Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 20. augusta vakara sēdes stenogramma

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[warning.png
  • Some part "<nowiki></nowiki>" of the query was not understood.
  • Some subquery has no valid condition.
19910820|]]

1991. gada 20. augusta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Visi dokumenti vēl nav nokopēti, tāpēc šeit ir tikai divi. Es domāju, ka mums ir jāizskata visi dokumenti. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Pirms izskatām šos dokumentus, man kā Ētikas komisijas vadītājam ir nepatīkams jautājums, kurš, manuprāt, ir jānoskaidro, pirms atsākam debates. Tā ir aicinājuma lapiņa, kura adresēta godājamajiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja mūsu deputāti šo lapiņu ir izlasījuši, tad nebūtu vērts to nolasīt, ja ne, tādā gadījumā es lūdzu atļaut to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, bet vai nevajadzētu visus dokumentus saņemt un tad sākt apspriešanu?

M.Budovskis: Šis ir neatkarīgi no tiem dokumentiem, bet būs saistībā ar tiem. (No zāles balsis.)

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, kolēģi... Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Es gribētu lūgt iekļaut mūsu darba kārtībā šo lēmumu sakarā ar PSRS Bruņoto spēku darbību Latvijas Republikā. 44.dokuments. Šodien mums tas nebija pieņemts darba kārtībā, sākoties darbam, tāpēc es lūdzu to iekļaut un, ja ir nepieciešams, lūdzu kolēģus par to nobalsot. Būtu mērķtiecīgi, ja mēs izskatītu to kā pirmo dokumentu pašreiz, atsākot darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, es tiešām jūs aicinu... Budovska kungs, mēs sāksim, un jūs varēsit nolasīt un izteikt savu viedokli, bet saņemsim visus dokumentus, jo citādi mums vienkārši būs grūti. Jums pirmajam tiks dots vārds turpināt. Pēdējais dokuments ir iesniegts pirms 20 minūtēm, tāpēc ir tāda aizķeršanās ar pavairošanu un tulkošanu. Dokuments top, tūlīt tas būs. Panteļejeva kunga iesniegtais dokuments. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Es ierosinu nekavējoties nobalsot par deputāta Dineviča ierosinājumu izskatīt 44.dokumentu pirmo šīsdienas otrajā sēdē un uzsākt plenārsēdi nekavējoties, nevis vilkt laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 122. Lūdzu balsot par deputāta Dineviča ierosinājumu izskatīt 44.dokumentu, iekļaujot to darba kārtībā. Rezultāts! Paldies.

J.Dinevičs: Es atvainojos, ziņotājs ir Ābiķa kungs kā teksta autors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Šis lēmums faktiski nav tikai mans. Šis lēmuma projekts ir tapis koleģiāli. Pamatojums, kāpēc šādu lēmumu vajadzētu pieņemt, ir tas, ka, pirmkārt, ir ļoti viegli nostādīt pie Rīgas robežām bruņoto tehniku, pārtraukt pārtikas ievešanu Rīgā un pateikt, ka mūsu valdība nav spējīga pabarot tautu. Otrkārt, es domāju, ka pašreizējā situācijā mums būtu maksimāli jāatbalsta Krievijas valdība, Jeļcins un Krievijas tautas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Vārds deputātam Krastiņam.

A.Krastiņš: Ābiķa kungs, es gribētu apstāties pie 2.punkta par sevišķu pilnvaru piešķiršanu tautas deputātu padomēm. Vai šinī gadījumā nevajadzētu konkretizēt un precizēt, kādas tieši sevišķas pilnvaras tiek piešķirtas, un kaut kādā veidā to ierobežot? Sevišķas pilnvaras ir ļoti nopietns pilnvarojums un, ja tur nav precīzi, tad nu diemžēl, zinot, ka mūsu vietējās padomes ne visur ir brīnišķīgas un ideālas, mēs varam sagaidīt diezgan lielus pārsteigumus.

Dz.Ābiķis: Ko jūs gribētu piedāvāt? Varbūt, konkrēti, streiku organizēt?

A.Krastiņš: Es piedāvātu ietvert konkrētas pilnvaras, kādas tieši būtu, lai arī šīs vietējās padomes varētu darboties konkrētu pilnvaru ietvaros.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka var rasties situācija, kad zināmu laiku Latvijā var darboties tikai vietējie varas orgāni. Par šo jautājumu var diskutēt, ja tiks izteikti konkrēti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Tomašūnam.

A.Tomašūns: Es arī par šo pašu 2.punktu. Būtu nepieciešams norādīt termiņu. Šis termiņš varētu būt tāds, ka pilnvaras tiktu piešķirtas līdz ārkārtējā stāvokļa izbeigšanai.

Dz.Ābiķis: Tas ir diskutējams jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zotov!

A.Zotovs: */Man ir tāds jautājums. Jūs sakāt, ka bruņotie spēki ir ieņēmuši svarīgus objektus. Bet PSRS Bruņotie spēki pašlaik kopā ar Jeļcinu aizstāv politiskās tiesības. Es domāju, ka jāsaka tā: "Bruņotie spēki, kas piedalījušies valsts apvērsumā", jo ne visi PSRS bruņotie spēki atrodas barikāžu vienā pusē./

Dz.Ābiķis: Jā, es pilnīgi piekrītu.

A.Zotovs: */Un acīmredzot, ne no visas padomju armijas vajag prasīt, kas pati sevi nevada, bet no šīs komitejas pārstāvjiem, kuras nosaukumu nevaru izrunāt, lai viņi atbrīvotu.../

Dz.Ābiķis: Jā, es jums piekrītu, tādu labojumu varētu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Man ir tāda rakstura jautājums: 45. un 46.dokumentā mēs apliecinām, ka visas šīs izdarības saistītas ar cilvēku upuriem. 44.dokumentā tā nav. Man liekas, ka to neatzīmēt būtu vienkārši politiska kļūda. Kā domājat jūs?

Dz.Ābiķis: Var būt, ka to derētu atzīmēt...

G.Preinbergs: Paldies. Vēl viens redakcionālas dabas jautājums par 2.punktu. "Piešķirt sevišķas pilnvaras valsts varas realizēšanā..." Vai "realizēšanai" nebūtu pareizāk?

Dz.Ābiķis: Korektori lasīja šo tekstu, valodnieki, tā ka man ir grūti spriest. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Ābiķa kungs, mēs ar lēmumu visas tās pilnvaras esam iedevuši vietējām padomēm jau iepriekšējā dienā. Sevišķas pilnvaras, kas šeit, ja traktē pēc vecā, ir tās pilnvaras, ko realizē ārkārtējā stāvokļa gadījumā. Tās paketēs guļ izpildkomitejās. Tiklīdz saņems šo, viņiem jāver vaļā šīs paketes, kas ir palikušas no vecā režīma. Es to labi zinu, tāpēc uzskatu, ka mēs esam iedevuši šīs pilnvaras vietējām padomēm jau ar iepriekšējo lēmumu. Vairs šo punktu nevajadzētu šeit likt, nevajadzētu jaukt.

Dz.Ābiķis: Kā redzu, jūs šeit neesat vienīgais, kam ir šādas pretenzijas. Acīmredzot šis jautājums ir balsojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātam referentam jautājums: vai jūs uzskatāt, ka 44. un 46.dokuments ir saskaņoti un nedublē viens otru?...

Dz.Ābiķis: Es neesmu vēl rūpīgi iepazinies ar 46.dokumentu.

A.Plotnieks: Bet tie faktiski tomēr it kā vienu un to pašu jautājumu risina no divējāda viedokļa, tā ka mums jāvienojas, pirmkārt, vai diskutēsim par diviem dokumentiem vienā un tajā pašā jautājumā.

Dz.Ābiķis: Acīmredzot Augstākā padome var izlemt, par kuru dokumentu balsot.

A.Plotnieks: Otrs. Kā jūs uzskatāt – vai konkrētajā situācijā Latvijas Republikā atkārtot Jeļcina aicinājumu uz vispārēju beztermiņa streiku būtu pārdomāti un reāli? Kāda jums ir argumentācija par šādu aicinājumu? Kā mēs to organizētu un nodrošinātu?

Dz.Ābiķis: Pirmkārt, Jeļcina aicinājums attiecas uz Krievijas teritoriju. Es, protams, negarantēju simtprocentīgi, ka visi streikos, bet uzskatu, ka šis solis tomēr ir nepieciešams, jo uzskatu, ka mums ir jādara dotajā kritiskajā situācijā maksimāli viss, ko varam izdarīt. Es neesmu pārliecināts par atsevišķām rūpnīcām, militārajām rūpnīcām, kur ir attiecīgs strādājošo kontingents, bet domāju, ka šis solis būtu jāsper.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man ir priekšlikums 2. panta pirmo rindkopu svītrot un balsot par lēmumu kopumā.

