Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Saruna ar PSRS prezidentu

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Kremlī ticies ar Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani. Sarunā, kas ilga pusotras stundas, piedalījās arī LR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers un LR MP pastāvīgais pārstāvis Maskavā Jānis Peters.

Ivars Godmanis uzsvēra, ka šajā būtisko pārmaiņu procesā ir īpaši svarīgi noskaidrot un definēt PSRS un Latvijas Republikas savstarpējās attiecības kā politiskajā, tā arī ekonomiskajā un humanitārajā jomā. Latvijas Republika ir gatava apspriest sadarbības formas ar PSRS vai atsevišķām tās republikām tikai pēc tam, kad tiks pilnīgi atzīta Latvijas Republikas kā valsts neatkarība (tai jābalstās uz Latvijas Republikas kā starptautiski tiesīga subjekta atzīšanu).

PSRS prezidents Mihails Gorbačovs uzsvēra, ka viņš aizstāv republiku turpmāko sadarbības formu — suverēnu valstu savienību.

PSRS prezidents akcentēja savu viedokli, ka Latvijas tautai pašai jāizdara izvēle starp divām tālākām PSRS un Latvijas Republikas attiecību veidošanas iespējām: Latvijas Republika kā suverēnu valstu savienības locekle vai Latvijas Republika kā neatkarīga valsts ārpus PSRS. Ja vairākums latviešu pilnīgi atzīs Latvijas kā suverēnas valsts de facto ideju, tad ceļš uz faktiskās neatkarības iegūšanu ir ejams, noskaidrojot visu Latvijā dzīvojošo citu tautību iedzīvotāju attieksmi, izmantojot referenduma formu — pakāpeniski pārveidojot Latvijas Republikas un PSRS attiecības, kas balstītos uz divu neatkarīgu valstu attiecību principiem.

No Latvijas puses tika uzsvērts, ka nacionālo attiecību stāvoklis Latvijas Republikā pašreizējo attiecību posmā nav šķērslis Latvijas Republikas kā politiski suverēnas valsts de facto izveidošanai demokrātiskā ceļā. Ir jāatrod kopīga formula, lai Latvijas Republiku kā politiski suverēnu valsti atzītu gan Maskavā, gan citur pasaulē.

Sarunā tika skartas arī demogrāfijas un ekoloģijas problēmas Latvijā, armijas jautājumi un citas problēmas.

Sarunas nobeigumā M. Gorbačovs izteica vēlējumu arī turpmāk demokrātiskā ceļā turpināt meklējumus viedokļu tuvināšanai.

Āris Jansons,

Valdības informācijas dienests (LETA)