Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada valsts plānu (..) V. Blohins

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[CN19881123|]]

Par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada valsts plānu un par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1988. gada valsts plāna izpildes gaitu, par Latvijas PSR 1989. gada valsts budžetu un par Latvijas PSR 1987. gada valsts budžeta izpildi Latvijas PSR Augstākās Padomes plāna un budžeta komisijas un citu pastāvīgo komisiju koreferāts Referents — plāna un budžeta komisijas priekšsēdētājs deputāts V. Blohins

Biedri deputāti! Republikas Augstākās Padomes Prezidija uzdevumā pastāvīgās komisijas detalizēti un diezgan kritiski izskatīja Ministru Padomes iesniegtos republikas 1989. gada valsts plāna un budžeta projektus un izanalizēja šā gada plāna uzdevumu izpildes gaitu. Man uzdots jūs iepazīstināt ar mūsu secinājumiem un priekšlikumiem.

Runājot par 1988. gada plāna izpildes gaitu, man jāziņo, ka svarīgāko rādītāju lielākajā daļā uzdevums tiks izpildīts. Gaidāms, ka rūpniecības produkcija tiks saražota par 9,3 miljardiem rubļu, pieaugums salīdzinājumā ar 1987. gadu — 4 procenti. Uzņēmumu lielākajā daļā uzlabojas finansiālais stāvoklis. Sarucis nerentablo uzņēmumu skaits un samazinājusies zaudējumu summa. 1987. gadā bija 21 šāds uzņēmums un zaudējumu summa pārsniedza 4,6 miljonus rubļu, turpretim 1988. gadā šādu uzņēmumu ir 13, un zaudējumu summa samazinājusies līdz 800 tūkstošiem rubļu.

Darbs jaunajos saimniekošanas apstākļos izdarījis korektīvas ar investīcijām saistītajā uzņēmumu darbībā. Tai lielākoties izmanto līdzekļus no pašu fondiem. No 1988. gada janvāra līdz oktobrim par uzņēmumu fondu līdzekļiem izdarīto kapitālieguldījumu īpatsvars veidoja 51 procentu no valsts kapitālieguldījumu kopapjoma. Izmantojot sociālās attīstības fondus, uzcelti 32 procenti no visiem ekspluatācijā nodotajiem dzīvokļiem.

Tajā pašā laikā nav izdevies jūtami uzlabot stāvokli republikas lauksaimniecībā. Uz vienu nosacīto liellopu lopbarības sagatavots mazāk nekā iepriekšējos gados. Nav izpildīti plāni lopbarības graudu sagatavošanā sabiedriskajai lopkopībai. Tas viss pasliktina jau tā ārkārtīgi sarežģīto stāvokli republikas iedzīvotāju, arī lauku iedzīvotāju, apgādē ar pārtikas produktiem. Republikas plāna un budžeta iepriekšējās apspriešanas gaitā mēs saņēmām no kolhozu un padomju saimniecību kolektīviem diezgan daudz vēstuļu, kurās bija izteikta prasība veikt pasākumus, lai radikāli grozītu pašreizējo stāvokli. Ne ar ko nav izskaidrojams fakts, ka lauku darbaļaudis, kas ražo lopkopības produktus un izpilda plānus un valsts pasūtījumus, paši paliek bešā. Mēs uzskatām, ka republikas Ministru Padomei, Valsts plāna komitejai un Valsts agrorūpnieciskajai komitejai pēc iespējas operatīvāk un taisnīgāk jāsadala republikas pilsētām un rajoniem paredzētie pārtikas produktu fondi.

Neapmierina celtniecības un montāžas darbu plāna izpilde, pieļauta dzīvokļu un sociālās sfēras objektu, it īpaši pirmsskolas bērnu iestāžu, vispārizglītojošo skolu, poliklīniku un slimnīcu, celtniecības tempu krasa samazināšanās. Tajā pašā laikā straujos tempos rit objektu celtniecība pēc tiešajiem līgumiem. Šogad šādi darbi veikti jau 50 miljonu rubļu apmērā jeb par 20 miljoniem rubļu vairāk nekā pagājušajā gadā. Šo objektu celtniecībai izlieto plāna objektiem paredzētos būvmateriālus un darbaspēku. Republikas valdībai un Augstākās Padomes deputātiem attiecīgi jānovērtē šāda LPSR Valsts celtniecības komitejas prakse.

