Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Pirrastroikas uzvara

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Tieši tā gribētos nodēvēt nule kā beigušos PSRS Tautas deputātu IV kongresu, kura gaitai jūs varējāt sekot no «LJ» reportāžām. Tajās izklāstījām arī nostāju par Latvijā ievēlēto deputātu līdzdalību šajā pasākumā. Viedoklis atļāvās nesakrist ar Latvijas Republikas parlamenta pozīciju. Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks A. Krastiņš reportāžā «Nē —Ziemassvētku dāvanai» publicēto vārdkopu par «A. Krastiņa norādījumiem» PSRS tautas deputātiem steidzami atgriezties Latvijā savā vēstulē «LJ» nosaucis par tendenciozu un sagrozītu, apšauba publikācijas autora un redaktora lojalitāti pret Latvijas Republiku un tās Augstāko Padomi. Turklāt viņš, būdams viens no, ja vēl ne demokrātiskās, tad vismaz demokrātiski orientētās republikas vadītājiem, PIEPRASA «LJ» 1. lappusē ievietot minētā raksta atsaukumu. Neizprazdams iebildumu būtību, taču respektēdams A. Krastiņa kunga vēlmes atsaukt kaut vai visus «PJ» un «LJ» numurus, kopā ņemtus, atbildu, ka no saviem uzskatiem neatkāpšos. Paskaidroju, ka minētajā jomā nepārdomātas republikas parlamenta politikas dēļ uzskatu par neiespējamu Latvijas Republikas personificēšanu ar tās Augstāko Padomi vai, jo īpaši, tās priekšsēdētāja vietnieku. Ceru, ka pašmāju likumdevēju neiecietība pret citādas domāšanas izpausmēm nekad nepāraugs tādās formās, lai tā būtu jāraksturo ar šīs materiālu kopas virsrakstā likto rezumējumu.

Izvērstākas atbildes vietā šoreiz dosim vārdu mūsu kaimiņrepubliku pārstāvjiem. Intervijas ierakstījis Andrejs Cīrulis Kremļa Kongresu pilī PSRS Tautas deputātu IV kongresa laikā.

Juris Laksovs

«Sākam zaudēt savus sabiedrotos»


Igors Grjazins, PSRS tautas deputāts, juridisko zinātņu kandidāts, profesors (Igaunijas TF veidotājs)

Pastāstiet, lūdzu, kā Igaunijā gatavojās PSRS Tautas deputātu kongresam!

Galvenais jautājums bija: braukt vai nebraukt? Ne bez grūtībām tomēr izdevās dabūt «svētību». Tas, ka te ir maz mūsējo, ka lietuviešu vispār nav, arī latviešu — tikai daļa, ir slikti. Ševardnadzem, sakot, ka reformatori ir «krūmos», bija taisnība. Demokrātiskais bloks ievērojami pavājinājies. Tā ir arī Igaunijas nelaime — mums «austrumu politikas» vai nu vispār nav, vai arī tā tiek īstenota ļoti gausi. Kā pozitīvu paraugu gribētos minēt jūsu Ivaru Godmani, viņš šeit, Maskavā, ir vai katru dienu un katru dienu taisa biznesu. Ir jārēķinās, ka drīzumā izveidosies ciešs lielo republiku — Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahijas bloks, un drīz vien tās būs ieinteresētas Baltiju atstumt pēc iespējas tālāk. Tad mēs nokļūsim vēl grūtākā stāvoklī, pazaudēsim dabiskas ekonomiskās saites, tirgu…

Uztrauc tas, ka nav iespēju iebilst pret reakcionāriem priekšlikumiem — nereti zālē nav pat 20 republikas delegācijas cilvēku, lai tiktu pie vārda.

Baltiešiem nav konkrētas politiskās vienotības, sajēgas, ka, ja ne mēs paši, tad kāds cits noteikti runās mūsu vārdā. Mēs sākam zaudēt savus sabiedrotos.

Kā iedomājaties nākamo gadu? Kāda būs Baltijas republiku ekonomika? Šaubos, vai Latvijā visu paveiks viens pats Godmanis.