Dz.Ābiķis: Es principā jums varētu piekrist gan nevis svītrot, bet izšķirt šo svītrošanu balsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Panteļejev!

A.Panteļejevs: Es atvainojos, man tīri tehnisks jautājums par to termiņu – sešos no rīta. Tas ir- rīt sešos no rīta? Lai neiznāk tā, kā šodien. Vai mums būs iespēja kaut kādā veidā, ja situācija mainās vai kaut kas, un tā tālāk, vēl precizēt situāciju, jo mēs esam nosacījumu ierakstījuši? Ja tagad pasakām, ka sešos no rīta, tad faktiski, ņemot vērā situāciju, vai nebūtu loģiskāk – deviņos no rīta vai vismaz... Es nezinu, es tikai izsaku domu, jo šodien jau bija haoss ar tiem streikiem.

Dz.Ābiķis: Mūsu nelielā darba grupiņa nonāca pie secinājuma, ka labāk tas būtu, uzsākot darbdienu.

A.Panteļejevs: Te tomēr ir nosacījums, ja? Ja mēs esam izteikuši nosacījumu, tad vismaz teorētiski pieņemam iespēju, ka streiks nebūs vajadzīgs.

Dz.Ābiķis: Ko jūs piedāvātu?

A.Panteļejevs: Pārlikt termiņu, ņemot vērā, ka seši no rīta ir tāds brīdis...

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka arī šo jautājumu varētu izšķirt balsojot acīmredzot pēc attiecīgas diskusijas, kaut gan es uzskatu, ka varētu palikt arī sešos no rīta.

I.Movels: Man te ir krievu teksts, es pēc krievu teksta... Man ir gan redakcionālie, gan būtiskie labojumi. Tos redakcionālos es iesniegšu. Te ne visai tā krieviski ir teikts. Es piekrītu Preinberga priekšlikumam, ka pēc vārdiem */"paralizējot Latvijas Republikas saimniecības funkcionēšanu un darbību"/ jāieraksta: */"ir cilvēku upuri".../.
Man liekas, ka mums jānosaka termiņi, līdz kuram laikam viņiem jāatgriež karaspēks, un tad jāuzraksta: ja šī prasība netiks izpildīta, tad pēc termiņa izbeigšanās sāksim streiku, saprotiet... Varbūt tie seši no rīta būs termiņš, līdz kuram jāatgriežas karaspēkam savās bāzēs.

Dz.Ābiķis: Acīmredzot – jā, jo šo jautājumu var izlemt ļoti ātri; karaspēks ir pietiekami organizēts, lai varētu atvilkšanu no objektiem realizēt kaut vai stundas laikā.

I.Movels: Vienalga, te ir jāpasaka, līdz kuram laikam mēs prasām atvilkt karaspēku.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka no šī termiņa – sešos no rīta – jau izriet atvilkšanas laiks.

I.Movels: Vēl pēdējais. Man liekas, ka pēdējā rindkopā atkal atkārtojas viss, kas bija teikts preambulā. Tas ir pavisam lieki: */"sakarā ar to, ka militārā apvērsuma rezultātā pārtraukta normāla darbība..."/, tas viss nav vajadzīgs. Pietiek ar pēdējo teikumu: */"Visu atbildību par notikušā sekām uzņemas apvērsuma organizētāji un izpildītāji"./ Un viss.

Dz.Ābiķis: Mūsu nelielā darba grupiņa tomēr uzskatīja, ka šādi papildinājumi vajadzīgi, lai vēlreiz patiešām uzsvērtu šā notikuma īstos vaininiekus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Man ir dziļas šaubas par šā dokumenta nepieciešamību. Es tikko biju pilsētā, runāju ar Vodopjanovu, runāju ar Godmani. Principā arī militārajiem varas orgāniem nekas nav pretī, lai valdība darbotos, kontrolējot situāciju, kura ir republikā. Pagaidiet, pagaidiet! Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka tagad ir jārisina pilnīgi konkrēti uzdevumi, tas, ka vienā vai otrā formā jārespektē likums par ārkārtas stāvokli, varbūt būtu cits, pašlaik tam nebūtu lielas nozīmes, līdz ar to mēs praktiski nostādītu valdību ļoti sarežģītā situācijā. Tā tiešām nespētu normāli darboties, un tad no šā ierobežotā ārkārtas stāvokļa, kas tagad ir Latvijā, mēs saņemtu kaut ko daudz daudz lielāku. Kam tas ir vajadzīgs!

Un vēl viens jautājums. Es ļoti labi atceros, ka vēl pirms gada, kad bija sākušies streiki šeit, Latvijā, Tautas fronte priecājās, ka šie streiki sitīs nevis pa Latvijas ekonomiku, bet pa Savienības ekonomiku. Šeit tagad veidojas pilnīgi pretēja situācija. Es esmu pārliecināts, ka šeit šī situācija ir citādāka nekā Krievijā un ka lielrūpniecība nestreikos. Varbūt streikos nelieli, vidēji uzņēmumi Latvijas provincē, praktiski līdz ar to izveidodami paši sev ļoti nenormālu ekonomisko un sociālo situāciju. Tā ka, es domāju, mums šeit ir jāņem vērā savi īpašie nosacījumi. Šis dokuments, pēc manām domām, nav pietiekami nopietns.

Priekšsēdētājs: Deputāt Biezais, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, es varbūt atbildēšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

Dz.Ābiķis: Dīmaņa uzstāšanās, protams, bija vairāk problēmas izklāsts, nevis jautājums. Tātad, pirmkārt, pašreiz vairāk ir runa nevis par ekonomiskajām problēmām, bet ir jautājums par valsts varu un par tautas izdzīvošanu. Otrkārt, es domāju, ka pēc armijas veiktajām akcijām valdība pašreiz nespēj normāli darboties, jo nav elementāru telefona sakaru ar lauku rajoniem. Es nedomāju, ka tas ir normāli. Un pēdējais – zināms laiks tiek dots apvērsuma organizētājiem realizēt tos lēmumus, ko prasa Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Sevišķas pilnvaras ekonomiskajā ziņā nozīmē arī pilnvaras pārdot vai atdot nekustamo īpašumu. Vajadzētu šo jēdzienu vai nu atrunāt, vai izvērst, vai arī šo divrindi ņemt ārā. Varbūt varat kliedēt šīs šaubas?

Dz.Ābiķis: Jā, bija jau piedāvājums šo rindkopu svītrot. Es arī uzskatu, ka par svītrošanu deputāti var izteikt savus argumentus balsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Es drīkstu nelielu piezīmi pirms jautājuma, jo šeit pretējās frakcijas līderis izmantoja zināmus argumentus? Vai es drīkstu, Gorbunova kungs?

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

J.Dinevičs: Vispirms lai Dīmaņa kungs tik traki nerūpējas par mūsu valdību. Šis moments ir ar mūsu premjeru saskaņots, un viņš zina, ka šāds lēmums ir iespējams. Viņš arī pavisam neredz tur nāves briesmas.

Otrkārt, es gribētu deputātiem darīt zināmu arī, ka Igaunija iet tieši to pašu ceļu. Pašreiz ir fakss no Igaunijas, un tur ir teikts, ka 20. augustā pulksten 24.00 attiecīgi tiek plānots zināms uzbrukums viņu valdībai un, ka viņi iet tieši to pašu ceļu, proti, aicina uz politisku streiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

J.Dinevičs: Es atvainojos, varbūt mēs patiesi varam ķerties pie balsošanas. Ar balsošanu izvērtēsim, vai 2.punkts mums ir pieņemams vai ne. Bet pamats tomēr visam ir šis 1.punkts, to varbūt mums vajadzētu noteikti atstāt šeit iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

R.Rikards: Man ir konkrēti precizējumi šim lēmuma tekstam. Pirmkārt, 1.punkta pirmais teikums varētu būt šādā redakcijā: "Pieprasīt padomju armijai atbrīvot ieņemtos objektus līdz 6.00 no rīta 21. augustā un atgriezties savās bāzēs." Norādīt arī tur termiņu, ja?

