Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Piedalījās visi

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Pierakstījusi I. Bukbārde

Mūsu dalība barikādēs faktiski bija saistīta ar Tautas frontes grupu. Viss notika spontāni. Cilvēki, kas nāca uz darbu, automātiski sēdās autobusā, lai brauktu uz Rīgu. Mēs sazvanījāmies attiecīgi ar Jelgavas TF štābu, un viņi pat sākumā nevarēja pateikt, uz kurieni lai tieši brauc. Viņi teica, lai braucam uz Rīgu un tur tālāk mums pateiks un norādīs. Aizbraucām līdz Zaķusalai un bijām vieni no pirmajiem, kas tur ieradušies, un tad mēs prasījām, kādi ir mūsu pienākumi.

Zaķusalas kreisajā pusē, ja nemaldos, ir tāda mājiņa, pie kuras mēs piebraucām, un mums teica, ka būs jāapsargā tieši pats televīzijas centrs. Un, kad mēs ieradāmies, bija pat tāds kuriozs gadījums. Izkāpām ārā — mēs bijām autobusā kādi 15—20 cilvēki — un tad uzreiz pa taisno devāmies uz TV centru un smējāmies, ka tikpat labi tie paši cilvēki varēja ieņemt TV centru, jo sākumā tur nekas vēl nebija, arī apsardze ne. Un tikai pēc tam, kad jau sāka rasties aizvien vairāk un vairāk cilvēku, atbrauca arī ar tehniku, sākās aizsardzības vaļņu veidošana un attiecīgi notika viss pārējais.

Tas bija pirmais brauciens, pēc tam DET TF grupa braucienus jau sāka koordinēt, un nākamie braucieni bija jau organizētāki. Praktiski, neskatoties uz to, bija vai nebija TF dalībnieks, jebkurš no detiešiem brauca un palīdzēja sargāt barikādes. Mēs bijām arī tajā vakarā, kad notika uzbrukums. Par laimi, Zaķusalu tas neskāra.

Kas vēl tāds iespiedies atmiņā? Tas, ka pilnīgi sveši cilvēki nesa ēdamos un dzeramos. Aizsardzības valnis tapa diezgan ātri, un tad jau tika veidots otrais. Var teikt, ka tad jau bija radušies nocietinājumi, kas neļāva piekļūt TV tornim. Tur bija ieviests arī caurlaižu režīms, un viss notikās. Tā kā Jelgavas TF mums šo objektu ierādīja, mēs arī regulāri braucām turp. Neatceros, cik pavisam mums bija braucienu. Pirmo mēs pavadījām ilgi — ieradāmies no rīta un tikai nākamajā rītā vai pēcpusdienā tikām prom, pēc tam jau atbrauca nākošie, kas mūs nomainīja. Sajūta bija tāda, ka ir milzīga tautas vienotība.

Ja vajadzētu darīt visu to vēlreiz — jā, kāpēc gan nē. No tā gada praktiski es esmu zemessargs. Dabiski, ka tagad daļai cilvēku ir apātija radusies, taču es domāju, ka lielākā daļa, kas piedalījās, arī, ja tagad būtu nepieciešamība, to darītu.

 

Pierakstījusi  I. Bukbārde