Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Pirmdiena. Sarunas parlamentā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

J. Jagupecs

cer, ka agresijas pret cilvēkiem nebūs

 

— Jagupeca kungs, jūs esat deputātu grupas «Sojuz» biedrs, un, manuprāt, notikumu pašreizējā attīstība atbilst tās plāniem…

— Ja vadāmies no grupas dažu līderu uzskatiem, tā tiešām var secināt. Tomēr jāņem vērā, ka «Sojuz» uzskati daudzos jautājumos ir atšķirīgi, bet vienotāja ir nedalāmas valsts ideja.

 Jā, «Sojuz» savulaik PSRS Augstākās Padomes sesijai ierosināja, ka ceļš, kā PSRS var izkļūt no ieilgušās krīzes, ir ārkārtējā stāvokļa ieviešana. Tautas deputātu kongresam būtu bijis jāpieņem attiecīgs lēmums, un gan centrā, gan uz vietām tiktu veidotas vadības struktūras.

— Taču ārkārtējo stāvokli ir izsludinājuši daži cilvēki…

— Nu ne! Paziņojumu ir parakstījušas divas galvenās personas valstī — tagadējais prezidents un Ministru kabineta priekšsēdētājs. Konstitūcija paredz prezidentam šādas pilnvaras. Protams, pašlaik vēl ir daudz nezināma — piemēram, kāds ir Mihaila Gorbačova patiesais veselības stāvoklis…

— Vai, jūsuprāt, pieņemt šādu lēmumu attiecībā uz Baltiju bija saprātīgi?

— Latvijā pašlaik situācija ir stabilizējusies, bet daudzos reģionos ir nemierīgi. Atrisinājuma nav Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam, nemierīgi ir Moldovā… Novokuzņeckā tēraudu kausē karavīri, jo nav citu, kam to darīt. Domāju, ka lēmums pirmām kārtām ir pieņemts, lai neļautu sabrukt PSRS vienotajam ekonomiskajam kompleksam.

— Kā ārkārtējais stāvoklis var izpausties?

— Gribas cerēt, ka tas nenozīmēs agresiju un represijas pret cilvēkiem.

— Apakšpulkvedis Jagupecs noteikti ir pazīstams ar virspavēlnieku Kuzminu. Kādas gan īpašības iemiesojas mūsu jaunajā pārvaldniekā?

— Viņš ir erudīts un inteliģents, cilvēks ar lielu gribasspēku. Vārdus vējā nekaisa — visas viņa pavēles tiek izpildītas.

— Vai Kauņas televīzijas un radio ieņemšana ir tik cēla vīra cienīgs darbs?

— Janajevs Kuzminam ir devis pavēli īstenot šeit ārkārtējo stāvokli, un viņam tā ir jāpilda.

— Vai frakcijai «Līdztiesība» jau ir viedoklis par notikušo?

— Vēl nav. Sapulcēsimies tuvāk pievakarei.

— Vai esat tikušies ar savu frakcijas biedru Alfrēdu Rubiku?

— Plānojam to darīt.

 

A. Andere

Pulksten 15.15

 

 ***

V. Dozorcevs:

 

«Tas ir solis pretī pilsoņu karam»

 

— Daudzi šobrīd uzskata, ka ārkārtējā stāvokļa galvenais pretspēks būs Krievijas demokrāti. Cik, jūsuprāt, viņi ir stipri?

— Gan kustība «Demokrātiska Krievija», gan citi demokrātiskie spēki vēl nav vienoti. Bija taču cerība, ka rudenī notiks to konsolidācija, ka viņiem pievienosies arī divas PSKP opozicionārās partijas. Tas vēl diemžēl nav noticis. Uzskatu, ka ārkārtējā stāvokļa ieviešana ir vienlīdz bīstama gan Krievijai, gan mums, un neņemos šobrīd pateikt, kam būs grūtāk. Iespējams, ka šī soļa smagumu mums būs jāizbauda vienlīdz lielā mērā.

Protams, ka ar Jeļcinu un Krieviju tiek saistītas lielas cerības. Bet pašlaik taču mums nav informācijas, kur un kādā situācijā atrodas Krievijas līderis, kādas vadības sviras ir viņa rīcībā.

Domāju — nav reāli, ka tauta jaunajā situācijā izturēsies paklausīgi. Ārkārtējā stāvokļa ieviešana — tas ir pirmais solis uz pilsoņu karu. Paredzu, ka šai komitejai, kas pati sevi izveidojusi, pretosies izejvielu ieguves rajoni, iegūtās pozīcijas aizstāvēs demokrātiskās kustības, lai neļautu valsti un sevi par vairākiem gadu desmitiem atstumt atpakaļ. Vārdu sakot, ļoti daudzās vietās komitejai nepakļausies.

Spekulatīvos pasākumus — cenu pazemināšanu šņabim un tamlīdzīgi — būs grūti īstenot, jo budžeti taču ir veidoti, vadoties no līdzšinējās cenas.

— Kādas ir mūsu parlamenta saiknes ar Krievijas demokrātiem?

— Gan starp parlamentiem, gan demokrātiskajiem spēkiem saiknes ir daudz par vāju, un par to nostiprināšanu bija jādomā iepriekš. Kontaktus ar Krieviju uzturu pēc savas iniciatīvas — esmu pazīstams ar daudziem redzamiem politiķiem, bet saprotams, ka tas nav tas pats, kas parlamenta attiecības ar parlamentu, valsts — ar valsti.