Pēc deputātu komisiju locekļu domām, republikā vēl vairāk saasinājusies situācija iedzīvotāju nodrošināšanā ar tautas patēriņa precēm un maksas pakalpojumiem. Pieprasījums pēc daudzām rūpniecības precēm tiek apmierināts 70 līdz 80 procentu apjomā, bet pēc tādām precēm kā ādas apavi, vilnas audumi un šūšanas izstrādājumi — ne vairāk kā 60 procentu apmērā. Nav attaisnojušās cerības, kas tautas patēriņa preču izlaidē tika saistītas ar kooperatīviem. Faktiski tie orientējas nevis uz produkcijas masveida izlaidi republikas iedzīvotāju vajadzībām, bet gan uz tās izvešanu pārdošanai ārpus republikas, turklāt izejvielas un materiālus kooperatīvi pērk valsts tirdzniecības sistēmā.

Ar šādu darbību kooperatīvi nopietni dezorganizē saimniecisko darbību un nepalīdz apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc tautas patēriņa precēm, maksas pakalpojumiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mēs domājam, ka Ministru Padomei un vietējām Tautas deputātu padomēm detalizētāk jānoskaidro un jāizanalizē tā situācija, kas veidojas, un jāpārdomā, kādi pasākumi veicami stāvokļa uzlabošanai. Komisijas no savas puses ir gatavas vistiešākajā veidā piedalīties šajā darbā.

Apspriežot republikas ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada plāna projektu, komisijas ņēma vērā, ka tas izstrādāts saskaņā ar PSRS likumiem par valsts uzņēmumu (apvienību) un kooperāciju, ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes lēmumiem par kardinālu ekonomikas pārkārtošanu un balstoties uz to, ka visi ražošanas sfēras uzņēmumi un organizācijas ar nākamā gada 1. janvāri strādās pilnīga saimnieciskā aprēķina un pašfinansēšanās apstākļos. Nākamā gada plāna svarīgāko rādītāju lielākā daļa ir augstāki par piecgadu plāna rādītājiem. To izpilde radīs apstākļus, kas ļaus pārliecinoši pabeigt piecgadi. Deputātiem jāņem vērā arī tas apstāklis, ka šī plāna izpilde būs nopietns eksāmens visiem priekšdarbiem, kas saistīti ar republikas tautas saimniecības pāreju uz reģionālo saimniecisko aprēķinu.

Neapmierinātība ar to, kā ministrijas, resori, saimnieciskie un padomju orgāni risina republikas akūtās ekonomiskās un sociālās attīstības problēmas, noteica deputātu komisiju locekļu augstās prasības pret Ministru Padomi, Valsts plāna komiteju un Finanšu ministriju, pret ministriju un resoru vadītājiem un iesniegto 1989. gada plānu un budžetu. Šo dokumentu iepriekšējā apspriešana noritēja asāk un principiālāk nekā jebkad agrāk. Jāsaka, ka faktiski visas komisijas atzīmēja, ka plāns un budžets daudzējādā ziņā izstrādāti pēc vecās shēmas. Mēs gaidījām, ka republikas Valsts plāna komiteja un Ministru Padome, izstrādājot līdz galam attiecīgās plāna nodaļas, parādīs lielāku operativitāti un cieņu pret komisiju locekļu priekšlikumiem un piezīmēm.

Pēc komisiju domām, iesniegtajā plāna projektā nav realizēti konkrēti norādījumi, ko vēlētāji devuši republikas un PSRS Augstākās Padomes deputātiem. Tās uzskata, ka iesniegtais plāns reāli nenodrošina attīstību prioritārajos virzienos: agrorūpnieciskajā kompleksā, dabas aizsardzībā un sociālajā sfērā. Piemēram, agrorūpnieciskā kompleksa attīstības prioritāte galvenokārt izpaužas tādējādi, ka pārdalīti 17 miljoni rubļu kapitālieguldījumu, no rūpniecības tos pārceļot uz lauksaimniecību, turklāt nav noteikts pat šo resursu izmantošanas virziens. Lauku infrastruktūras, kā arī pārstrādes uzņēmumu attīstībai prioritāte nav noteikta. Agrorūpnieciskā kompleksa komisija nesaskatīja, ka iesniegtajā 1989. gada plānā būtu reāli palielināti agrorūpnieciskā kompleksa objektu celtniecības apjomi.

Plāna projektā paredzētie lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi atbilst piecgadu plānam, bet tie nav nodrošināti ar materiālu resursiem. Izteikta disproporcija saskatāma kombinētās lopbarības sadalē dažādu kategoriju saimniecībām. Tikai apmēram 8 procenti kombinētās lopbarības atvēlēti pārdošanai individuālajām saimniecībām, kaut gan tās ražo aptuveni 30 procentus lopkopības produkcijas.