Tālāk. 2.punkts varētu būt šāds, jo nav skaidrs, ko tās sevišķās pilnvaras nozīmē. Tas faktiski nozīmē to, ka vietējā padome pateiks, kurām nozarēm, teiksim, veselības aizsardzībai, ūdensvada un kanalizācijas dienestam, ir jāstrādā. To izlemj uz vietas. Šodien trijos ir Rīgas izpildkomitejas sēde, kur arī lems, kurām nozarēm ir jāpaliek. Tās ir tās lemšanas tiesības. Princips šeit ir tāds: tā kā centrālā valdība vairs nekontrolē, vara pamatā ir pašvaldībām uz vietām, decentralizēta vara, kuru var realizēt savā teritorijā. Tad otrais teikums varētu būt tādā redakcijā: "Varas realizēšanu Latvijas teritorijā nodrošināt vietējām tautas deputātu padomēm un to izpildinstitūcijām." Respektīvi, varas realizēšanu nodrošināt vietējām pašvaldībām. Tāda ir tā jēga.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Ābiķi, mums par katru no punktiem ir papildinājumi vai svītrojumi. Vai mēs nevarētu par katru punktu balsot atsevišķi dažādās redakcijās un tad kopumā?

Dz.Ābiķis: Jā.

Priekšsēdētājs: Var tā, ja? Jūs, lūdzu, arī sekojiet, jo jūs arī sekojāt priekšlikumiem. Kā es sapratu, 1.punktam bija vismaz divi priekšlikumi. Vai pulksten sešos no rīta?

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, ka es jūs pārtraucu, varbūt vēl par pirmo rindkopu. Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Zotova priekšlikums par to, ka vajadzētu izdalīt, ka tā tomēr nav, ka tie nav visi PSRS Bruņotie spēki, bet tie, kuri atbalsta apvērsumu PSRS, kaut gan tas ir diskutējams jautājums. Otrs ir deputāta Preinberga priekšlikums, ka vajadzētu minēt, ka ir cilvēku upuri.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka šeit divi labojumi nav vajadzīgi. Bet acīmredzot drīkst ar pusi no balsojošo skaita: ja puse balsu ir, tad pieņemt šos labojumus. Vispirms Zotova labojumu, viņš grib precizēt – PSRS Bruņotie spēki nevis vispār, bet tie kas atbalsta ... un tālāk.

Dz.Ābiķis: Varbūt mēs varētu iziet no situācijas, kā te deputāts Plotnieks no vietas piedāvā, un rakstīt- "PSRS Bruņoto spēku apakšvienības"? Vai jūs pieprasāt, ka vajadzētu deputāta Zotova priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Tā mēs nevaram diskutēt, ka mūsu cienījamajiem kolēģiem ir...

Dz.Ābiķis: Jā, es saprotu, ir deputātu priekšlikumi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man ir lūgums un priekšlikums vispirms nobalsot redakcijas iesniegtajā veidā bez labojumiem.

Priekšsēdētājs: Var jau arī tā.

Dz.Ābiķis: Otrs varētu būt priekšlikums – svītrot 2.punktu, jo par to bija visvairāk pretenziju.

Priekšsēdētājs: Te mums atkal jāceļ mūsu reglaments augšā. Deputāts Bērzs ierosina balsot par redakcijas variantu bez kaut kādiem labojumiem, bet līdz ar to...

Kā, lūdzu? Par pirmo rindkopu. Kā mums bija pēc reglamenta – vai vispirms vajag balsot par redakcijas variantu vai iesniegto labojumu? Diemžēl par lēmuma pieņemšanas kārtību nav. Ņemsim vērā kolēģu priekšlikumu un balsosim par redakciju, kuru iesniegusi lēmuma projekta komisija. Pirmā rindkopa. Rezultāts: 72 – par.

Es saprotu, ka mums būtu jānobalso arī par otru priekšlikumu. Jūs par šo pašu? Lūdzu!

A.Plotnieks: Es ierosinātu tomēr nobalsot par priekšlikumu, kuru mēs šeit piedāvājam, proti, nevis bruņotos spēkus vispār, bet apakšvienības, jo mēs zinām, ka Maskavā Krievijas Federācijas ēku arī aizsargā bruņotie spēki. Tā kā...

Priekšsēdētājs: Nu tad tas ir trešais balsojums, kolēģi! Jāiet uz priekšu balsojot, citādi ir grūti.

Tagad par deputāta Zotova iesniegto labojumu: "PSRS Bruņotie spēki, kas atbalsta apvērsumu". Rezultāts: 72. Cik tur bija? Kolēģi, lūdzu, palīdziet! 72 šeit ar zālē balsojošiem. Cik balsu bija par iepriekšējo? 76, tā šeit saka. Līdz ar to pirmais variants paliek. Vēl bija papildinājums, deputāta Plotnieka variants,- apakšvienības.

A.Plotnieks: Es ierosinātu šinī gadījumā vismaz ieviest vārdu "apakšvienības", jo deputāta Zotova priekšlikums nav pieņemts. Tad tas neattiektos uz bruņotajiem spēkiem kā tādiem kopumā.

Priekšsēdētājs: Balsojam. Rezultāts: 44. Atbalstu negūst šis priekšlikums. Lūdzu, par 1.punktu. Vairāk šeit nebija laikam?

Dz.Ābiķis: Pēdējais ir deputāta Preinberga priekšlikums – par cilvēku upuriem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs ierosināja šeit atzīmēt ne tikai, ka tiek traucēts, bloķēts un tā tālāk, bet, ka ir arī cilvēku upuri, ieņemot šos objektus. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 85. Tālāk – par 1.punktu. Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es aicinu papildināt šo un visus nākamos dokumentus, ko izskatīsim, aiz "Iekšlietu ministrijas" ierakstot "prokuratūru". Jo šobrīd ir ieņemta arī prokuratūra.

Dz.Ābiķis: Jums ir tāda informācija?

I.Silārs: Jā.

Priekšsēdētājs: To jautājumu acīmredzot nevajag izšķirt balsojot, bet, ja tāda informācija ir apstiprināta, tad jāieraksta.

R.Rikards: Es ierosinu nobalsot – papildināt tekstu par ieņemto objektu atbrīvošanu līdz 6.00 rītā 21. augustā, norādīt termiņu attiecībā uz armiju, divreiz atkārtojot pulksteņa laiku. Tas tad būtu precīzi.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka skaidrs armijai būs tāpat.

R.Rikards: Streika sākums ir pēc tam, ja armija neizpilda prasības, bet armijai pieprasīt atbrīvot ieņemtos objektus līdz 6.00 rītā 21. augustā. Es ierosinātu nobalsot par šo priekšlikumu, ieliekot – līdz 6.00 rītā 21. augustā. Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs: Deputāta Rikarda priekšlikumu jūs dzirdējāt. Lūdzu balsot! Rezultāts: 67 – par. Ir pieņemts šis priekšlikums.

Kā, lūdzu? Komisija uzstāj arī par tās variantu balsot. 1.punkta pirmo teikumu komisijas variantā. Rezultāts: 52. Tas ir mazākums. Paliek deputāta Rikarda ieteikums.

Par nākamo teikumu, kolēģi Ābiķi, šeit bija divi priekšlikumi: ar "pulksten 6.00 no rīta" vai arī bez. Vai bija arī kādi citi priekšlikumi?

Dz.Ābiķis: Praktiski Rikarda kungam bija priekšlikums papildināt rindkopas pirmo daļu- "sešos no rīta". Tādējādi saglabājas tagad divās vietās šis skaitlis- "6.00 no rīta". Dubults neplīst.

Priekšsēdētājs: Nu, tas ir vienalga, kuru pirmo. Varam pirmo deputāta ierosināto.

Dz.Ābiķis: Šeit jau ir teikts- "neizpildīšanas gadījumā". Tas viss ir ļoti skaidri pateikts.

Priekšsēdētājs: Pirmais priekšlikums būtu – svītrot "pulksten 6.00 no rīta", otrais – komisijas variants. Lūdzu, deputāt Selecki!

Lūdzu jūsu attieksmi par svītrošanu! Rezultāts: 43 – par.

Balsosim par komisijas variantu! Rezultāts: komisijas variants. 1.punktā vairāk priekšlikumu nebija.

Tagad par 2.punkta pirmo teikumu. Es sapratu – bija ierosinājums vispār to svītrot. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es tomēr atbalstu to variantu, ko redakcijas komisija sagatavojusi, jo tas taču ir mūsu valsts, Latvijas Republikas, lēmums. Mēs tikai piešķiram viņiem īpašas pilnvaras, bet viņi nedrīkst atkāpties no mūsu likumiem. Es domāju, ka tekstā viss ir pateikts precīzi un precīzāk nav vairs vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Tātad šā otrā punkta mērķis bija: tā kā mūsu centrālā valdība ir atgriezta no visas Latvijas, respektīvi, absolūti nav sakaru ar vietējo varu, tas nozīmē, ka šis lēmums tikai parāda to, ka vietējām pašvaldībām jāņem iniciatīva savās rokās, nav jāgaida no Rīgas, no centrālās valdības kaut kādi rīkojumi, ko vajag izpildīt, bet viss jāizlemj pašiem uz vietas.

