Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Pagājušās nedēļas sākumā uzmanības centrā bija 10. decembrī notikušo vietējo padomju vēlēšanu rezultāti. 12. decembrī interkustības līderis Jevgeņijs Kogans Maskavā izplatīja mistiskus, nez kur ņemtus skaitļus. It kā no 190 tūkstošiem krievu valodā runājošo talliniešu 160 tūkstoši neesot piedalījušies vēlēšanās, protestēdami pret neigauņu iedzīvotāju diskrimināciju. Taču oficiālā statistika liecina, ka Kogans melo. Tallinā vēlēšanās nav piedalījušies 141 587 cilvēki. Parasti 20 procenti balsstiesīgo vēlēšanās nepiedalās, tāpēc par boikotētājiem var uzskatīt 60 000 līdz 70 000 vēlētāju. Kogans pielicis vēl 100 tūkstošus.

Interkustības līderi 14. decembrī tikās ar Igaunijas Žurnālistu savienības biedriem. Tika runāts arī par vēlēšanām. Interesanti, ka interkustības līderi skaidro: tauta un tautība esot viens un tas pats. Padomju Savienībā esot viena tauta — tā, kas dzīvo PSRS teritorijā. Tas nozīmē, ka nav ne latviešu, ne igauņu, ne gruzīnu, ne krievu, ka pie vienas nacionalitātes pieder visi cilvēki, kas dzīvo attiecīgajā teritorijā.

Laikraksta «Noorte Hääl» 16. decembra numurā lielu interesi izraisīja raksts «Aizvērt robežas». Tā autors IPSR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks pamato kontrolpunktu ierīkošanu dzelzceļa stacijās un lidostās, kā arī kontroli starprepubliku vilcienos. Viņš skaidro, ka galvenais iemesls ir noziedznieku «imports», arī tirdzniecības noteikumu neievērotāji.

Laikrakstos tika publicēts IPSR likumprojekts par preču apgrozības regulēšanu starp republikām, kā arī par imigrāciju.

13. decembrī laikrakstā «Rahva Hääl» publicēts raksts «Kā mēs izmantojam savu valūtu». Tur bija uzrakstīts tas, par ko visi runā jau ilgi, — miljons valūtas rubļu izlietots prestiža automobiļu iegādei. Publicēts to uzņēmumu saraksts, kuri atļāvušies šādu greznību, tāpat arī šo automašīnu cenas.

«Zaļie» joprojām protestē pret kara lidostu darbību. 8. decembrī aizdegās … Pērnavas upe. Uguns skāra 1500 m2 platību. 14. decembrī laikrakstā «Pravda» tika minēts šis fakts, par vainīgajiem nosaucot nekārtīgos un vienaldzīgos. Taču korespondents neprecizēja, ka vainīgās ir militārpersonas. No lidostas tvertnēm upē ielija 120 tonnas aviācijas degvielas, un pēc divām (!) dienām sākās ugunsgrēks.

15. decembrī partijas avīze «Rahva Hääl» publicēja rakstu «Lētais igaunis». Tajā Igaunijas Valsts darba komitejas nodaļas vadītājs ar žurnālistu spriež, ka daudzi igauņi vēloties doties darbā uz ārzemēm, kaut gan neviena ārzemju valdība vai oficiāla persona nav vērsusies pie Igaunijas Valsts darba komitejas, lūgdama darbaspēku. Taču neformālajās avīzēs parādās sludinājumi, kuros daudzi deficīto specialitāšu pārstāvji — sanitāri, celtnieki, frēzētāji — meklē darbu Somijā. Viņi ir gatavi strādāt par algu, kas zemāka par bezdarbnieka pabalstu. Igaunis ārzemju darba tirgū esot lēts kā nēģeris. Bet kas rūpēsies par IME īstenošanu?

18. decembrī Tallinā, Kingisepa ielā, tika atvērts jauns zviedru veikals. Tajā par valūtu pārdod dažādu elektroniku, kas esot par 20 procentiem lētāka nekā Somijā. Veikalu augu diennakti apsargā bruņoti vīri.

Igaunijas Ministru Padome izsludinājusi Igaunijas papīrnaudas — kronu — skiču konkursu.

Presē publicēts Igaunijas Jaunatnes savienības statūtu projekts.

Lielu ievērību izpelnījušās Igaunijas Sociāldemokrātiskās neatkarības partijas tēzes. Šī partija izaugusi no Tautas frontes, tās līderu vidū ir M. Lauristina, M. Tarmaks, I. Voglaids, R. Veidemanis un citi ITF līderi. Tātad ITF pārtop partijā. 11. un 12. janvārī Tallinā notiks sociāldemokrātu pirmais forums — «Sociāldemokrātija mūsdienu Eiropā un Igaunijas politiskā nākotne».

 

EVE OZA,

speciālkorespondente