Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Juris Dobelis. Runa LTF 1. kongresā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
*/ Iespējams, ka stenogrāfi kļūdījušies, fiksējot šādu skaitli.

Cienījamie klātesošie!

Atzīmējot mūsu tautas sabiedriski politisko aktivitāti, nevajadzētu aizmirst, ka šo aktivitāti nemitīgi bremzēs un traucēs visi, kam tas ir izdevīgi. Un tādu Latvijā ir ārkārtīgi daudz. Tie ir cilvēki, kuri joprojām pilnā mērā bauda izveidojušās sabiedrības ietvaros radītās priekšrocības. Lai tās nezaudētu, šie privileģētie ir spējīgi ķerties pie visradikālākajiem līdzekļiem. Neaizmirsīsim, ka mūsu republikā, īpaši Rīgā, arī Jūrmalā, joprojām katru gadu saglabājuši pirmtiesības uz dzīvokļiem vesela virkne privileģētu pensionāru no visas Padomju Savienības. (Aplausi.)

Centīsimies ieviest dzīvē visus Tautas frontes pieņemtos nopietnos lēmumus ar vislielāko drosmi un neatlaidību. Lai vārdi «atpakaļceļa vairs nav» nebūtu tikai tukša skaņa. īpaša uzmanība pievēršama nacionālajam jautājumam. Tas ir galvenais latviešu tautai. Tas jārisina tūlīt un nekavējoties, jo laika vairs nav nemaz. Šinī sakarībā Tautas frontei būtu nepieciešams noteikti pieprasīt atklāti publicēt LKP Centrālās Komitejas 1988. gada 18. jūnija plēnumā sniegto politiskās situācijas raksturojumu republikā un (aplausi) ar to saistītos lēmumus.

Par migrācijas kontroli republikā. Tautas frontei vajadzētu ne tikai piedalīties tādu pasākumu izstrādāšanā un realizēšanā, kuru rezultātā migrācija pilnīgi izbeigtos, bet arī nodibināt sakarus ar Krieviju un citām PSRS republikām ar nolūku iesaistīt tās tādā darbībā, kuras rezultātā daļa cittautiešu, kuri nepārdomāti un nevajadzīgi atstājuši dzimtās vietas, varētu uz turieni atgriezties. (Aplausi.) Latvijas Tautas frontei jāpiedalās un jāveicina tādu pasākumu realizācija, kuru rezultātā latvieši būtu vismaz 15% no republikas iedzīvotāju sastāva. */ (Aplausi.) Tautas frontei vajadzētu arī noteikti pieprasīt likvidēt visas jauktās skolas un jauktos bērnudārzus republikā. (Aplausi.)

Lai vēlēšanas varētu noritēt normāli, vispirms jābūt absolūtai publiskai skaidrībai par to, vai 40. gada notikumi Latvijā bija nelikumīga vai arī likumīga iekļaušana Padomju Savienībā. (Aplausi.) Vakar mēs atkal dzirdējām cienījamo vēsturnieku Krupņikova un Strangas domas, ka tas krievu zaldāts, kurš ienāca Latvijā, nemaz neesot bijis tāds īsts okupants, tas vācietis esot bijis, redziet, sliktāks. Kad beidzot varēs publiski atzīt, ka tā bija nelikumība, tad varēs sarīkot pirmās padomju vēlēšanas, kurās būs jāpiedalās tikai tiem, kuri līdz 40. gada 17. jūnijam bija Latvijas pilsoņi, un to pēcnācējiem. (Aplausi.) Pie Augstākās Padomes jāizveido komisija, kurai jāizstrādā nolikums par pilsonības piešķiršanu pārējiem republikas iedzīvotājiem. Jādod skaidrs LPSR pilsoņu statusa apzīmējums. Par tādiem vispirms uzskatāmi iedzīvotāji, kuri bija Latvijas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam un to pēcnācēji; ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši un to pēcnācēji, ja viņi to vēlas. Citas personas, kuras grib apmesties republikā uz pastāvīgu dzīvi un kļūt par LPSR pilsoņiem, var kļūt par tādiem, ja apgūst latviešu valodu, atzīst latviešu kultūras, saimnieciskās un citas tradīcijas un ar ilgstošu darbu Latvijas labā ir pierādījuši, ka ir cienīgi kļūt par LPSR pilsoņiem. (Aplausi.)

Šādas tiesības būtu izskatāmas speciālai komisijai. Tie, kuri nav pilsoņi, uzskatāmi tikai par LPSR iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas vispārējas tiesības, bet neattiecas tiesības vēlēt un tikt vēlētiem, vispārējas tiesības uz vietu dzīvokļu rindā, tiesības uz darbu darbavietu trūkuma gadījumā.

Tālāk. Sakarā ar to, ka laikraksts «Sovetskaja Latvija» ir galvenais citu republiku informētājs par republikas dzīvi, no kura lielā mērā ir atkarīgas starpnacionālās attiecības gan mūsu republikā, gan ārpus tās, pieprasīt, lai Tautas frontes īpaša komisija piedalītos šī laikraksta materiālu apspriešanā kopā ar redakcijas pārstāvi pirms materiāla publicēšanas presē, lai Tautas frontei vajadzības gadījumā būtu tiesības publicējamam materiālam pievienot savus komentārus. (Aplausi.)

Šeit mēs jau dzirdējām dažādas domas par Latviju kā valsti. Jau tagad būtu nepieciešams domāt par iespēju sarīkot latviešu tautas referendumu, kurā tauta nobalsotu par tālāku iespējamo Latvijas valsts likteni. Lai latviešu tauta beidzot parāda savu šodienas attieksmi pret Latviju kā neatkarīgu valsti. (Aplausi.) Būtu jāatjauno arī 1922. gada satversmes sapulce. Var jau būt, ka šādi priekšlikumi kādam liekas pārsteidzīgi un gribas vēl kādu laiku pabūt apātijas gaisotnē, bet Latvijas tiesības būt neatkarīgai ir ierakstītas PSRS Konstitūcijā. Redziet, ilgus gadus nodarbojoties ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu, bieži esmu domājis par tām milzīgajām ciešanām, kuras mūsu tautai atnesa 1. un 2. pasaules karš, par staļinisma nežēlīgo genocīdu pret latviešu tautu, esmu atcerējies tos nepilngadīgos latviešu zēnus — strēlniekus un Latvijas armijas karavīrus, kuri, ne reizi nenoskūpstījuši sievieti, kā varoņi aizgāja no šīs pasaules, domādami par brīvu, neatkarīgu Latviju. Esmu sapratis cik daudz mēs, šodienas paaudze, esam viņiem parādā. Mums visu mūžu vēl būs smagi jāstrādā, lai mēģinātu mazināt šo parādu. Cita ceļa nav. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)