Ļoti asa saruna komisijās bija par ekoloģijas problēmām. Deputāti uzsvēra, ka ekoloģiskā situācija republikā ne tikai neuzlabojas, bet, gluži otrādi, krasi pasliktinās. Šajā sakarā 1989. gada plāna projekts nekādi nevar apmierināt ne mūs, ne republikas iedzīvotājus. Mēs uzskatām, ka 1989. gada dabas aizsardzības programma tāpat kā iepriekšējos gados izstrādāta nevis atbilstoši vajadzībām, bet gan ministriju, resoru un uzņēmumu iespējām un vēlmei risināt šos jautājumus. Apspriešanai iesniegtajā un publicētajā plāna projektā šajā nodaļā it kā ierakstīts daudz, bet viss saistīts ar vārdu «ja», bet mums šobrīd skaidri un noteikti jāpanāk sarežģīto ekoloģisko jautājumu atrisināšana. Es sīkāk neanalizēšu plāna nodaļu par šo problēmu, jo deputāti uzdevuši dabas aizsardzības komisijas priekšsēdētājam A. Čepānim runāt šajā sesijā.

Īpaša saruna notika jautājumā par to, kā tiks apmierināts iedzīvotāju pieprasījums pēc tautas patēriņa precēm un pakalpojumiem. Plāna projekta analīze rāda, ka tautas patēriņa preču ražošana un iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšana 1989. gadā manāmi neuzlabosies. Turpinās nekontrolēta tautas patēriņa preču cenu paaugstināšana, lēto preču sortimenta «izspiešana» un uzņēmumu grupu egoisms cenu veidošanas jautājumos, nav patērētāju interešu aizstāvēšanas mehānisma.

Komisijām bažas rada stāvoklis, kāds republikā veidojas programmas «Dzīvokļi-90» realizēšanā. 1987. gadā un 1988. gada pirmajā pusē tikai ne vairāk kā 25 procenti dzīvokļu tika piešķirti tiem, kuri ir dzīvokļa gaidītāju rindā vai citi pilsoņi, uz kuriem attiecas šī programma. Jāsaka, ka dzīvokļu celtniecības paplašināšanu ierobežo būvmateriālu ražošanas jaudas un resursi. Īpaši tas attiecas uz saliekamajām dzelzsbetona konstrukcijām. Celtniecība, kas tiek veikta saimnieciskā kārtā, ar tām nav nodrošināta aptuveni par 28 miljoniem rubļu. Tā kā netiek īstenoti dzīvokļu celtniecības plāni un pasliktinās saimnieciskā kārtā veicamās dzīvokļu celtniecības apgāde ar būvmateriāliem, rodas nopietnas bažas, vai ir reāli izpildīt programmu «Dzīvokļi-2000».

Plāna projekta apspriešanas gaitā deputāti izvirzīja jautājumus par atpalicību republikas sociālās sfēras attīstībā, it īpaši laukos.

Ārkārtīgi sarežģīts stāvoklis laukos veidojas nodrošināšanā ar pirmsskolas bērnu iestādēm un skolām. Tajā pašā laikā 1989. gadā šeit plānots nodot ekspluatācijā tikai piecas skolas ar 1,6 tūkstošiem vietu un sešas skolas — pirmsskolas bērnu iestādes.

Ļoti sliktā stāvoklī ir veselības aizsardzības iestāžu materiālā bāze. Līdz ar 1989. gadā ieplānoto 348 stacionāro gultu un 780 apmeklējumiem maiņā paredzēto ambulanču un poliklīniku nodošanu nedaudz uzlabosies situācija atsevišķās pilsētās un reģionos, taču tas nekādā ziņā nemainīs pašreizējo stāvokli ar darba platībām ārstnieciski profilaktiskajās iestādēs republikā kopumā.

Tikpat asi kā plāna projektu komisijas apsprieda republikas 1989. gada budžeta projektu. Kopumā 1989. gada budžets nodrošina galvenos republikas sociāli ekonomiskās attīstības virzienus ar finanšu resursiem. Salīdzinājumā ar 1988. gadu budžeta apjoms pieaug par 14,4 procentiem. Budžeta ieņēmumi un izdevumi paredzēti, balstoties uz divpadsmitās piecgades ekonomiskās un sociālās attīstības pamatvirzienu rādītājiem un 1989. gada plāna projekta rādītājiem. Ņemti vērā gaidāmie 1988. gada plāna un budžeta izpildes rezultāti, kā arī pārmaiņas, kas saistītas ar republikā paredzēto ekonomisko eksperimentu, kura gaitā budžetu veidos atbilstoši stabiliem normatīviem, izdarot atskaitījumus no valsts nodokļiem un ieņēmumiem.

Latvijas PSR valsts budžeta galvenie resursi — 3 miljardi 66 miljoni 600 tūkstoši rubļu jeb 97,3 procenti no budžeta izdevumu kopapjoma tiek atvēlēti tautas saimniecības, kā arī sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai. Agrorūpnieciskā kompleksa attīstībai atvēlēti 80 procenti no visiem tautas saimniecībai paredzētajiem asignējumiem un 48 procenti visu budžeta izdevumu. Taču 89 procenti no visiem agrorūpnieciskajam kompleksam piešķirtajiem līdzekļiem paredzēti cenu starpības izmaksāšanai un diferencētajām piemaksām par lauksaimniecības produkciju.

