Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvija — mūsu kopīgās mājas

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Šodien pulksten 10 Rīgā, Politehniskās izglītības namā, sanāk Latvijas tautu forums. Nebijis, unikāls notikums Latvijas vēsturē.

Pašlaik mūsu republikā dzīvo 109 nacionalitāšu un tautību pārstāvji. Vai būs iespējams uzklausīt katra domas, rūpes un vēlmes? Vai pirmais tautu forums attaisnos mūsu cerības? Šādu jautājumu ir bezgala daudz. Šīs nedēļas laikā redakcija ir saņēmusi neskaitāmus ierosinājumus un novēlējumus, kas adresēti gaidāmā foruma delegātiem.

LVU Juridiskās fakultātes docents juridisko zinātņu kandidāts V. Smilgainis raksta, ka «forumam vajadzētu kļūt par mērķtiecīgu iedzīvotāju idejiski politiskās audzināšanas tribīni», un ierosina tajā izskatīt jautājumus par nacionālajām attiecībām un cilvēku tiesībām no zinātnes viedokļa.

«Kopsakarībās būtu lietderīgi analizēt nacionālisma, šovinisma, kosmopolītisma, internacionālisma jēdzienus.

Tas palīdzētu veidot vienotu un pareizu ievirzi problēmu izpratnē, izskaužot no atsevišķu personu apziņas staļiniskās nacionālās politikas noslāņojumus.»

Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcas pārstāvis J. Šnopsts domā, ka forumā jāizveido Latvijas tautu līga, jo frontes, biedrības, klubi ar dažkārt katram atšķirīgām programmām nespēs īstenot jautājumus, kas saistīti ar starpnacionālo attiecību risināšanu. Taču tautu līga nekādā ziņā nedrīkstētu kļūt par administratīvu orgānu vai tautu tiesu. Tai jābūt tautu saprašanās un konsolidācijas garantam.

LPSR Rakstnieku savienības biedrs, tulkotājs E. Rauhvargers ierosina šai forumā jautājumu par jaukto laulību pēcnācēju tautības noteikšanu.

Medicīnas zinātņu doktore K. Segleniece, tehnisko zinātņu doktors A. Losevs, bioloģisko zinātņu doktors A. Mauriņš, ekonomisko zinātņu doktors B. Mežgailis, arhitektūras zinātņu kandidāts G. Poltoraks kopīgi parakstījuši vēstuli, kurā aicina tautu forumā pievērsties ekoloģisko problēmu apzināšanai. Zinātnieki raksta, ka mums kopīgs ir gan gaiss, gan ūdens, gan bērnu un mazbērnu veselība, jo zemes biosfēra, tāpat kā cilvēce, ir tikai viena. To piegandējot, nebūs iespējams pastāvēt arī nevienai no tautām. Vēstules autori uzsver, ka Latvijā dzīvojošo tautu interesēm jāpakļauj dažu grupu vai atsevišķu resoru šaurās intereses.

Ļoti konstruktīvu priekšlikumu ir izteicis Baltijas Valsts mašīnu izmēģināšanas stacijas inženieris J. Lipacis. Lai viņa rakstītās rindas foruma delegātiem noder par ceļa rādītāju!

«Šodien, kad pasaulē klusi un nemanāmi no zemes nozūd ne viena vien mazā tauta, kad politiskās dzīves arēnā nenozūd valstu ārējie un iekšējie konflikti, kuri lielā mērā sakņojas neatrisinātajās nacionālajās problēmās, neatkarīgi no katra mūsu gribas tautu tiesību problēmas ar savu nozīmīgumu ir nostājušās līdzās kara un miera, ekoloģijas, ekonomikas un cilvēktiesību problēmām.

Katra nācija, tauta un tautība, tāpat kā viss dzīvais un nedzīvais uz mūsu Zemes, tāpat kā visa mūsu Zeme kopumā, ir visas cilvēces bagātība. Ja asimilējoties visas tautas saplūdīs vienā un piecu tūkstošu valodu vietā cilvēce runās tikai vienā valodā, ekonomiskais ieguvums no tā, ka nevajadzēs ne tulku, ne arī mācīties svešvalodas, būs nesaredzami mazs salīdzinājumā ar to prātam neaptveramo zaudē jumu, ko radīs nacionālo kultūru izzušana.

Lai arī tautu asimilācijas process ir dabisks un neapturams, lai arī nav iespējams garantēt visu tautu mūžīgu pastāvēšanu, tomēr asimilācijas procesa ātrums izšķirīgā mērā ir atkarīgs no valstu realizētās starptautiskās, nacionālās un ekonomiskās politikas.

Šodien, kad lielo tautu pastāvēšanai vēl nekādi draudi nav jūtami, mazo tautu saglabāšanai vairs nepietiek ar kailo, daudzkārt pasludināto un aizmirsto lozungu, ka visas tautas ir līdztiesīgas. Ir vajadzīgi reāli mazo tautu aizsardzības pasākumi.

Ne tikai nacionālās un starpnacionālās, bet arī valstu politiskās un ekonomiskās problēmas nav iespējams atrisināt, ja par vienu no stūrakmeņiem līdzās pilsoņtiesībām neliksim TAUTU TIESĪBAS.

Lai tautu tiesības ņemtu vērā, vispirms jāizzina, kādas tiesības tautām pieder, un tās skaidri jāformulē autoritatīvā dokumentā, vispirms Vissavienības, bet pēc tam arī vispasaules dokumentā.

Manuprāt, šo dokumentu vajadzētu saukt TAUTU TIESĪBU HARTA.

Tautu tiesību hartā ne tikai jāpasludina visu nāciju, tautu un tautību līdztiesība, bet arī jānosaka tās tiesības, kurās šī līdztiesība izpaužas. Šo tiesību uzskaitījumā, manuprāt, jābūt visām tām pazīmēm, kas ietvertas Ļeņina dotajā nācijas definējumā, t.i., tiesībām uz savu valodu, kultūru, teritoriju, ekonomiku un valstiskumu.

Tautu tiesību hartai ne tikai jārada juridiskās garantijas visu tautu un tautību pastāvēšanai, bet arī jārada juridiskais pamats visu tautu un tautību attīstībai līdz nācijas līmenim, jo vienīgi attīstība var nodrošināt pastāvēšanu.

Jānosaka, ka lielo nāciju pienākums ir ar politiskiem un ekonomiskiem pasākumiem veicināt mazo tautu un tautību attīstību un darīt visu iespējamo to pastāvēšanas nodrošināšanai. Tādēļ hartā jāizstrādā arī pamati tautu tiesību nodrošināšanas mehānismam.

Manuprāt, Latvijas tautu forums varētu būt organizatoriskais sākums šo jautājumu izskatīšanai un tā uzdevums būtu Tautu tiesību hartas ideju un koncepciju izstrādāt līdz tādam līmenim, lai projektu varētu izvirzīt apspriešanai un tālākai izstrādāšanai Vissavienības līmenī.»

Honorāru lūdzu pārskaitīt Armēnijas palīdzības fondā.

Vēstules apkopojusi V. VIZULE