Kādā veidā paziņot par tām īpašajām pilnvarām, arī nav īsti precīzi. Varbūt vienkārši tā: "Visā Latvijas teritorijā valsts varas realizēšanu nodrošināt vietējām tautas deputātu padomēm un to izpildvarai."

Priekšsēdētājs: Kolēģi Rikard! Jūs gribat to vārdu- "visas varas"? Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Vai mēs gribam vai negribam, neatkarīgi no tā, kādu jēgu ieliksim šajā formulā, jebkurš praktisks darbinieks, to saņēmis, sapratīs, ka attiecīgās padomes teritorijā var realizēt praktiski visas pilnvaras, arī tās, kuras šodien realizē parlaments. Citiem vārdiem sakot, mēs esam atdevuši savas pilnvaras vietējām padomēm. Es domāju, ka tas ir ļoti neloģiski. Tāpēc man būtu priekšlikums, ja mēs vēlamies šeit kaut ko pateikt vēl, ka vietējās padomes tāpat var realizēt visas savas pilnvaras, kuras tām piešķir likums, Latvijas Republikas likums. Ja vēlamies pateikt kaut ko citu, tad mums jāpasaka, kādā gadījumā un kādas savas pilnvaras mēs dodam vietējām padomēm. Bet tad jāpasaka ļoti precīzi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šādā redakcijā iznāk, ka jebkura padome var realizēt šis sevišķās pilnvaras visā Latvijas teritorijā. Katra atsevišķi ņemta padome. Te ir loģiskums pats par sevi. Tāpēc aicinu balsot par to, lai šo rindkopu vispār svītrotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Es gribētu ieteikt kompromisa variantu. Tas būtu sekojošs: vārdu "sevišķas" aizvietot ar "paplašinātas". Tālāk būtu: "...paplašinātas pilnvaras varas realizēšanai vietējām tautas deputātu padomēm un to izpildinstitūcijām ārkārtējā stāvokļa laikā visā Latvijas teritorijā".

Dz.Ābiķis: Ar ko atšķiras paplašinātas no sevišķām?

Priekšsēdētājs: Nekomentēsim, izteiksim balsojot. Pirmais balsojums - svītrot, otrs- deputātes Seiles un redakcijas komisijas. Trešais acīmredzot ir deputāta Rikarda priekšlikums. Tad trešais sevišķi saistās ar paplašinātu. Lūdzu, balsosim!

Dz.Ābiķis: Par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 90 - par. Redakcijas komisijas...

R.Rikards: Es neuzstāju uz balsošanu par savu variantu.

Priekšsēdētājs: Kādi mums vēl šeit bija ierosinājumi, labojumi? Kopumā. Deputāt Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Mums te ir neliela nesaprašanās mūsu galā. Sakiet, lūdzu, vai mēs izsvītrojam divas rindas vai visu atlikušo daļu?

Priekšsēdētājs: Bija runa par pirmo teikumu.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu kopumā balsot! Rezultāts 97 - par. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tagad varbūt vajadzētu kādu informāciju no tās grupas, kura strādāja pie šiem dokumentiem, lai mēs varētu labāk orientēties. Lūdzu, esiet tik laipns, konsultējiet mūs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ļoti lielu atvainošanu par to, ka darba grupai te ir nelieli labojumi, ko mēs gribētu izdarīt šajā 45.dokumentā, tādējādi veidojot to vispirms īsāku, otrkārt,- lielākā saskaņā ar 4. maija Neatkarības deklarāciju un, treškārt, izskaužot jebkādu iejaukšanos svešas valsts iekšējās lietās. Ja orientējamies uz šiem principiem, tādā gadījumā es palūgšu jūs paņemt zīmuli un izsvītrot pēdējā rindkopā rindas... "Latvijas Republikas Augtākā padome"- paliek, ja? Tālāk...

Priekšsēdētājs: 45.dokuments?

J.Bojārs: Jā. Tālāk šo rindiņu līdz galam un nākamo rindiņu pilnībā svītrojam ārā. Trešajā rindiņā līdz vārdam "prezidentūru" arī visu svītrojam ārā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, esiet tik laipns, nolasiet vēlreiz!

J.Bojārs: Tātad vēlreiz: "Latvijas Republikas Augstākā padome..." tas paliek. Tālāk rindiņu līdz galam svītrojam laukā, nākamā rindiņa paliek.

Priekšsēdētājs: Lasiet, lūdzu!

J.Bojārs: Paliek tā: "... aicina PSRS Augstāko Padomi". Tālāk svītrojam laukā "atsaukt antikonstitucionālo...", visu nākamo rindiņu arī laukā. Un "PSRS reģionos"- arī laukā. Tādā veidā paliek- "Latvijas Republikas Augstākā padome aicina PSRS Augstāko padomi pārtraukt ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā". Ja mēs esam juridiski ļoti korekti, tad tas ir vienīgais, ko no viņiem varam prasīt. Ne sasaukt Augstāko padomi, ne ko. Sasaukt Augstāko padomi vakar ar telegrammu pieprasīja PSRS valsts deputāti no Latvijas. To viņi izdarīja, viņi ir tiesīgi to darīt.

Vēl viens neliels lūgums, var būt, ka to jūs mums piedosit, bet tas ir jūsu lemšanai, proti, pielikt klāt šādu ļoti īsu, bet arī ļoti korektu frāzi: "No starptautisko tiesību viedokļa mēs to esam tiesīgi darīt" un "vainīgos saukt pie atbildības".

Viss. Nerakstīt ne "politiskas", ne "kriminālatbildības", neko. Bet mēs, valsts, kā valsts varam aicināt, lūk, šādus noziedzniekus saukt pie atbildības. Tas ir viss, cienījamie kolēģi.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Deputāts Buka dodas pie mikrofona.

S.Buka: */Cienījamie kolēģi! Es piedalījos šajā darba grupā. Pirmkārt, Bojāra kungs pašlaik ierosināja visu šo izsvītrot, kas ne tuvu nebija komisijas lēmums. Komisija netika pieņēmusi lēmumu par nelikumīgu PSRS Augstākās padomes sasaukšanu. Tas man ir pārsteigums, tāpat kā tas, kā Bojāra kungam ir beigusies šīs komisijas darbība.

Otrkārt, frakcija uzskata, ka mēģinājums šo lēmumu jeb Augstākās padomes aicinājumu, ko iesniedza mūsu frakcija, sadalīt vairākos dokumentos – dokumentā, kas ir sakarā ar iesniegumu Augstākās padomes priekšsēdētājam Lukjanovam, un papildus sagatavotajā dokumentā ar aicinājumu Baltijas kara apgabala pavēlniekam Kuzminam, no mūsu lēmuma projekta izsvītrojot trešo un piekto rindkopu, kur mēs aicinām politiskās partijas un kustības, vietējos pašpārvaldes orgānus realizēt attiecīgas darbības un izveidot darba grupu- nav likumīgi. Kāpēc? Mēs uzskatām, ka mūsu darba grupa tika izveidota lēmuma apspriešanai, priekšsēdētāja kunga nodoto priekšlikumu un piezīmju apkopošanai. Mūsu darba grupa aizgāja pa citu ceļu. Mēs izstrādājām un pieņēmām dokumentu- paziņojumu Lukjanovam, izstrādājām papildu dokumentu- paziņojumu Kuzminam, no šī dokumenta izsvītrojot divas rindkopas, kaut gan mēs griežamies pie PSRS Augstākās padomes, ne tikai pie Lukjanova, mums ir jāparāda, kādus mērus mēs pieņemam- pirmkārt, ka mēs izveidojam speciālu darba grupu kontaktu nodibināšanai uz paritātes pamata, otrkārt, ka uzturam kontaktus ar politiskajām partijām un kustībām, ka, lūk, tāda ir mūsu darbība. No mūsu redzesviedokļa šeit ir sava loģika, ko mēs esam izklāstījuši. Šī dokumenta sadalīšana faktiski spiež mūs vēlreiz atgriezties pie dokumenta sākuma teksta, ko sagatavojusi mūsu frakcija, nobalsošanas./

Priekšsēdētājs: Deputāt Plotniek, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es tomēr ierosinātu visus ļoti uzmanīgi izlasīt šo trešo daļu dokumentā. Prasības vai priekšlikumi šeit praktiski ir trīs. Tie ir savstarpēji saistīti. Ja atsakāmies vispār diskutēt un apspriest jautājumu par to, kas notiek ar PSRS prezidenta institūtu, un tikai lūdzam, lai šī ārkārtējā stāvokļa komisija nedarbojas, tad vispār mūsu pozīcija, man šķiet, tepat kaimiņos Igaunijā vai Krievijas Federācijā jebkuram cilvēkam izraisīs vienkārši izbrīnu.