Sociālās infrastruktūras attīstībai 1989. gadā no budžeta tiek atvēlēti 37,3 procenti budžeta asignējumu, turklāt asignējumi izglītībai pieaugs par 4,6 procentiem, veselības aizsardzībai — par 13,9 procentiem, fiziskajai kultūrai — par 28,2 procentiem, sociālajai nodrošināšanai un valsts sociālajai apdrošināšanai — par 8 procentiem.

Plāna un budžeta izskatīšanas gaitā pastāvīgās komisijas pieņēma attiecīgus atzinumus. Tajos ņemti vērā priekšlikumi un piezīmes, ko deputāti izteica pastāvīgo komisiju sēdēs. Rasti papildu finanšu resursi 3 miljonu 171 tūkstoša rubļu kopsummā. Tiek ierosināts minētos līdzekļus asignēt lauku vispārizglītojošo skolu ēku kapitālremontam, ciematu un ciemu padomēm nepieciešamā inventāra un iekārtu iegādei, pilsētu un ciemu labiekārtošanai un citiem pasākumiem. Detalizēts šo asignējumu sadalījums dots deputātiem izsniegtajā atzinumā.

Tiek iesniegts priekšlikums, ievērojot minētos labojumus, apstiprināt Latvijas PSR 1989. gada valsts budžetu ieņēmumos 3 miljardu 153 miljonu 380 tūkstošu rubļu kopsummā un izdevumos 3 miljardu 152 miljonu 400 tūkstošu rubļu kopsummā, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 980 tūkstošiem rubļu.

Latvijas PSR Augstākajai Padomei apstiprināšanai tiek iesniegts pārskats par Latvijas PSR 1987. gada valsts budžeta izpildi šādās summās: ieņēmumos — 2 miljardi 788 miljoni 172 tūkstoši rubļu un izdevumos — 2 miljardi 714 miljoni 670 tūkstoši rubļu, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 73 miljoniem 502 tūkstošiem rubļu. Sīkākas ziņas par budžeta izpildi deputātiem ir sniegtas.

Šajā īsajā ziņojumā, kurā atspoguļoti komisiju secinājumi par ierosinātajiem Latvijas PSR 1989. gada plāna un budžeta projektiem, es nevarēju pilnīgi izteikt deputātu satraukumu un bažas par situāciju republikas sociāli ekonomiskajā attīstībā un paredzēto nelielo tās uzlabošanās perspektīvu. Domāju, ka deputāti savās runās papildinās un paplašinās šo problēmu loku, ieteiks to risināšanas ceļus.

Nobeigumā es gribētu atzīmēt, ka komisijām bija ļoti grūti izskatīt plāna projektu arī tāpēc, ka plāna nodaļu izstrādātāju atbildība pagaidām vēl ir zema. Viņi savā darbā nebalstās uz ekspertiem, maz ņem vērā situāciju, kas veidojas tautas saimniecības nozarēs, un nereāli pieiet esošo ekonomisko resursu novērtēšanai. Tas viss neļauj noteikt optimālos galaprodukcijas, pakalpojumu un darbu apjomus.

Komisijas domā, ka jāuzdod republikas Ministru Padomei, ministrijām un resoriem izskatīt priekšlikumus un piezīmes, kas izteiktas plāna un budžeta komisijas un citu pastāvīgo komisiju atzinumā par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada valsts plānu, pieņemt par tiem attiecīgus lēmumus un turpināt darbu, lai rastu papildu rezerves un resursus visu plāna vajadzību apmierināšanai.

Komisijas uzskata, ka Latvijas PSR Ministru Padomei, Valsts plāna komitejai, ministrijām un resoriem jau 1989. gadā jāsāk izstrādāt nozaru iekšējās prioritātes, lai vairāku preču un pakalpojumu ziņā republika sasniegtu pasaules standartu līmeni un varētu izvērst efektīvāku ārējo un starprepublikānisko tirdzniecību. Sevišķi svarīgi, lai tiktu izstrādāta republikas «ekonomiskā veidola» koncepcija nākamajai piecgadei un laika posmam līdz 2005. gadam. Jāsāk risināt nerentablo un ekoloģiski bīstamo uzņēmumu pārprofilēšanas jautājumi, republikas ekonomikai jāizstrādā strukturālo grozījumu koncepcija, lai paaugstinātu tautas saimniecības sociāli ekonomisko efektivitāti un pārbāzētu to uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu, un trīspadsmitā piecgade jāuzsāk ar labi noregulētu saimniecisko mehānismu, kā to prasa PSKP XXVII kongresa un partijas XIX Vissavienības konferences lēmumi.

 

LATINFORM