējās lietās. Ja šādus faktus publicētu oficiāls frontes orgāns, tie kļūtu visiem zināmi. No kā visvairāk baidās birokrāts vai nekompetents darbinieks? No atklātības. Jo vajadzēs arī atklāti atbildēt, turklāt — argumentēti. Tautas frontes orgāns varētu oponēt citiem preses izdevumiem, polemizēt ar tiem, izgaismot problēmas un faktus, kas nav atraduši vietu vai ir noklusēti. Savs periodiskais izdevums neapšaubāmi palīdzētu frontei aktivizēt lauku iedzīvotājus. Tāpēc avīzes vai žurnāla dibināšana uzskatāma par vienu no veidojamās Tautas frontes pirmajiem un neatliekamajiem uzdevumiem. Latvijas televīzija arī varētu regulāri atvēlēt laiku «Tautas frontes dienasgrāmatai» latviešu un krievu valodā. Kur ņemt līdzekļus izdevumam? Domāju — no brīvprātīgiem ziedojumiem, varbūt arī no tautiešu ziedojumiem ārzemēs. Un nevajadzētu baidīties, ka tāpēc avīze «pūtīs viņu taurē». Padomāsim kopā!

Pārdomas dalījās

JĀNIS VITKOVSKIS,

ekonomists