Tālāk otrs moments. Ja vadāmies no pozīcijas, ka pēc 4. maija esam valsts pati par sevi un PSRS ir pati par sevi, kā šodien vienojāmies, 4.maija deklarācija tādu situāciju neparedz. Pēc 4. maija mēs atrodamies gan PSRS politiskās, gan militārās darbības sfērā. Tātad ignorēt šo faktu nevaram. Ja gribam šobrīd iestāties par kaut kādu konstitucionālu procesu, mums noteikti jāsāk ar to, ka prasām PSRS kongresam atrisināt jautājumu par PSRS prezidentu, jo tikai kongress var atbrīvot prezidentu no amata.

Tālāk otrs jautājums. Ja mēs esam demokrātiski konsekventi savās prasībās, tad tomēr jautājums par ārkārtējo stāvokli, kurš tiek ieviests, pārkāpjot veselu virkni formālu prasību, vispār ir jāpārlemj, ne tikai attiecībā uz mums. Šai sakarībā mums jāprasa Augstākajai padomei to risināt vispār. Tikai tad varam nonākt pie konkrēta jautājuma, tas ir, par šīs komitejas pilnvarām Latvijas Republikas teritorijā.

Tātad man šķiet, ka visas šīs trīs prasības vai nu kompleksi jāpasniedz, vai jārediģē, vai arī vispār nav ko runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es tomēr nevaru īsti piekrist cienījamajam Plotniekam. Viss, ko viņš teica, ir pareizi. No PSRS tautas deputāta viedokļa pilnīgi pareizi, es tam piekrītu. Bet tikai tad, ja es uzstājos kā PSRS tautas deputāts. Šeit es nevaru uzstāties kā PSRS tautas deputāts. Mēs esam Latvijas Republikas Augstākā padome, un varam prasīt no viņiem tikai tik, cik varam prasīt kā Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Kā viņi izlems ar savu prezidentu, ar viņa atcelšanu, tas ir PSRS jautājums, un to izlems iekšēji PSRS. Mūs visvairāk uztrauc, manuprāt, šis ārkārtējais stāvoklis, kāds pie mums tiek ievests prettiesiski pat no PSRS tiesību viedokļa. Vairāk mēs nekā no viņiem nevaram prasīt. Vēl varam vienīgi prasīt, un tas arī ir diezgan daudz, lai viņi sauktu vainīgos pie atbildības. Vairāk neko nevaram darīt. Vienkārši neesam tiesīgi no starptautisko tiesību viedokļa.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka mēs šo jautājumu jau otro dienu izskatām, mums iet ļoti smagi. Es tomēr no frakcijas "Līdztiesība" gribētu dzirdēt oficiālu skaidrojumu par dokumentu, kas ir parakstīts ar frakcijas vārdu un kur ir galīgi citas nostādnes, nekā pašreiz frakcija piedāvā. Tādēļ es gribētu dzirdēt oficiālu frakcijas atbildi par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, lūdzu, sagatavojieties sniegt atbildi! Lūdzu, deputāt Ivar Silār!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Vispirms – deputāt Bojār! Es gribētu aicināt tomēr saglabāt šeit divas normas pēdējā rindkopā. "Prasīt" vai "aicināt" PSRS Augstāko padomi nebūtu tik svarīgi, bet vajag atcelt kā antikonstitucionālu lēmumu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu un pārtraukt ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā. Ja aicinām tikai pārtraukt šīs komitejas darbību un neprasām atcelt kā antikonstitucionālu lēmumu par ieviešanu, es domāju, tas nebūtu pareizi. Es domāju, ka mums ir jāsaglabā abas normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ierobežot izsaucienus no vietas, jautājumus, replikas!

J.Bojārs: Vai es drīkstu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Bojārs: Redziet, cienījamie kolēģi, lieta ir tā, ka varbūt Karabahā vajadzīgs šis ārkārtējais stāvoklis. Bet te lēmums ir par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu dažos PSRS rajonos. Varbūt kaut kur vajag. Uz kāda pamata mēs varam apstrīdēt šo lēmumu, ka varbūt kaut kur vajag? Bet nevajag pie mums. Tāds ir mans viedoklis.

I.Silārs: Manā tekstā nav šo atsevišķo PSRS reģionu. Svītrot tos trīs vārdus!

J.Bojārs: Es līdz galam gribu atbildēt. Silāra kungs, jūs, lūdzu, atvainojiet! Tālāk vārdiņš "antikonstitucionāls". Pareizi, jau mēs spriežam, ka "antikonstitucionāli", bet tādā gadījumā mums var piesieties vārdam, ka, lūk, tiesības izlemt, vai tas vai cits akts ir antikonstitucionāls, ir attiecīgajai komitejai. Lai nejauktu visu vienā čupā, maksimāli iztīrīsim laukā visu, pret ko jebkurā veidā varētu protestēt, un atstāsim tikai to, pret ko nekādā veidā nevar protestēt. Tādas ir manas domas.

Priekšsēdētājs: Andrej Krastiņ, lūdzu!

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka man ar profesoru Bojāru dažos jautājumos ir dziļas domstarpības, es tomēr gribētu aicināt visus vairs nediskutēt un pieņemt absolūti juridiski pareizo un korekto profesora Bojāra formulējumu par šo lēmumu, un pārtraukt debates.

Priekšsēdētājs: Deputāt Raimond Krūmiņ, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es gribētu atbalstīt Bojāra kunga izteikto redakciju 3.rindkopai. Bet gribētu tīri redakcionāli par otro rindkopu izteikties mazliet. Šajā sakarā te ir, manuprāt, neliela kļūda, ka "bija spējīgas kontrolēt situāciju". Es domāju, ka arī "ir spējīgas", ja nenotiktu šī iejaukšanās. Tā ir viena lieta.

Vajadzētu izskaust šos vārdus.

Priekšsēdētājs: Jā. Tā bija maza pauze, bet tagad turpināsim.

Vispirms deputāts Grūbe pieprasīja paskaidrojumu, apspriežot šo tekstu. Lūdzu, deputāt Dīmani vai deputāt Buka!

S.Dīmanis: Attiecībā uz to dokumentu, kas tur nokritis no debesīm. Mums ir vajadzīga pusstunda, lai noskaidrotu tā izcelšanos. (Zālē troksnis.) Jānoskaidro, kā tas ir radies. Tāpēc tagad es neko nevaru pateikt. Vajadzīgs laiks, lai to noskaidrotu. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Deputāt Dinevič, lūdzu!

J.Dinevičs: Man cienījamajam Dīmaņa kungam ir jautājums. Vai viņš nezina, kā šis papīrs ir radies, kā frakcijas līderis vai kā divu centrālkomiteju loceklis? Vai tie 19 viņa frakcijas biedri, kuri arī ir centrālkomitejas locekļi, arī neko nezina, jo šeit apakšā ir rakstīts arī centrālkomitejas vārds?

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, atbilde nesekos, vai tomēr sekos? Lūdzu!

S.Dīmanis: Es nesaprotu, ko šeit diskutēt. Iedodiet pusstundu, un es jums došu atbildi. Man ir jānoskaidro. Tas ir viss. Atkal sākas. Jūs taču paši jūtat, cik sarežģīta ir situācija. (Zālē troksnis.) Tādi juku laiki. Absolūta bezatbildība – un arī šajā zālē. Nu, jānoskaidro. Es jums ticu, un viss. Varat raustīt plecus, cik gribat.

Priekšsēdētājs: Jūs vēl gribat parunāt?

J.Bojārs: Nē, nē. Es gribu jums atklāt vienu varbūtēju kļūdu šajā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Šajā jūsu dokumentā. Varbūtēju vai kādu?

J.Bojārs: Varbūtēju kļūdu.