Tomēr jācer, ka Godmanis nav viens. Taču tagad var izveidoties paradoksāla situācija. Pēkšņi, vienā mirklī mums pateiks: jūs esat brīvi, ejiet, kur vien tīk. Un var iznākt, ka pat nākamajā gadā mums vēl nebūs pietiekami ciešu ekonomisku saišu ar kaimiņiem. Tad paši būsim spiesti lūgties: pagaidiet vēl divus gadiņus! Ekonomiskie jautājumi kļūst ārkārtīgi svarīgi, tie pat sāk apdraudēt politiku.

***


«Esam kā cietuma pagalmā»


Egidijs Bičkausks, PSRS tautas deputāts, Lietuvas Republikas Ministru Padomes pastāvīgais pārstāvis Maskavā

Kāpēc lietuvieši nebrauca uz kongresu?

— Mums ir citāda politiskā situācija nekā Latvijā un Igaunijā, kas neatļauj būt šeit kā delegācijai. Es savulaik ierosināju sūtīt novērotājus, kas būtu pilnvaroti arī runāt. Nesaprotu, kā var atteikties no tik ietekmīgas tribīnes. Šobrīd mūs aplej ar dubļiem, bet mēs uz to varam atbildēt tikai dažiem korespondentiem, bet ne visas pasaules sabiedrībai.

Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju kongresā?

— Jau sākumā sapratām, ka tas nebūs konstruktīvs forums. Šeit notiekošais neatbilst tām pārmaiņām, kas sākušās republikās. Par republiku, tostarp Krievijas, suverenitātes atzīšanu nobalsoja tikai daži simti deputātu. Kongress ir ne tikai konservatīvs, tas pat nonācis dziļās pretrunās starp republiku varas orgāniem un deputātiem, kas ievēlēti šajās republikās.

Bez šaubām, demokrāti savas pozīcijas vājinājuši, bet konservatīvie —nostiprinājuši.

— Lai cik smagi to apzināties, mēs paši pie tā esam vainīgi.

Mums nav kur palikt — vienmēr būsim starp Rietumiem un Austrumiem.

— Muļķīgi apgalvot, ka lietuviešiem Krievijas procesi ir vienaldzīgi. Svarīgi ir pat tas, kas notiek Persijas līcī. Mums nav vienalga, vai Krievijā būs totalitāra vai demokrātiska valsts. Jā, Dievs mums nav devis to labāko kaimiņu, taču… jāsadzīvo vien būs. Spējai neatkarībai ir arī sava ēnas puse — saišu pārciršana liegusi mums iespēju ietekmēt tos procesus, kas notiek Krievijā.

Latvijas deputātus, kas atrodas Kremļa Kongresu pilī, dažs labs jau pasludinājis par neatkarības nodevējiem. Bet Nišanovs pasaka skaidri un gaiši: ja reiz jūs nepiedalāties, dosim vārdu tiem, kas runās.

— Šāds vērtējums — par neatkarības ideju nodošanu — ir pārlieku vienkāršots. Reiz kāds mūsu parlamentārietis teica: nē, ar nolaistu galvu uz Maskavu nebrauksim. Es atbildēju: ja tas līdzēs Lietuvas neatkarībai, es ne tikai ar nolaistu galvu, pat četrrāpus dotos uz Maskavu! Tēlot no sevis kaut kādus… man pat trūkst vārdu… nudien, nevajag. Mūsu kļūda ir tā, ka daudzi jau ir pārliecināti par savu neatkarību. Taču mēs atrodamies nu gluži kā cietuma pagalmā — staigājam pa to no kakta uz kaktu un kliedzam: esam neatkarīgi, esam neatkarīgi! Patiesībā tas vēl ir tikai cietums.

Kā jūs prognozējat ekonomisko saišu veidošanu ar PSRS?

— Šis process būs sarežģīts. Starp citu, Lietuva, Latvija un Igaunija ārzemju kapitālu interesē tikai kā tiltiņš starp Rietumu un Austrumu tirgu. Ja paši salauzīsim šo tiltiņu, zaudēsim arī ārzemju kapitāla piesaistes iespējas. Taču, dibinot horizontālās saites ar republikām, ne viss būs tik rožaini, kā esam iedomājušies. Mēs parakstīsim it kā starpvalstu nolīgumus ar republikām, kurām nav bijis valstiskuma tradīciju, tātad nav arī valstiskas atbildības.