Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

1990. gada Nobela miera prēmija piešķirta M. Gorbačovam

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Oslo. 15. oktobrī PSRS prezidentam M. Gorbačovam piešķirta 1990. gada Nobela miera prēmija. Šo lēmumu šodien paziņojusi Norvēģijas Stortinga (parlamenta) Nobela komiteja.

Kā atzīmēts komitejas paziņojumā, PSRS vadītajam šis apbalvojums piešķirts kā līderim, kam ir ļoti svarīga loma pasaules procesa attīstībā. Lielākais atklātums padomju sabiedrībā, kas panākts, pateicoties M. Gorbačovam, veicina arī starptautiskās uzticības nostiprināšanos. Dažos pēdējos gados, tālāk teikts paziņojumā, pasaulē notikušas pārmaiņas Austrumu un Rietumu attiecībās — konfrontācijas vietā sākušās sarunas. Šīs pārmaiņas izraisījuši vairāki faktori, taču Nobela komiteja ar savu lēmumu grib pienācīgi novērtēt M. Gorbačovu par viņa daudzajiem enerģiskajiem pasākumiem šajā virzienā.

15. oktobrī daudzi ārzemju žurnālisti ieradās Latvijas Republikas Augstākās Padomes preses centrā, lai noskaidrotu republikas parlamenta attieksmi pret Nobela miera prēmijas piešķiršanu M. Gorbačovam.

Šajā sakarā AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks D. Īvāns teica: «Vērtēt šo notikumu var divējādi: no vienas puses Nobela miera prēmija ir piešķirta prezidentam, kura valstī pēdējā laikā ir bijuši vairāki asiņaini konflikti: Tbilisi, Fergāna, Baku, Oša. Diemžēl neviens nevar teikt, ka šiem konfliktiem valdība ir atradusi demokrātisku atrisinājumu. Ja runā par Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībām, tad situāciju varbūt var vērtēt kā pilsoņu karu.

No otras puses, nav apstrīdami M. Gorbačova panākumi starptautiskā procesa attīstības jomā. Ar viņa vārdu saistās komunistiskās sistēmas demontāža. Tas ir priekšnoteikums stabilam mieram pasaulē šodien. Mums, Baltijas valstīm, kā arī Austrumeiropas valstīm tas ir sevišķi svarīgi, jo ar to sākas mūsu ceļš uz ieiešanu jaunajā Eiropā. Mēs ceram, ka šī mērķa vārdā pēc Vācijas apvienošanās starptautiskā sabiedrībā arī jaunais Nobela prēmijas laureāts veicinās Baltijas valstu suverenitātes atgūšanas procesu.»

LETA