Priekšsēdētājs: Varbūtēju kļūdu. Labi. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Ņemot vērā, ka mums nav īsti zināms, cik cienījamais Lukjanova kungs ir iejaukts šajā apvērsumā, tas ir jautājums Nr.1. Ņemot vērā to, ka mēs pieņemam aktu, ka- "Augstākā padome", vai nebūtu pareizāk, ja mēs rakstītu- "PSRS Augstākajai padomei"? Un viss. Nevis Lukjanovam. Jo tādā gadījumā, ja Lukjanovam, tad it kā vajadzētu personiski Gorbunova kungam dokumentu parakstīt. Lūk, kur es liktu priekšā, tā kā tā Gorbunova kungs parakstīs. Man liekas, vai tomēr formāli nebūtu pareizāk- "PSRS Augstākajai padomei" šo divu apsvērumu dēļ. Tādas ir manas šaubas.

Priekšsēdētājs: Vai jums, godātie kolēģi, arī ir šaubas? Vai jūs uzskatāt, ka tā nebūs varbūtēja kļūda- "Augstākā padome", ja?

No zāles. Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Mēs tūlīt balsosim. Bet mums ir jānolemj šādas lietas: kurš tas numuriņš bija? 47.dokumentu iesniedzēji noņem. Tā es jūs sapratu.

Bet tagad mums būtu pilnīgai skaidrībai jābūt arī ar "Līdztiesības" iesniegto dokumentu un ar tiem apsvērumiem, kurus šeit izteica deputāts Buka. Acīmredzot mums būtu jābalso pēc tam.

Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Par varbūtēju kļūdu, kas varētu rasties, respektējot Bojāra kunga bailes par varbūtējo kļūdu. Ja adresēsim Augstākajai padomei, tad Lukjanovs var nelikties zinis par šo dokumentu, kamēr Augstākā padome sanāk uz savu sēdi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Geidān, lūdzu!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu pabeigt 45.dokumentu ar balsojumu un tad pāriet pie citiem dokumentiem. Tai skaitā arī pie "Līdztiesības" iesniegtā. Pabeigsim vienu dokumentu, un tikai tad sāksim diskutēt par nākamo.

Priekšsēdētājs: Jā, protams. Tikai tā. Es vienkārši jūs informēju par to, ko mēs darīsim. Bet balsot vajag par katru atsevišķi. Bet kā tagad būs ar deputāta Bērza pārdomām? Jūs to ierosinājāt kā balsojumu? Vienu mirklīti! Pasakiet, lūdzu, kā man rīkoties!

A.Bērzs: Es atbalstu ierosināto variantu.

Priekšsēdētājs: Sākam ar to, ka ir divi varianti dokumenta nosaukumam. Tad gandrīz vai respektēsim to, kas šeit ir komisijā. Deputāts Bērzs saka, ka tam ir pilnīgi vienalga. Pirmo balsosim – Lukjanovam. Otru - Augstākajai padomei. Var otrādi, tam nav nekādas nozīmes. Pirmo balsosim – Lukjanovam. Rezultāts: 49. Es redzēju, deputāt Ziediņ!

Tagad Bojāra ierosinātais – Augstākajai padomei. Rezultāts: pieņemts ir pēdējais balsojums – Augstākajai padomei.

Tagad kopumā balsojam. Viens, divi, trīs, četri, pieci. Ļoti grūti skaitīt. Rezultāts: 77.

Tagad, lūdzu, balsosim par "Līdztiesības" iesniegto dokumenta projektu. Vai ir kādi jautājumi? Kas jums ir, lūdzu, deputāt Grūbe? Jautājumu nav? Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par- 27, pret- 49 un atturas- 17. Balsošanas rezultāts ir tāds, ka šis lēmuma projekts netiek akceptēts.

Ko darīsim tālāk? Vairāk dokumentu projektu nav. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija lūdz plenārsēdi iekļaut darba kārtībā jautājumu par izmaiņām 1991. gada valsts budžetā. Valdības iesniegtie dokumenti pašreiz tiek pavairoti un tulkoti, pēc 15 minūtēm tie visi tiks izdalīti deputātiem. Mēs ļoti lūdzam šo jautājumu izskatīt tūlīt šajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu mirklīti! Kārtējā mana kļūda. Pa pusei arī atzīstas mans kolēģis Andrejs Krastiņš. Mēs esam palaiduši garām 46.dokumentu.

I.Geidāns: Nu ja.

Priekšsēdētājs: Komisija klusē. Deputāts Bojārs lasa "Pilsoni". Lūdzu.

I.Movels: Nelielai uzziņai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Movels: */Es vakar un šodien cenšos cīnīties par frakcijas "Līdztiesība" iesniegto dokumentu. Iespējams, man būtu jārunā par balsošanas motīviem, bet, tā kā viņi atteicās norobežoties no šīs lapiņas, man ir jāatzīstas savā politiskajā naivitātē un vienkārši jāatvainojas kolēģiem par to, ka parādīju tādu politisku naivumu./

Priekšsēdētājs: 46.dokuments, lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Darba grupa, izskatot priekšlikumus, kuri bija iesniegti sakarā ar iepriekšējo dokumentu, nāca pie secinājuma, ka tie visi nav ietilpināmi tajā formā. Tāpēc ir radies šis 46.dokuments. Kā jūs izlasījuši redzat, tam ir būtiska saistība ar 44.dokumentu. Šajā sakarā dokumentā acīmredzot būtu jāizdara divi labojumi, jo mēs 44.dokumentu esam pieņēmuši.

Pirmais. Nosaukumā vārds "aicinājums" ir jānomaina ar vārdu "prasība" acīmredzot. Pēdējās rindkopas pēdējā teikumā acīmredzot ir jāsvītro vārds "stihiski". Pārējais ir, kā lai saka, jūsu novērtējumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu...

Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Es piedāvāju vēl divus labojumus. Pirmajā rindkopā izsvītrot pēdējo teikumu, ka armija destabilizē situāciju, ka radušies stihiskā vispārējā politiskā streika draudi. Sakarā ar mūsu 47.lēmumu. Vispār jāsvītro ārā viss teikums. Tas ir pirmajā rindkopā. Prasības otrajā daļā, kur ir- "iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei PSRS vadības dokumentus", mēs nezinām, vai viņu kas ir pilnvarojis, tāpēc tie "PSRS vadības" jāsvītro, atstājot tikai "dokumentus, kas apliecina jūsu pilnvaras".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Andrej Krastiņ!

A.Krastiņš: Es šeit gribētu pievienoties iepriekšējam runātājam, jo, ja mēs visos iepriekšējos dokumentos esam apšaubījuši vai nolieguši, ka var pastāvēt tādas pilnvaras, ka tas ir nelegāli, ka tas ir antikonstitucionāli – visādi mēs esam nosaukuši šo veidojumu, kas varēja dot Kuzminam tādas pilnvaras,- tad mēs pēkšņi viņam pieprasām, lai viņš mums tās pilnvaras uzrāda. Vienkārši nav loģiski ar iepriekšējiem dokumentiem. Es domāju, ka vispār tas ir jāsvītro vai ir kaut kāds būtisks labojums jāizdara.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Vakarnakt pulksten piecos no rīta Doma laukumā tika ievainotas vairākas civilpersonas. Nav izslēgts, ka viņas varētu būt arī nogalinātas. Pēc aculiecinieku ziņām, šīs personas tika ievietotas kara tehnikā un aizvestas. Šajā sakarībā mēs lūdzam otrajā rindkopā, kur sākas pirmā prasība- "pārtraukt jebkuru militāru akciju Latvijas Republikā un atbrīvot ieņemtos objektus", papildināt- "atbrīvot sagūstītos cilvēkus un debloķēt ceļus". Tātad trīs vārdus- "atbrīvot sagūstītos cilvēkus".

Priekšsēdētājs: Einār Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Vai ņemot vērā, ka frakcija "Līdztiesība" līdz šim nav norobežojusies no šī paziņojuma, kas mums visiem ir izdalīts, vispār ir jēga runāt par no dažādu frakciju deputātiem izveidotu darba grupu, kamēr nav notikusi šī norobežošanās?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Marjaša: Es tieši gribētu piedāvāt plenārsēdē izsvītrot pēdējo rindkopu pavisam. Es nezinu, kā ir citiem deputātiem, bet man personiski ir pilnīgi skaidrs, ka no tā nosaukuma, zem kura pirmais paraksts pieder deputātu frakcijai "Līdztiesība" un, kā jau šeit minēts, partijas struktūrām, kurās ietverti šie deputāti, ir nepārprotami, ka viņi uzskata šo ārkārtējo stāvokli par atbilstošu Konstitūcijai, kas ir uzsaukuma trešā rindkopa. Tādēļ es uzskatu, ka nav nekādas jēgas veidot kaut kādas komisijas, kuras ir paredzētas šā dokumenta pēdējā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Andrej Krastiņ!