A. Jauce

Pirmdien, pulksten 14.10

 

 ***

 

 

Aleksejs Zotovs:

ir salikti punkti uz «i»

 

— Jūs sadarbojaties ar vairākām Krievijas firmām. Kāda, jūsuprāt, varētu būt tālākā notikumu attīstība Krievijā?

— Lielākās Krievijas firmas ir Jeļcina pusē un acīmredzot nepakļausies apvērsuma organizētājiem. Šajā situācijā hunta varētu pārtraukt banku normālu darbību un arestēt šo firmu rēķinus. Tā būtu kārtējā ekspropriācija, kuras iznākumā apvērsuma dalībnieki kļūtu par visas savienības naudas līdzekļu pārvaldniekiem.

Gan Krievija, gan citas republikas, protams, pretosies, taču tuvāko pusgadu mūs sagaida ļoti nopietni pārbaudījumi. Savā ziņā tas ir labi, jo beidzot tiks salikti punkti uz «i». Ilgu laiku daudzi politiķi dzīvoja eiforijā, kad varēja tikai runāt un neko nedarīt. Nu ir jāizšķiras: būt kopā ar tautu vai ar tiem, kam piederēs vara. Būs tādi, kuri sadarbosies ar huntu, baidoties no sekām. Kuzmins jau paziņojis, ka Gorbunovs varot tikt arestēts; tas pats sagaida arī pārējos «nepakļāvīgos» deputātus gan Latvijā, gan citās republikās.

(pulksten 13.05)

 

 ***

 

Ojārs Kehris:

apvērsumam nav nākotnes

 

— Kādas varētu būt apvērsuma ekonomiskās sekas?

— Ļoti būtisks ir prezidenta Jeļcina aicinājums Krievijas pilsoņiem uz vispārējo streiku un nepakļaušanos, jo, ņemot vērā vispārējo ekonomisko sabrukumu PSRS, protams, nav iespējams ilglaicīgi pārvaldīt valsti ar tanku palīdzību. Nevar nolikt aiz katra strādnieka cilvēku ar šauteni, bet, piemēram, ogļrači jau pierādījuši, ka viņi ir gatavi uz ilgstošu streiku. Turklāt arī šie «cilvēki ar šauteni» nav akli pavēļu izpildītāji. Skaidrs, ka arī visa ārvalstu ekonomiskā palīdzība Padomju Savienībai tiks pārtraukta, tāpēc var teikt, ka šim apvērsumam nav nākotnes.

Tiesa, apvērsuma organizatori varētu būt parūpējušies par to, lai tuvāko mēnešu laikā veikalos parādītos dažādas deficītas preces. Bija ziņas gan no Maskavas, gan no Ļeņingradas, ka preces tiek slēptas noliktavās un pārvestas no vienas pilsētas uz otru. Tāpēc iespējams, ka šīs preces tagad «izsviež»; pieļaujama arī populistiska cenu pazemināšana, lai «pirmajā vilnī» radītu zināmu tautas atbalstu šim nelikumīgajam apvērsumam.

(pulksten 13.20)

 

 

*** 

Vilnis Bresis:

raža ir jānovāc

 

— Janvāra notikumu laikā galvenais «neatkarības balsts» bija tieši lauku ļaudis — ko viņi varētu darīt tagad, lai pretotos nelikumīgajam apvērsumam?

— Ar janvāra notikumiem ir zināma līdzība, bet ir arī atšķirības, jo pašlaik apvērsums notiek ne tikai Latvijā, bet visā savienībā. Latvijas nostājai šajā gadījumā var būt svarīga, bet ne izšķiroša loma, jo galvenais ir tas, ko darīs Krievija un citas «lielās» republikas; kādi izveidosies kontakti ar jauno diktatūru.

Runājot par laukiem — protams, ka raža ir jānovāc jebkurā gadījumā, jo tā mums būs nepieciešama. Jautājums var būt tikai par to, vai šo ražu glabāsim saimniecībās, vai nodosim valstij: to parādīs tuvākā nākotne.

— Vai varētu būt arī tādi aicinājumi, kā «nedosim labību militāristiem» u. tml.?

— Vēlreiz atkārtoju, ka tad, kad būs skaidra militārā režīma darbības ietekme uz Latviju, mēs savu nostāju varēsim koriģēt: vai nu tiešām aicināt nenodot valstij produkciju, vai citādi. Pagaidām nav nekādi citi paziņojumi ārpus parlamenta pieņemtā.

(pulksten 14.40)

 

 ***

 

Mavriks Vulfsons:

partokrātija un birokrātija

 

— Kāda, jūsuprāt, būs ārvalstu reakcija uz apvērsumu Padomju Savienībā?

— Pasaules lielvalstis ir skaidri pateikušas, ka, ja jaunā vara piekops konservatīvu kursu, tad radikāli mainīsies Rietumu un Austrumu attiecības un, protams, ne par kādu ekonomisko palīdzību nevarēs būt ne runas.

— Vai iespējams, ka PSRS Augstākajā Padomē divas trešdaļas deputātu nobalso par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu?

— Es baidos, ka jā… PSRS Augstākajā Padomē lielākoties ir partokrātijas un birokrātijas pārstāvji, tā ka ne katra deputātu grupa no republikām pauž savas tautas intereses.

(pulksten 14.50)

A. Ērglis