Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Salna pavasarī jeb Nedēļa bezdarbnieku ādā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
«RB» dienasgrāmata

TREŠDIENA, 4. APRĪLIS.

KĀ ZIBENS NO SKAIDRĀM DEBESĪM

Rīta cēliens ierasti saspringts. Kā allaž, kad iedarbināti visi mehānismi, lai avīze varētu iziet tautā. Korektori un numura dežuranti seko, lai neiesprauktos kāds aplamāk salikts vārds. Mašīnrakstītājas pārraksta žurnālistu garadarbus priekšdienām. Tulkotāji tulko… Viss rit savu ierasto gaitu.

Dienas vidū nolikta kolektīva kopsapulce. Izspriežams nepatīkams, bet sen nobriedis jautājums. Par neuzticības izteikšanu redaktoram Jānim Mozulim. Vadītājs, kurš pusotru gadu gandrīz neko citu nav darījis, kā vien bizinājis kaut kur apkārt, nav nekāds vadītājs. Visu esam darījuši paši. Paši piedāvājuši idejas. Paši tās apsprieduši. Paši arī realizējuši. Ja vadzis ir pilns, tam jālūst. Tā arī notiek.

Pirms sapulces jau zinām, ka pēcpusdienā tiekam aicināti uz Gorkomu. Uz biroju. Turp dodas redaktora vietnieki, darba kolektīva padomes pārstāvji. Pārējie gaida viņus atgriežamies. Un sagaida. Ar ziņu, ka septiņi biroja locekļi pieņēmuši vienbalsīgu lēmumu «Rīgas Balsi» slēgt. Visi ir apjukuši, neviens neko nesaprot, taču nav arī nekādas panikas. Nolemjam, ka redakcija darbu nepārtrauc. Rīt atkal visi būsim savās vietās.

Vakarā Gorkoma pārstāvis par birojā pieņemto lēmumu informē visus Latvijas TV skatītājus. Uzzinām par sevi daudz interesanta. Izrādās, esam apmelotāji, kas atdevušies LTF, neietur Gorkoma līniju utt., tāpēc tādi kā mēs kompartijai nav vajadzīgi…

 

CETURTDIENA, 5. APRĪLIS

VISS IET KĀ PA ELLI

Esam atļāvušies greznību darbā ierasties stundu vēlāk. Uz sensācijām kārie TV žurnālisti jau gaida Preses nama vestibilā. Pirmā attraukusies PIK brigāde. Zvana kolēģi no Radio, lūdz interviju. Bez mitas zvana arī apjukušie lasītāji. Melnie, dzeltenie, pelēkie telefona aparāti visos kabinetos kļuvuši «vienādi sarkani». Kamēr PIK filmē mūsu pirmo rīta saietu, ieradušies arī «konkurenti» no «Panorāmas». Kolēģi no «Izglītības» un «Latvijas Jaunatnes» piedāvā vietu savos izdevumos. Cilvēki nāk un iet, redakcija murd kā skudru pūznis.

Pulksten 12, Aivara Baumaņa pavadīts, ierodas pirmais ārzemju žurnālists — Somijas lielākās avīzes «Helsingin Sanomat» darbinieks. Pulksten 17 izsludināts Žurnālistu savienības ārkārtējais plēnums. Bet līdz tam — vēl puse dienas. Saceram vēstījumu Starptautiskajai žurnālistu aizsardzības komitejai, kuras mītne ir Ņujorkā. Un pirmo reizi tā īsti apjaušam, cik ļoti mūsu darbā ir nepieciešams zināt svešvalodas.

Zvana no Reitera aģentūras, jautā, kāda palīdzība vajadzīga. No uzņēmumiem un iestādēm. Jautā to pašu. Piedāvā papīru, naudu. Juris Kaža no Stokholmas. Jā, jā, tas pats Juris, kuram varasvīri lieguši iebraukt Latvijā. Informācija par «Rīgas Balss» slēgšanu izskanējusi jau «BBC» ziņās… Rodas sajūta, ka esam nonākuši pasaules masu mēdiju uzmanības centrā.

Tipogrāfijas ļaudis iepriekšējās dienas numuru pielikuši pie sienas. Uz melna pamata un ar sēru lenti. Un ar «atvadu» ziediem vāzē. Bet ne jau tāpēc, lai mūs apraudātu.

Diena paiet kā vāveres ritenī. Uz ŽS ārkārtas plēnumu ejam kūpošām galvām. Konferenču zāle ļaužu pilna. Visās runās viena rūpe — kā būs ar «Rīgas Balsi», kā būs ar visu Preses namu. Beigās, kad pieņemtas arī rezolūcijas, vienojamies pirmdien tikties atkal. Tāds kopības gars mūs šai namā vēl nekad nav sildījis. Pavēles par mūsu atlaišanu vēl nav.