A.Krastiņš: Iespējams pieņemt arī deputātes Marjašas šādu piedāvājumu, bet, ja tomēr mēs nolemjam atstāt šādu komisiju, tad varbūt tur var vienkārši neparedzēt, cik no katras frakcijas vai deputātu grupas, bet, ja mēs gribam, lai tik tiešām reāli ģenerālis Kuzmins ar viņu saistītos, tad šī komisija reizē ar šo lēmumu ir jāparedz, lai viņš zina vienu vai otru, vai trešo deputātu, ar kuru viņam ir jāsaistās. Ja būs tāda abstrakta grupa, tad tā arī būs tāda pati atbilde, viņš jau nezinās, ar ko saistīties. Reizē ar šo lēmumu ir jālemj par šo grupu, jo citādi tam nekādas nozīmes nav.

A.Kodoliņš: (No zāles.) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos! Vai man šeit ir jāuzturas tribīnē? Šis ir kolektīvi radīts dokuments, šeit runātāji izsaka visas tās domas, kuras atbilst manam uzskatam. Tā kā es nezinu, vai man šeit kas ir jāaizstāv. Ir kolektīvs dokuments, kur ir zināms kompromisa variants atrasts. Tātad, piemēram, "iesniegt Augstākajai padomei PSRS vadības dokumentus, kas apliecina jūsu pilnvaras". Tas ir deputāta Zotova priekšlikums, kuru mēs uzskatījām par iespējamu iekļaut, bet īpaši aizstāvēt, es nezinu...

Priekšsēdētājs: Deputāt Dīmani, lūdzu!

S.Dīmanis: Mēs pastāvīgi atgriežamies pie šā uzsaukuma. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka frakcija lūdz pusstundu pārtraukuma. Citādi nerunāsim pagaidām par šo uzsaukumu un neizdarīsim attiecīgos secinājumus, tas taču pilnīgi skaidrs.

Priekšsēdētājs: Gandrīz jau varam sākt pārtraukumu. Pusstundas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Mēs varam sākt, jo laiks ir tiešām sākt. Pusstunda, kuru pieprasīja deputāts Dīmanis, tieši sakrita ar starpbrīdi un jau ir pagājusi.

Lūdzu, kolēģi Dīmani!

S.Dīmanis: Tā, cienījamie deputāti, es būšu ļoti īss, lai neuzkurinātu kaislības. Šāds formulējums bez jebkādiem komentāriem: frakcija apliecina savu parakstu šajā dokumentā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tālāk par 46.dokumentu. Te mums arī tāda sarežģīta situācija, ka deputāts Kodoliņš atteicās komentēt šos priekšlikumus, kuri šeit izskanēja, jo viņš tīri cilvēciski teica, ka tie sakrītot arī ar viņa domām, bet komisijā ir pieņemts tāds un tāpēc komisijas vārdā viņš runāt var tikai par šo tekstu. Tas ir ļoti dabiski. Bet man liekas, ka mums vajadzētu skatīt pa rindkopām. Tas kolēģis, kurš bija noformulējis savu priekšlikumu, lai īsi to izsaka, un mēs izlemsim to lietu balsojot. Vispirms viņa priekšlikums, tad redakcijas komisijas priekšlikums.

Pirmais bija Šļakotas kungs, lūdzu.

K.Šļakota: Pirmās rindkopas beigās ierosinu izsvītrot teikumu- "armijai destabilizējot situāciju" un tā tālāk. Pamatojumu es jau minēju iepriekš.

Priekšsēdētājs:  Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 105. Bet nu jums būs jābalso, paceļot roku ar īkšķi uz augšu vai ar īkšķi uz leju, vai plaukstu horizontāli.

Deputāts Šļakota ierosināja pirmajā rindkopā svītrot- "armijai destabilizējot situāciju, radušies stihisku, vispārēju, politisku streiku draudi". Rezultāts: 49. "Pret" es neskaitu diemžēl, te plusus varbūt skaitīsim. Tagad redakcijas komisijas ieteiktais. Deputāt Geidān, tas nav paredzēts mūsu reglamentā, kulturāli izsakoties – izsaucieni. Rezultāts: 45. Pirmais variants – tiek svītrots.

Nākamais priekšlikums, kāds mums bija, lūdzu!

G.Preinbergs: Tātad pirmajā teikumā "pārtraukt jebkuru militāro akciju Latvijas Republikā, atbrīvot ieņemtos objektus" ielikt trīs vārdiņus- "atbrīvot sagūstītos cilvēkus". Viss paliek, tikai tie 3 vārdiņi nāk klāt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Šļakota, jūs par pirmo vai par nākamo? Jūs par šo, ja? Lūdzu!

J.Freimanis: Es visnotaļ, protams, varētu atbalstīt Preinberga kunga ideju, bet vai mums tomēr viss ir pilnīgi skaidrs, kur šie divi cilvēki ir palikuši? Vai tas ir pilnīgi skaidrs? Ir zināms, ka viņi paņemti aiz rokām un aizvesti uz kaut kurieni, bet vai viņi ir armijas rīcībā? Vai mēs to zinām šodien?

Priekšsēdētājs: Es diemžēl nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt šo informāciju.

Deputāt Tomašūn, lūdzu!

A.Tomašūns: (No zāles.) Es varētu paskaidrot vismaz vienu gadījumu, kaut zināmi ir vismaz trīs. Man ļoti žēl, ka kolēģis Jurševskis nav klāt, viņš pašreiz runā ar aculieciniekiem. Bet ir bijis gadījums Doma laukumā, ka pēc tam, kad cilvēks ir sašauts vai nogalināts, par to mēs pat nevaram pārliecināties: viņam uzbrauc bruņutransportieris virsū, un pēc tam, kad nobrauc nost, tajā vietā cilvēka vairs nav. Acīmredzot viņš pa apakšējo lūku paņemts iekšā. Kur viņš palicis, to neviens nezina. Pašreiz tā pazuduši trīs vai četri cilvēki.

(No tribīnes.): Kas attiecas uz radiomāju un cilvēku sašaušanu, tik tiešām neviens nav pieteicies, ka būtu tur ievainots, vai arī nav ziņu, ka tur būtu kāds gājis bojā, bet es pats savām acīm redzēju no rīta tur asiņu peļķi, kura pazuda tā lielā lietus laikā. Līdz ar to šīs liecības vairs šobrīd nav. Tā ka var uzskatīt, ka tur ir savainots cilvēks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jurševic!

E.Jurševics: Mēs vācām visu laiku informāciju par šiem cilvēkiem, kas redzējuši visus tos notikumus, par aculieciniekiem. Pašreiz tiešām ir skaidri zināms, ka viens cilvēks ar ievainojumu mugurā ir gulējis uz Jēkaba ielas un viņu savācis bruņutransportieris. Par viņu nekādu ziņu nevienā slimnīcā un kara hospitālī nav. Vispār ir ziņas, ka ir vēl divi cilvēki savākti bruņutransportieros, bet apstiprinājumu mēs pagaidām vēl neesam dabūjuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Preinberga ieteikto papildinājumu šai rindkopai- "atbrīvot sagūstītos cilvēkus". Rezultāts: 71. Tomēr mūsu tradīcija ir- balsot arī par redakciju. Lūdzu, par redakciju bez teksta- "atbrīvot sagūstītos cilvēkus". Rezultāts: 15.

Deputāt Preinberg, ieteikums paliek spēkā ar balsu vairākumu.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es piedāvāju nākamo rindkopu izsvītrot: "Iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei PSRS vadības dokumentus, kas apliecina jūsu pilnvaras uz konkrētām militārām akcijām Latvijas Republikas teritorijā." Man personiski tādi dokumenti nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka jums nav vajadzīgi, bet ko jūs ierosināt – svītrot? Paldies.

Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 50 – par. Tagad par redakcijas variantu. Rezultāts: deputātes Marjašas ierosinājums tiek pieņemts.

Deputāt Cilinski, lūdzu.

E.Cilinskis: Pēdējo rindkopu man ir priekšlikums izteikt šādā redakcijā: risināt, kontaktējoties ar Latvijas Republikas Augstākās padomes vadību. Svītrot visu to darba grupu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Marjaša: Es pievienojos. Es jau izteicu to iepriekšējā sēdē.

Priekšsēdētājs: Balsosim par ierosinājumu svītrot un aizvietot ar vadību! Rezultāts: 69. Balsosim par redakcijas komisijas variantu! Rezultāts: 14 – par. Balsosim kopumā! Rezultāts: 85. Aicinājums ir pieņemts.

Ko tālāk darīsim? Zeiles kundze, mēs šodien kaut ko skatīsim no jūsu ierosinātajiem vai ne? Es tā īsti nesapratu. Lūdzu, deputāt Strazdiņ!

