Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Piektdien sākās Lietuvas PSR AP 11. sasaukuma 13. sesija. Tas arī bija pagājušās nedēļas galvenais notikums. Darba kārtībā bija septiņi jautājumi. Galvenie no tiem: politiskais stāvoklis republikā, kā tiek īstenota ekonomiskās suverenitātes koncepcija, pilsonības likuma projekta apspriešana, AP komisijas, kas izskatīja 1939. gada Vācijas un Krievijas līguma sekas Lietuvā, darba rezultāti. Tika nolasīti ziņojumi par šīm problēmām. Pēc tam sekoja debates. Sesija atbalstīja prezidenta V. Astrauska nolasīto ziņojumu par politisko situāciju, kā arī ziņojumus par ekonomisko suverenitāti. Daudz strīdu izraisīja pilsonības likuma projekts. Sesija pieņēma lēmumu izstrādāt jaunu likuma redakciju, ņemot vērā izteiktos aizrādījumus, un atkal nodot to tautas apspriešanai. Sesija strādāja divas dienas, taču savu darbu nebeidza. Tās darbs turpināsies ceturtdien.

Pagājušo ceturtdien Lietuvas AP Prezidijs pieņēma lēmumu uzskatīt par spēkā neesošiem Viļņas un Šaļčiņinas rajonu tautas deputātu padomju lēmumus, kas pasludināja šos rajonus par poļu nacionāli teritoriāliem apgabaliem. Lēmuma motīvs: tam neeksistē vēsturiski priekšnoteikumi un šie lēmumi tikai saasina starpnacionālo naidu un ir pretrunā ar Lietuvas PSR Konstitūciju. Lēmumā teikts, ka vairāk uzmanības jāveltī poļu tautības iedzīvotāju vēlmēm un prasībām.

Pirmdien, 18. septembrī, notika mistisks atgadījums. Šalutes armijas daļas teritorijā, neitralizējot raķešu degvielas noliktavu, notika ķīmiska reakcija. Virs tuvāko kolhozu teritorijām, kā arī virs Paģēģi pilsētas, parādījās nenosakāma sastāva mākonis. Cilvēkiem bija grūti elpot, kļuva slikti, sākās vemšana. Taču armija atteicās ielaist savā teritorijā vietējās SES medicīnas darbiniekus. Savu atteikumu viņi motivēja ar to, ka slēdzienus dos armijas eksperti. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tas nenotiek pirmo reizi.

Piektdien mūsu laikraksts pirmoreiz publicēja to karavīru sarakstu, kas krituši Afganistānā. Sarakstā bija 87 uzvārdi un to bija sastādījusi «Afganistānas kara dalībnieku savienība».

Otrdien mēs publicējām 1. septembrī uzsāktās aptaujas rezultātus. Kā piemēru piedāvājam divas atbildes, kas ilustrē politisko situāciju mūsu republikā. «Vai jūs atbalstāt akcijas «Baltijas ceļš» ideju?» — 95,3 procenti aptaujāto atbildēja — jā. «Vai tas bija pareizi darīts, ka, atzīmējot Hitlera un Staļina pakta 50. gadadienu, nesagaidījām Maskavas komisijas atzinumus, bet publicējām Lietuvas AP komisijas secinājumus par šā pakta sekām Lietuvā?» — 94,1 procents atbildēja — jā.

Pagājušajā nedēļā visos Lietuvas rajonos notika debates par Lietuvas komjaunatnes nākotni, un trešdien saņēmām no tipogrāfijas «Gosznak» paziņojumu, ka tā atsakās drukāt biedrukartes Lietuvas komjauniešiem.

Pēc neilgas uzturēšanās Lietuvā V. Homičs ar sievu un A. Sabonis atgriezušies Spānijā. A. Sabonim līdzi devusies Ingrīda Miķeļonīte — «Mis Viļņa-88». A. Sabonis paziņojis, ka kāzas notiks Lietuvā vēl pirms Jaungada. Gaidāmas vēl vienas kāzas — sestdien tās svinēs divkārtējais olimpiskais čempions G. Umars, kurš ir žurnālistikas nodaļas otrā kursa students un arī mūsu laikraksta korespondents.

VIDS RAHĻAVIČS,

sporta informācijas nodaļas vadītājs

Precizējums

Diemžēl «PJ» 20. septembra numurā rubrikā «Ko tie mūsu kaimiņ' dar'?» publicētajā telefoninformācijā no Lietuvas ieviesušās divas kļūdas. Pirmkārt, vēsturiski Viļņas rajons Polijai piederējis no 1919. gada līdz 1939. gadam, bet 1939. gadā Viļņu atdeva Lietuvai. Otrkārt, kustības «Sajūdis» jaunā laikraksta nosaukums ir «Respublika», tā cena ir 15 kapeikas.

Atvainojamies lasītājiem par pieļautajām kļūdām.