Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Centrālās vēlēšanu komisijas ziņojums par PSRS tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem 1989. gadā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[CN19890405|]]

Izskatījusi no apgabalu vēlēšanu komisijām un sabiedrisko organizāciju vēlēšanu komisijām saņemtos protokolus par PSRS tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem, Centrālā vēlēšanu komisija ziņo:

 

VĒLĒŠANU REZULTĀTI VĒLĒŠANU APGABALOS

Vēlētāju sarakstos PSRS tautas deputātu vēlēšanām vēlēšanu apgabalos bija iekļauti 192.575.165 cilvēki, balsošanā piedalījās 172.840.130 cilvēki, tas ir, 89,8 procenti.

Savienotajās republikās balsošanā piedalījās: Krievijas Federācijā — 87,0 procenti; Ukrainas PSR — 93,4 procenti; Baltkrievijas PSR — 92,4 procenti; Uzbekijas PSR — 95,8 procenti; Kazahijas PSR — 93,7 procenti; Gruzijas PSR — 97,0 procenti; Azerbaidžānas PSR — 98,5 procenti; Lietuvas PSR — 82,5 procenti; Moldāvijas PSR — 90,5 procenti; Latvijas PSR — 86,9 procenti; Kirgīzijas PSR — 97,0 procenti; Tadžikijas PSR — 93,9 procenti; Armēnijas PSR — 71,9 procenti; Turkmēnijas PSR — 96,1 procents; Igaunijas PSR — 87,1 procents vēlētāju.

 

VĒLĒŠANAS TERITORIĀLAJOS VĒLĒŠANU APGABALOS

PSRS tautas deputātu vēlēšanām mūsu zemes teritorijā tika izveidoti 750 teritoriālie vēlēšanu apgabali. Tajos balotējās 1431 deputāta kandidāts. Turklāt vēlēšanu biļetenos pa vienam kandidātam bija 196 apgabalos, pa diviem kandidātiem — 473 apgabalos un pa trim vai vairāk kandidātiem — 81 apgabalā. Vēlēšanas notika 749 vēlēšanu apgabalos. Tautas deputāti ievēlēti 590 apgabalos. 46 apgabalos, kuros katrā balotējās vairāk par diviem kandidātiem un neviens no viņiem netika ievēlēts, saskaņā ar Likuma par PSRS tautas deputātu vēlēšanām 60. pantu jāsarīko atkārtota balsošana.

113 vēlēšanu apgabalos, kuros balotējās viens vai divi deputātu kandidāti, neviens kandidāts neieguva nepieciešamo vēlētāju balsu skaitu un netika ievēlēts par deputātu. Vienā vēlēšanu apgabalā vēlēšanu komisija atzina vēlēšanas par nenotikušām sakarā ar to, ka tajās piedalījās mazāk nekā puse vēlētāju, kas bija iekļauti sarakstos. Visos šajos apgabalos saskaņā ar Likuma par PSRS tautas deputātu vēlēšanām 61. pantu notiks atkārtotas vēlēšanas. Vienā apgabalā sakarā ar deputāta nāvi tiks sarīkotas vēlēšanas, lai ievēlētu deputātu mirušā deputāta vietā.

 

VĒLĒŠANAS NACIONĀLI TERITORIĀLAJOS VĒLĒŠANU APGABALOS

PSRS tautas deputātu vēlēšanām visu savienoto un autonomo republiku, autonomo apgabalu un autonomo apvidu teritorijā tika izveidoti 750 nacionāli teritoriālie vēlēšanu apgabali. Tajos balotējās 1419 deputātu kandidāti. Turklāt vēlēšanu biļetenos pa vienam kandidātam bija 203 apgabalos, pa diviem kandidātiem — 479 apgabalos un pa trim vai vairāk kandidātiem — 68 apgabalos.

Vēlēšanas notika 748 vēlēšanu apgabalos. Tautas deputāti ievēlēti 636 apgabalos.

30 apgabalos, kuros katrā balotējās vairāk nekā divi kandidāti un neviens no viņiem netika ievēlēts, saskaņā ar Likuma par PSRS tautas deputātu vēlēšanām 60. pantu jāsarīko atkārtota balsošana.

82 vēlēšanu apgabalos, kuros balotējās viens vai divi deputātu kandidāti, neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo vēlētāju balsu skaitu un netika ievēlēts par deputātu. Divos vēlēšanu apgabalos vēlēšanu komisijas atzina vēlēšanas par nenotikušām sakarā ar to, ka tajās piedalījās mazāk nekā puse sarakstos iekļauto vēlētāju Visos šajos apgabalos saskaņā ar Likuma par PSRS tautas deputātu vēlēšanām 61. pantu jāsarīko atkārtotas vēlēšanas.

Ziņojumus par vēlēšanu rezultātiem katrā teritoriālajā un nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā apgabalu vēlēšanu komisijas publicējušas vietējā presē.

 

SABIEDRISKAJĀS ORGANIZĀCIJAS NOTIKUŠO VĒLĒŠANU REZULTĀTI

 

PSRS tautas deputātu vēlēšanās no sabiedriskajām organizācijām, kam ir Vissavienības orgāni, šo organizāciju kongresos vai konferencēs vai to Vissavienības orgānu plēnumos uz 750 deputātu mandātiem balotējās 871 kandidāts Par deputātiem ievēlēti 732 cilvēki. 18 deputāti piecās sabiedriskajās organizācijās netika ievēlēti. Saskaņā ar Likuma par PSRS tautas deputātu vēlēšanām 61. pantu šajās sabiedriskajās organizācijās tiks rīkotas atkārtotas vēlēšanas.

Ziņojumi par PSRS tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem katrā atsevišķā organizācijā publicēti presē.

Centrālā vēlēšanu komisija, balstoties uz vēlēšanu Likuma 57. pantu, reģistrējusi visus PSRS tautas deputātus, kas ievēlēti vēlēšanu apgabalos un no sabiedriskajam organizācijām.

Pavisam ievēlēti 1958 PSRS tautas deputāti no 2250. Vēl jāievēlē 292 deputāti, tai skaitā 160 — no teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem, 114 — no nacionāli teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem un 18 — no sabiedriskajām organizācijām.

Starp ievēlētajiem deputātiem ir 334 sievietes (17,1 procents), 1624 vīrieši (82,9 procenti), 365 strādnieki (18,6 procenti) un 219 kolhoznieki (11,2 procenti). Pavisam ir 584 strādnieki un kolhoznieki (29,8 procenti) Starp deputātiem ir 1716 PSKP biedri un biedru kandidāti (87,6 procenti). 242 bezpartijiskie (12,4 procenti), 114 VĻKJS biedri (5,8 procenti). Augstākajā valsts varas orgānā ievēlēti 60 mūsu zemē dzīvojošo tautību pilsoņi.

PSRS tautas deputātu vēlēšanas kļuva par lielu soli uz priekšu partijas XIX Vissavienības konferences izstrādātās politiskās reformas realizēšanā, par sociālistiskās demokrātijas tālākās attīstības apliecinājumu un svarīgu robežlīniju mūsu pārbūves ceļu ejošās valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

 

Centrālā vēlēšanu komisija PSRS tautas deputātu vēlēšanām