 

PIEKTDIENA, 6. APRĪLIS

LICENCE Nr. 000009

 

Turpinām strādāt. Turpinām sniegt intervijas. Turpinām atbildēt uz telefona zvaniem. Ar vienu ausi klausāmies kompartijas kongresu. Skaidrs ir viens. Mūsu laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa ar tādiem sīkumiem kā «RB» ir nolēmusi nekrāmēties.

Uzzinām, ka pilsētas padome mūs ir piereģistrējusi «LITTĀ». Tas nozīmē, ka priekšā sarežģītais avīzes veidošanas ceļš. Līgumi, nolikumi, statūti utt. Gudra vīra vadībā top tuvā nākotnē veidojamās pilsētas vakara avīzes redakcijas statūtu un slēdzamo līgumu projekta uzmetums.

Pavēles par mūsu atlaišanu vēl nav.

 

SESTDIENA, 7. APRĪLIS.

KURŠ NODARĪJIS PĀRI VIKTORAM ALKSNIM?

 

Katrs esam savā mājā, un visiem — deguni televizorā. Tur — kompartijas kongresa otrā diena. Ne tik bieži, bet tomēr tiekam pieminēti. Viens cienījams deputāts no tribīnes ierosina mūsu nosaukumu par dolāriem pārdot Tautas frontei, cits pārtraukuma diskusijā sūrojas, ka divus gadus nekādi nav varējis nopublicēties «RB». «Cits» — tas ir Viktors Alksnis. Sēžu un domāju, vai tas tā varētu būt? Kurš un kad viņu no redakcijas ir aizraidījis?

 

SVĒTDIENA, 8. APRĪLIS

LIELĀ VEĻAS DIENA

 

Arī žurnālistam šad un tad, šis un tas ir jāpadara mājās. Mazgāju veļu un turpinu domāt: kurš no mums nodarījis pāri Viktoram Alksnim…

 

PIRMDIENA, 9. APRĪLIS

MEKLĒJAM VAINĪGO

 

Atkal esam redakcijā. Pirmais jautājums visu mutēs: kurš atraidīja Viktoru Alksni? Neviens neko nezin. Nevienam viņš nevienu rakstu nav piedāvājis.

Redaktora vietniece gan zināja teikt par kādu Vagrim adresētu protestu. Bet protests taču nav raksts! Ir priekšlikums: lai atraidītais nāk un parāda ar pirkstu.

Telefoni vēl joprojām zvana bez mitas. Operetes teātris piedāvā naudu. Kāda krievu ģimene paziņo, ka iestājusies Tautas frontē. Lasītāja no Rīgas rajona rīt iešot Gorkomu sūdzēt tiesā…

Dienas vidū sanākam vienkopus. Apspriežam pēdējos jaunumus. Sadalām darbus. Izlemjam, ko dosim publicēšanai kolēģu izdevumos.

Turpinām sniegt intervijas.

Pievakarē iepriekš norunātā žurnālistu kopsapulce. Tiek nolemts izveidot Preses nama apvienoto darba kolektīva padomi. Rīcības saskaņošanai. Spēka apvienošanai. Preses nama aizstāvībai.

Pavēles par mūsu atlaišanu vēl nav.

 

OTRDIENA, 10. APRĪLIS

ВŪТ VAI NEBŪT KOMPROMISAM?

Vladlenam Dozorcevam ir ideja. Nosēdināt visus ieinteresētos pie sarunu galda. Meklēt kompromisu. Pēc ilgām diskusijām, šķiet, tas ir atrasts. Tātad «RB» jau rīt atkal varētu doties pie lasītājiem. Ķeramies pie rītdienas numura veidošanas. Pēcpusdienā — otboj! Gorkoma vadība kompromisa noteikumiem nepiekrīt. Atkal skaidrošanās. Zvani no redakcijas uz Padomi, no Padomes uz Gorkomu, no Gorkoma uz redakciju. Riņķa dancim punktu pieliek no Gorkoma: rīt sanāks birojs. Lems!

 

TREŠDIENA, 11. APRĪLIS

GORKOMS PIEKĀPJAS?

 

Priekšpusdienā uzzinām, ka Gorkoms kompromisam tomēr piekrīt. Ceļš pie lasītājiem ir vaļā. Rīt atkal iznākam. To paziņojam arī mūsu kārtējiem intervētājiem — Dalasas televīzijas žurnālistiem (Teksasas štats, ASV). Esam enerģijas pilni, strādāt griboši un ar jaunu redaktori (pagaidām v. i.) priekšgalā.

 

***

 

Salnas pavasarī mēdz būt. Bet, lai cik tās arī «kostu», pavasara nāciens nav apturams. Un nav apturama atmoda, kas nāk tam līdzi…

 

Dienasgrāmatu rakstīja

Aina KOZLOVA