Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Aizvadītajā nedēļā Igaunijas iedzīvotāju prātus saistīja trīs galvenie notikumi — PSRS Tautas deputātu kongresa norise, vecpilsētas dienu svinības Tallinā un Vispasaules igauņu jaunatnes dienas.

Runājot par kongresu Maskavā, jāteic, ka Igaunijas iedzīvotāju sašutumu izsauca deputātu Vladimira Jarovoja un Jevgeņija Kogana runas. V. Jarovoja uzstāšanos var novērtēt kā interfrontes uzskatu paušanu, kaut gan deputāts it kā nav šīs organizācijas biedrs. Taču viņu uzvedību un nostāju negatīvi novērtējis patiesi internacionāls cilvēku kolektīvs. Kā igauņi, tā krievi ir neizpratnē, ar kādām tiesībām Jarovojs atļāvies runāt it kā simtiem tūkstošu Igaunijā dzīvojošo krievu vārdā.

Veicot sabiedriskās domas izpēti (tika izvaicāti 437 nejauši izraudzīti Igaunijas iedzīvotāji), noskaidrojās, kā patiesībā novērtēta minētā deputāta runa. Uz jautājumu, vai Jarovojs tik tiešām paudis visu republikā dzīvojošo neigauņu viedokli, atbildes bija šādas: krievu valodā runājošo vidū tikai 28 procenti uz jautājumu atbildēja apstiprinoši, 42 procenti uzskatīja, ka tas ir kādas nelielas grupas viedoklis, 6 procenti domāja, ka deputāts atļāvies savus personīgos uzskatus demonstrēt kā vairākuma viedokli, bet 24 procenti no atbildes izvairījās.

Vēl viens no jautājumiem: kā iedzīvotāji ir apmierināti ar Igaunijas delegācijas darbu kongresā? Igauņu tautības iedzīvotāju vidū ļoti atzinīgi savu deputātu darbu novērtēja 94 procenti, par Igaunijas delegācijas darbu atzinīgi izteicās 60 procenti citu tautību aptaujāto. Neapmierinātību igauņu vidū pauda 1 procents, bet pārējo vidū — 10 procenti aptaujāto.

Kongresa laikā bija organizēts arī tiešais TV tilts ar Maskavu, kurā Igaunijas deputāti pauda savu viedokli par darbu Maskavā. Šo pārraidi noskatījās 68 procenti Igaunijas iedzīvotāju.

Astoto reizi Tallinā noritēja vecpilsētas dienas. Kaut arī svētkus iztraucēja lietus un migla, tomēr var atzīt, ka ar šo dienu norisi Tallinas iedzīvotāji un viesi palika apmierināti. Visu nedēļu pilsētas ielās un laukumos skanēja dziesmas. Koncerti turpinājās arī naktīs, un tikai ar rīta ausmu svētku dalībnieki izklīda pa mājām. Šogad salīdzinājumā ar citām reizēm vecpilsētā mazāk noritēja tirdzniecība. Uzskatu, ka tas pat vērtējams pozitīvi, jo nebija liekas grūstīšanās ap letēm un garās pircēju rindas.

8. jūnijā Tallinā atklāja Vispasaules igauņu jaunatnes dienas. Pie mums ciemos bija ieradušies ārpus Igaunijas teritorijas dzīvojošie igauņu jaunieši, viņu draugi un domubiedri. Pavisam svētkos reģistrēti 1400 uz šo pasākumu speciāli braukušie jaunieši. Kā jau teicu, aicināti bija arī tie, kuri nav igauņi pēc tautības, bet kuri sevi uzskata par mūsu draugiem. Tā, piemēram, tālu ceļu bija mērojis kāds Japānas profesors, bija ciemiņi no Turcijas. Netrūka arī viesu no Latvijas. Vispasaules igauņu jaunatnes dienu noslēgums paredzēts 16. jūnijā. Daudzo un dažādo svētku pasākumu vidū gribas izcelt galveno — jauniešu draudzīgās tikšanās un sarunas. Sestdien darbu beidza Igaunijas TV nakts programma, kas veselu nedēļu translēja tiešās pārraides no svētku norises vietām.

Lai gatavotos republikas saimnieciskās patstāvības programmas īstenošanai, Tartu plānots ieviest kredīta kartītes. Ar to starpniecību pilsētas iedzīvotāji varēs iegādāties preces bez naudas tūlītējas iemaksas, uzrādot šīs kartītes. Pagaidām gan šādi varēs iegādāties tikai deficītpreces, bet nākotnē šo sistēmu paredzēts ieviest visā republikā. Tas ir solis ceļā uz republikas pastāvīgu naudas vienību valūtas ieviešanu.

Tallinā aizvadītajā nedēļā notika optimistu regate, pēc skaita tā bija jau trīspadsmitā, un viena no regates organizatorēm bija arī mūsu laikraksta redakcija. Uz šo sportisko pasākumu bija ieradušies viesi no Somijas, Polijas un Singapūras. Sacensībās labākos rezultātus guva viesi no Somijas.

Igaunijā noritēja arī sacensības tenisā, un šai sporta veidā īpaši izcēlās Latvijas pārstāvji. Sieviešu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Agnese Blumberga. Vīriešu vidū vislabāk veicās Andrim Fiļimonovam. Pāru spēlē rezultatīvākie bija Agnese Blumberga un Ina Uševica, Andris Fiļimonovs un Arvīds Zilgalvis.

Interesentiem varu paziņot, ka no 16. līdz 18. jūnijam Tallinā notiks festivāls «Rocksummer». Otro vasaru mūsu republikā ieradīsies populāri rokmūziķi no dažādām pasaules valstīm.

MARKO KADANIKS,

ekonomiskās nodaļas korespondents