Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Brīvību Brīvības piemineklim!

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdziniekus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.

Un tagad daži fragmenti:

«... ir veikts liels kultūras darbs, kas dara godu mūsu mākslai un meistarībai.

... Latvija straujiem soļiem ved ārā no agrāka sastinguma saimniecisko dzīvi. Bet tanī pašā laikā latvju tauta pareizi izpratusi, ka ne tikai materiālās vērtības noteic valsts labklājību, bet idejiskās un morāliskās vērtības ir tas, kas dara valsti daiļu un varenu un stiprina tautu viņas vēsturiskās misijas pildīšanā.

… Un tauta ir uzcēlusi šo pieminekli ar pašas tautas labprātīgi ziedotiem līdzekļiem, pieaicinot šinī darbā, kā pats par sevi saprotams, savus radošos māksliniekus… Ka tautas griba bija celt šo pieminekli, to rāda ļoti lielais ziedojumu skaits un bagātīgais līdzekļu saplūdums, kas deva iespēju noteiktā laikā darbus veikt.

Ziedotāju saime, bez tautību un sociālā stāvokļa izšķirības ir varen kupla… No sava mantojuma devuši arī strādnieki un skolu jaunatne . . Un rezultātā sanāca milzīga summa — pāri par 1 200 000 latu.

Paldies ziedotājiem ... , bet jo sevišķi vēl Rīgas pilsētai par visu, kas jau darīts un ko vēl darīs…

Tauta ir uzcēlusi šo pieminekli kā granītcietas uzticības apliecinājumu Tēvzemei un brīvībai…

Atmoda no tāda garīga sastinguma stāvokļa ir tikai tur iespējama, kur tauta, neraugoties uz apspiesto stāvokli, ir saglabājusi savas agrākās kultūras vērtības, savu valodu, savas pastāvēšanas kultūras tradīcijas un ilgas pēc brīvības ..

Brīvības… piemineklī runā pagātne un mirdz nākotne… Piemineklis runā uz mums valodā, kura skan no pagātnes cauri tagadnei, uz nākotni. Tā ir visiem mums tuva un saprotama…»

Prezidents A. Kviesis savā runā atgādināja, ka Rīga vēl visu nav izdarījusi Brīvības pieminekļa celtniecībā. Jā. Arī šodien tas nav pabeigts .. . Tādēļ ierosinu:

1. Diskusijas (arī rupjās), lamas, atmiņu stāstījumus pārcelt no šīs svētās vietas uz citu.

2. Pabeigt autoru idejas realizēšanu, ziedo jot nepilnu desmitu koku.

3. Kvalitatīvāk veikt minimāli nepieciešamos remontdarbus.

4. Atjaunot gaismas ilumināciju.

Beigās — lūgums pilsētas mēram A. Rubikam izpildīt solījumu, proti, kad poļu celtnieki no Padomju bulvāra nomontēs celtni, kustība gar pieminekli tiks slēgta.

Pārpublicējams (no S. Timšāna kolekcijas)

 

Sigizmunds TIMŠĀNS

1935. g. 19. novembrī

Jāņa LERHA foto