Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Viens no pagājušās nedēļas svarīgākajiem notikumiem — PSRS tautas deputātu vēlēšanas astoņos apgabalos. Lietuvas jaunatni visvairāk interesēja vēlēšanu rezultāti 252. nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. Te ar Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» kandidātu cīnījās republikas ĻKJS CK pirmais sekretārs Alfons Macaitis. Abi kandidāti bija viens otra cienīgi. Uzvarēja pārbūves kustības «Sajūdis» pārstāvis Gunārs Kakars. Tātad Lietuvas komjaunatnei nebūs sava pārstāvja valsts parlamentā.

Jāatzīmē, ka republikas ĻKJS CK marta plēnumā Rims Ruzs no Kauņas netika izvirzīts par tautas deputāta kandidātu no komjaunatnes, jo organizācijas laikrakstā «Komjaunimo Tiesa» pirmais publiski izteica rūgto patiesību par Afganistānu, kuras notikumos pats piedalījies. Otrs svarīgākais notikums — likumprojekta «Par Lietuvas PSR jaunatni» publicēšana un nodošana tautas apspriešanai. Šis ir pirmais republikāniskais šāda veida dokuments valsti. To izstrādāja jauno zinātnieku un speciālistu radošā grupa.

Likums par jaunatni radis sociāli ekonomiskos un organizatoriski tiesiskos priekšnoteikumus, lai jaunatne varētu aktīvi iesaistīties savu problēmu risināšanā, lai varētu paust savas intereses un gribu.

Daudzi šo likumu uztver kā privilēģiju sarakstu, tas acīmredzot ir PSRS likuma par jaunatni iespaidā. Lietuvas radošās grupas kolektīvs nepiekrīt šādai jautājuma nostādnei, jo tāds likums izārdītu objektīvi izveidojušos tiesību sistēmu, tā ka daudzas no piedāvātajām privilēģijām neatrodas saistībā ar reālajām iespējām, tās ir deklaratīvas. Likumam jābūt stabilam, tas nedrīkst nivelēt jaunatnes patstāvību. Galvenais ir radīt juridisku mehānismu jaunatnes interešu aizstāvībai, atspoguļot to tiesiskajos aktos. Viena no svarīgākajām jaunatnes tiesību saglabāšanas garantijām — jaunatnes parlaments — brīvprātīgs jaunatnes orgāns, kam ir plašas prerogatīvas, lai realizētu valsts jaunatnes politiku un patstāvīgi risinātu jaunatnes problēmas.

Ekonomisko garantiju pamats — jaunatnes fonds. Tas viss ir paredzēts likumprojektā, kas nodots jauniešiem apspriešanai.

Pagaidām, kamēr Lietuvas televīzijā nav atjaunotas tā dēvētā «Atmodas kanāla» pārraides, «Sajūdis» Saeimas padome organizē tikšanās. Pirmā notika pie Radio un televīzijas ēkas, otrā — pagājušo trešdien Kalna parkā. Te sapulcējās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Uzmanības centrā — vēlēšanas, uzstājās kandidāti, kas atbalsta kustību «Sajūdis», kā arī paši pārbūves kustības Saeimas padomes locekļi, kas jau ievēlēti par deputātiem. Saulains laiks, ļaužu solidaritāte — lūk, kas raksturoja «Atmodas kanāla» dzīvo «pārraižu» atdzimšanu.

Viļņā dažas dienas uzturējās Dīsburgas pilsētas (VFR) delegācija. Tās vadītāju pieņēma Lietuvas KP CK pirmais sekretārs Aļģirds Brazausks. Dīsburgas birģermeistars Jozs Krings atzīmēja, ka 1985. gadā starp abām pilsētām tika parakstīts līgums par sadraudzību. Diemžēl sadarbība līdz šim notika tikai kultūras pasākumu ietvaros. Šīs vizītes mērķis — ciešāku ekonomisko sakaru nodibināšana. Viesi pabija Lietuvas PSR Zinātņu akadēmijā, republikas Valsts plāna komitejā. Tirdzniecības un rūpniecības palātā, uzņēmumos.

Lietuvas republikāniskā arodbiedrību padome kopā ar ĻKJS CK griezušās pie tautas ar aicinājumu rīkot nacionālo talku, kas veltīta Ļeņina dzimšanas dienai. Tās devīze «Darbs žēlsirdības vārdā». Talkā nopelnītos līdzekļus paredzēts pārskaitīt palīdzības fondā, bet peļņu, kas šajās dienās tiks iegūta uzņēmumos — izmantot mātes un bērna veselības aizsardzības nostiprināšanai.

Republikāniskajam kara komisariātam pasniegts Baltijas kara apgabala kara padomes ceļojošais Sarkanais karogs par darbu, kas veikts, lai 1988. gadā jauniešus sagatavotu dienestam Padomju Armijā.

Grūti šodien runāt par sasniegumiem, kad armijas iekšējā dzīvē atklāts tik daudz trūkumu.

5. aprīlī laikrakstā «Komjaunimo Tiesa» bija publicēta intervija ar republikāniskā kara komisariāta politdaļas vadītāju K. Golubevu. Viņš godīgi atklāj daudzas problēmas. Intervijā ir minēts, ka Baltijas kara apgabalā dien 20 procenti lietuviešu. Turpmāk šim skaitlim ir jāpalielinās. Šo ideju savā vēlēšanu programmā atbalstīja arī Baltijas kara apgabala virspavēlnieks ģenerālleitnants F. Kuzmins.

Pēdējā laikā Ļeņingradas kara apgabala tribunāls, Baltijas kara apgabala štābs, Lietuvas republikāniskais kara komisariāts, mūsu laikraksta redakcija saņem ļoti daudz vēstuļu no Igaunijas un Latvijas. Tajās izteiktas bažas par Artura Sakalauska likteni. Lietuvas ļaudis ir pateicīgi igauņiem un latviešiem par solidaritāti.

Sporta ziņa. 3. aprīlī valsts basketbola meistarsacīkšu spēlē starp Kauņas «Žalgiri» un Rīgas VEF sākums bija visai dīvains. «Žalgira» spēlētāji 15 minūtes neizgāja laukumā, viņi pieprasīja, lai Lietuvas TV samaksā komandai par tiesībām translēt šo spēli. Konflikts beidzās ar pamieru. «Žalgiris» vēl nav saimnieciskā aprēķina komanda, tā vēl nav tiesīga slēgt šādu līgumu. Fakts pierāda, ka sporta pasaulē briest pārmaiņas, tas kļūst arvien profesionālāks. Tomēr, kamēr vēl nav attiecīgas juridiskas sistēmas, sportistiem nevajadzētu tā raizēties.

MĪKOLS SAKAVIČS,

sociālo problēmu nodaļas korespondents

«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)