I.Strazdiņš: Man tomēr palika neskaidrs, vai šis dokuments būs aicinājums vai prasība? Bija runa nosaukt to par prasību.

Priekšsēdētājs: Diemžēl nevarējām dzirdēt. Par kuru dokumenta numuru jūs runājat?

I.Strazdiņš: Nupat pieņemtais, 46. Vai tas sauksies aicinājums vai prasība?

Priekšsēdētājs: Mums šeit diskusiju it kā nebija par šo jautājumu.

I.Strazdiņš: Bija sākumā.

Priekšsēdētājs: Bija, ja?

V.Zeile: Es varu atbildēt uz jautājumu?

Priekšsēdētājs: Vienu sekundi! Jūs par šo? Apsēdieties turpat!

A.Krastiņš: Godātie kolēģi, pirms jūs runājat un lemjat par prasību (tas ir mans personiskais viedoklis), iedomāsimies, kā tas skanēs krieviski – vai . Tādu dokumentu, es domāju, labāk nepieņemt. Turklāt Augstākā padome vēl ne reizi nav pieņēmusi prasību. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu pieturēties pie tradicionāliem dokumentu nosaukumiem, kādi Augstākajā padomē ir bijuši.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat, vai balsosim? Piekrītat.

Lūdzu, deputāte Zeile.

V.Zeile: Budžeta grozījumi juridiski ir sagatavoti un pašreiz atrodas pavairošanā. Ir arī pārtulkoti. Es domāju, ka pēc 15 minūtēm tie būs gatavi un izdalīti.

Priekšsēdētājs: Vai šajā sakarā ir kādi paziņojumi? Līdz ar to 15 minūšu starpbrīdis. Uzmanīgi klausieties zvanus!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Mēs gan sirsnīgi atbalstījām savu kolēģi par budžeta lietu izskatīšanu, bet, kā es atceros, un es jautāju arī citiem kolēģiem, mēs tomēr oficiāli nenobalsojām par iekļaušanu darba kārtībā. Pašreiz jums projekts ir izsniegts, un es ierosinu nobalsot, vai iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par grozījumiem valsts budžetā". Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts. Tagad balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: 90- par. Lūdzu, deputāte Zeile! Piedalās arī ministra vietnieks Pupčenoka kungs.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Strādājot ārkārtējā situācijā, Finansu ministrija saskaņā ar valdību iesniedza Latvijas Republikas Augstākajai padomei grozījumus likumā par 1991. gada valsts budžetu. Tas saistīts ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 1.augusta 199.lēmuma praktisko realizāciju, kas paredz valsts iepirkuma cenu paaugstināšanu graudiem.

Apvienotā budžeta komisija šodien izskatīja šos grozījumus, pilnībā tos akceptēja un nolēma iesniegt tos izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē. Šie grozījumi jums ir iesniegti ar 49.dokumentu. Šajā 49.dokumentā ir sekojošas redakcionālas izmaiņas: lēmumu nosaukt nevis par Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, bet "valdības iesniegto likumprojektu". Pielikumā pie šā lēmuma krievu eksemplārā, kur ir fonds graudu rezervēm, jābūt nevis 60 miljoniem rubļu, bet 50 miljoniem rubļu. Lūdzu, izlabojiet! Tagad pāreju pie šīm budžeta izmaiņām pēc satura.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jūs minējāt 49.dokumentu.

V.Zeile: Jā, 48. ir likums, un 49. ir lēmums.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies.

V.Zeile: Tātad es pāreju pie 48.dokumenta, kas paredz šīs izmaiņas. Šīs izmaiņas paredz palielināt Lauksaimniecības ministrijas izdevumus par 139 miljoniem 800 tūkstošiem rubļu, kas paredzēti valsts iepirkuma cenu starpības segšanai. Šos izdevumus ir iespējams palielināt sakarā ar to, ka budžetā par 139,8 miljoniem rubļu palielinās ieņēmumu plāns uz akcīzes nodokļa rēķina.

Otrās izmaiņas arī attiecas uz lauksaimniecības ministriju. 1991. gada valsts budžetā, ko Augstākā padome pieņēma 1990.gada 22.decembrī, 45.pantā bija paredzētas rezerves 50 miljonu 182 tūkstošu rubļu apjomā. No tiem 50 miljoni rubļu bija paredzēti kā valsts rezerve graudu iegādei. Šīs summas glabājās šajā rezerves fondā. Ar šodienas izmaiņām šī summa no rezerves fonda tiek norakstīta un palielinātas izmaksas Lauksaimniecības ministrijai, lai praktiski – un konkrēti koncerns "Latvijas labība"- varētu uzsākt labības iepirkšanu no ražotājiem un labības rezerves fonda veidošanu uz šā finansu rezerves fonda izmantošanas rēķina.

Tādas ir šīs izmaiņas, un es ļoti lūdzu plenārsēdi tās pieņemt un akceptēt.

Priekšsēdētājs: Deputāte Buķele, lūdzu!

E.Buķele: Es principā piekrītu šim budžeta grozījumam, bet mani interesē kas cits. Labību pašreiz vāc, un tas ir aktuāli, bet vai tiek domāts arī par cenu indeksāciju citām lauksaimniecības kultūrām, piemēram, cukurbietēm, liniem? Pupčenoka kungam mans jautājums.

J.Pupčenoks: Principā, apspriežot valdības programmu, šis jautājums tika ierosināts un doma bija septembrī mainīt iepirkuma cenas vidēji apmēram 1,5- 1,7 reizes. Bija domāts, ka tas tiks izskatīts nedaudz vēlāk.

E.Buķele: Ja priekšsēdētājs neiebilst, es gribētu pateikt vēl vienu repliku. Es gribētu ieteikt jums kā valdības pārstāvim, ka septembrī var būt par vēlu, jo kaimiņu republikās šīs cenas ir stipri augstākas.

V.Zeile: Es gribētu papildināt un pateikt kolēģei Buķelei, ka šodien pulksten 18.00 tiek sasaukta valdības sēde, kurā ir uzaicināti arī Budžeta un Lauksaimniecības komisijas pārstāvji un mēs izvirzīsim šo jautājumu un lūgsim izskatīt to ātrāk.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies jums. Vārds sekretariātam. Runātāju nav. Tad varam balsot. Ir vajadzīga reģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies! 100 deputātu ir reģistrējušies zālē. Balsosim par lēmuma projektu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 96 – par, 1 – pret un atturas- 1. Likums akceptēts pirmajā lasījumā.

V.Zeile: Es ļoti lūdzu plenārsēdi izskatīt tūlīt arī otrajā lasījumā šo projektu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds iebilst? Ja iebildumu nav, mums nav ko apspriest. Neviens nekādus priekšlikumus nav izteicis. Par cukurbietēm lemsim vēlāk,- kā es sapratu, kad valdība iesniegs. Deputāts Buka māj ar roku, ka būtu vēlams balsot. Balsosim par akceptu otrajam lasījumam un likuma pieņemšanu. Rezultāts: 93 – par. Likums par izmaiņām pieņemts.

Kā tālāk darīsim? Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi, es lūdzu apsvērt jautājumu, ko mēs darīsim rīt, jo šodien mums bija diezgan interesanta programma vispār paredzēta ar svarīgiem lēmumiem. Vai mēs rīt arī streikosim vai strādāsim?

Priekšsēdētājs: Gandrīz būtu jājautā, kāds tad būtu jūsu priekšlikums?

J.Freimanis: Es jūtu sevī pietiekami daudz spēka strādāt. (Zālē aplausi).

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Man nav par rītdienu, man ir vienkārši šodien tāds atgādinājums: 18.00 frakcijas sēde.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, bet par rītdienu? Mums vajadzētu pieņemt lēmumu. Mūsu priekšlikums ir deputāta Freimaņa priekšlikums – visus, kuriem pietiek spēka, rīt atnākt uz plenārsēdi, lūdzu to pateikt ar "jā" balsojot. Rīt mums ir vesela programmiņa. Rezultāts: 75- par. Tātad rīt nākam kopā 10.00. Vai ir vēl kādi paziņojumi? Deputāte Zeile grib kaut ko paziņot.

V.Zeile: Es ļoti gribētu aicināt rīt visus kolēģus ierasties, jo šodien sešos ir valdības sēde, nav izslēgts, ka rīt mēs jums dosim jaunus budžeta grozījumus, ļoti nopietnus.

Priekšsēdētājs: Par liniem, cukurbietēm un citām lietām... Paldies.

(Sēdes beigas)