Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Pirmie izlokšņu svētki

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Ar dzimtās puses ļaudīm kopā bija profesors RIHARDS TREIJS

«Tautu patiesi mīlēsim, to smalki pazīdami un pareizi cienīdami viņas dārgākās mantas. Viena no šīm mantām ir mūsu tēvu valoda. Cienīsim to, kur un kā vien spēdami. Citādi paši sevi apmānīsim, veltīgi lielīdamies ar tautas mīlestību.»

Ar šiem Kronvalda Ata īsteni zelta vārdiem savu stāstījumu par izloksnēm un latviešu literāro valodu oktobra pirmajā svētdienā Popē notikušajos Izlokšņu svētkos sāka LVU vecākais pasniedzējs Jānis Kušķis. Izlokšņu svētki? Tā kā nebūtu dzirdēti. Domu par lādu sarīkojumu ventspilniekiem izteica nerimtīgais ideju ģenerators Imants Ziedonis. Viņa aicinātāja balss nepalika bez rezonanses. Pie darba ķērās gan partijas Ventspils rajona komitejas pirmais sekretārs (jā, jā — funkcionārs!) Jānis Blaževics un kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Briede, gan kolhoza «Sarkani bulta» priekšsēdētājs Gunārs Jaunķierps un «Padomju Ventas» žurnālists Jānis Teibe. Vienās rūpēs pienāca 2. oktobris.

Popes kultūras nama zāle, klausoties Rīgas zinātnieka referātu, bija pati uzmanība. Un kā gan ne, ja ciemiņi aicināja izturēties pret dažādām izloksnēm ar vislielāko cieņu, sīkāk raksturoja Ziemeļkurzemes izloksnes un aicināja vākt apvidvārdus un vietvārdus, lai bagātinātu dzimto valodu. Viņa domu turpināja  sirmā pensionētā skolotāja Lidija Lohmatkina, kura latviešu valodas vērtību krāšanai pievērsusies jau trīsdesmitajos gados un Popes Izloksni zina kā savus piecus pirkstus. Sekoja arī jautrāki brīži, kad vārdu lūdza labākie izlokšņu pratēji. Jāatzīstas, ka, piemēram, «Sarkanās bultas» darba veterānes Rasmas Krones priekšnesumā bija vārdi, kas pat to rindu autoram — dzimušam popiņam — nebija vairs pazīstami. Bet. kā saka, pats vainīgs…

Plandot nacionālajiem karogiem, kurus labi papildināja rūpīgi saglabātais pirmskara Popes lauksaimniecības biedrības karogs ar uzrakstu «Par zemi valsti, nākotni», ļaudis pēc konferences devās uz tuvējo sporta laukumu, kur svētki turpinājās. Ventiņi, popiņi, pužiņi, suitini, ančiņi un lībiešu ansamblis «Kāndia» dziedāja un griezās dancī, deklamēja un improvizēja savās «valodās», līdz saule sāka posties uz rietu. Labu gabalu no pazīstamā ventiņu dzejoļa par mašīnballēm braši noskandēja arī Ēvalds Valters, kam kopā ar dzīvesbiedri Veru Gribaču nebija bijis par grūtu mērot ceļu no Kuldīgas.

Pirmie izlokšņu svētki Latvijā aizvadīti. Pēc skatītāju un dalībnieku domām — godam. Kā jau pienākas gadā, kad latviešu valoda beidzot atgūst tai nelikumīgi atņemtās tiesības.

 

Ar dzimtās puses ļaudīm kopā bija profesors

RIHARDS TREIJS