Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko redz ģeologi

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[CN19880505|]]
DISKUSIJA: PAR RĪGAS METRO

Aizvien biežāk, īpaši speciālistu vidū, nu tiek spriests arī par Rīgas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un tās ietekmi uz iespējamo metro līniju izbūvi. Tiek izteiktas gan pareizas, gan kļūdainas domas un secinājumi. Nācies dzirdēt, ka Rīgā nav veikta inženierģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte, ka metro celtniecības rezultātā nosēdīsies zemes virsma, pazemināsies vai, gluži pretēji, paaugstināsies gruntsūdens līmenis utt. Tāpēc savus jau iepriekš citur izteiktos apsvērumus šoreiz gribētu vēl konkretizēt.

Vispirms jāpaskaidro, ka bažām par nepietiekamo ģeoloģisko izpēti nav pamata No 1963. līdz 1971. gadam Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvalde (tagad apvienība «Latvijas ģeoloģija») veica Rīgas, Jūrmalas un to tuvākās apkārtnes plašu inženierģeoloģisko un hidroģeoloģisko kartēšanu. Ar tās rezultātiem, kā arī inženierģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām kartēm speciālisti var iepazīties Latvijas ģeoloģiskajā fondā. Kartēšanas rezultātus plaši izmanto dažādās iestādēs. Tie kļuva par pamatu arī Rīgas metropolitēna pirmās kārtas trases inženierģeoloģiskās izpētes projektēšanā. Šo darbu kompleksās ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija sāka 1977. gadā, un pirmās kārtas pirmajā iecirknī tas tiks pabeigts 1989. gada sākumā. Darbs rit ar pārtraukumiem, par galīgajiem rezultātiem vēl pāragri spriest, bet daži secinājumi ir skaidri jau šodien

Visa Rīgas teritorija, kā arī metropolitēna pirmās kārtas trase atrodas sarežģītos inženierģeoloģiskajos un hidroģeoloģiskajos apstākļos. To cēlonis — liela, ar ūdeni piesātinātu, galvenokārt plaisainu vai irdenu iežu daudzveidība: smiltis, dolomīti un ģipšakmeņi, vāji cementēti smilšakmeņi, māli. Celtniecības gaitā zemes virsmu veidojošajā smilts slānī, kā arī dziļumā gulošajos smilšakmeņos var veidoties smilts izplūdumi un iežu masas sablīvēšanās. Tas savukārt var radīt nelielu zemes virsmas nosēšanos un ēku deformāciju.

Lai pasargātu pilsētas centrālo, blīvi apbūvēto daļu no minēto procesu ietekmes, kā arī lai izvairītos no senās Daugavas iegrauzuma. metro tuneļa un staciju būve šeit tiek projektēta samērā lielā dziļumā zem dolomītu slāņkopas, kas pildīs savdabīga nostiprinājuma funkcijas. Tomēr šahtu būves vietās un trases nomalēs Pārdaugavā un Oškalnu apkārtnē, kur tuneli un stacijas projektē augšējā smilšu slāni, to izplūšana un zemes virsmas nosēšanās darbu gaitā gan nav izslēgta. Bet šādi procesi Rīgas teritorijā taču notiek arī pašlaik, un to intensitāte atsevišķos rajonos sasniedz 1—4 mm gadā. To iemesls meklējams kā ģeoloģiskās uzbūves īpatnībās, tā arī transporta plūsmu izraisītajās vibrācijās, kas veicina irdeno smilts iežu sablīvēšanos. Lai kontrolētu metropolitēna celtniecības iespaidu uz varbūtējām zemes virsmas izmaiņām, esam ieteikuši iekārtot pirmās kārtas trasē vairākas reperu grupas dažādos iežu slāņos un celtniecības laikā sistemātiski sekot šo, kā arī agrāk iebūvēto reperu augstumu izmaiņām.

Vēl viena ģeoloģiskās uzbūves īpatnība ir karsta parādības ģipšakmeņu slāņkopā. Tās izpaužas pazemes tukšumu (kavernu) veidā, kas radušies, pazemes ūdeņiem šķīdinot karbonātiskos un sulfātu iežus. Karsta kavernas projektējamajā metro trasē gan konstatētas tikai atsevišķos urbumos, tomēr metro būves gaitā iespējama sastapšanās ar dažāda lieluma pazemes tukšumiem.

Galvenie sarežģījumi metro celtniecībā tomēr būs saistīti ne tik daudz ar ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām un iežu fizikālajām Īpašībām, kā ar hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Praktiski visi pazemes darbi, izņemot pirmos metrus zem zemes virsmas, risināsies ar ūdeni piesātinātos iežos. Turklāt pazemes ūdeņi atrodas zem spiediena, kas mainās atkarībā no dziļuma un citiem apstākļiem, kā arī ir agresīvi pret betonu. Bet grunts un Daugavas ūdeņi bez tam ir arī stipri piesārņoti.

Pašreizējie pētījumi liecina, ka nav ieteicams atsūknēt ūdeņus plašos apjomos vai pazemināt pazemes ūdeņu līmeni celtniecības objektos. Tā var izraisīt jau minēto zemes virsmas nosēšanos un karsta procesu aktivizāciju, atsevišķu ēku pamatu deformāciju, piesārņoto grunts un Daugavas ūdeņu pastiprinātu ieplūdi pazemes ūdeņu horizontos, kā arī traucēt vietējo ūdensapgādi atsevišķos urbumos Lai novērstu minēto procesu attīstību, šahtu un tuneļu izbūvē plaši jāizmanto grunts sasaldēšana. Piedevām ar efektīvām metodēm, kas nerada būtiskas izmaiņas iežos pēc to atkausēšanas, vai arī citas līdzīgas metodes, kā, piemēram, grunts silikatizācija. Teiktais tomēr nenozīmē, ka Rīgas apstākļos pilnīgi jāizslēdz pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšana ar atsūknēšanas metodi. To acīmredzot varēs izmantot atsevišķos trases iecirkņos vai iežu slāņos ar nelielu ūdens pieplūdi, vadoties no hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko pētījumu rezultātiem.

Tātad šobrīd mūsu rīcībā esošie inženierģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie materiāli liecina par visai sarežģītiem pazemes būvju celtniecības apstākļiem.

J. Straume,

kompleksās ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijas galvenais ģeologs, PSRS Valsts prēmijas laureāts