Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Nacionālās attiecības: jāzina sabiedriskā doma

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Aktuāla intervija

1987. gada decembrī Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļā tika izveidots nacionālo attiecību sektors. To vada CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks vēstures zinātņu kandidāts J. Goldmanis, kas pazīstams ar dažādiem PSKP nacionālās politikas aspektiem veltītiem zinātniskiem darbiem un publikācijām presē. Šodien viņš stāsta par jaunā sektora darbu un uzdevumiem.

— Doma, ka nepieciešams nošķirt šo darba iecirkni, izskanēja PSKP XXVII kongresā. Šādi sektori pagājušajā gadā tika izveidoti arī vairākās citās savienotajās republikās. Zināma darba pieredze tad jau bija uzkrāta Kazahijā.

Kas ir mūsu rūpju lokā? Sektora galvenais uzdevums ir palīdzēt realizēt partijas stratēģisko kursu uz nacionālo attiecību pilnveidošanu.

Mūsu daudznacionālajā republikā, kas etniskās daudzveidības ziņā ir vienā no pirmajām vietām visā mūsu zemē, tiklab tuvākajā nākotnē, kā arī tālākajā perspektīvā aktuāls uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus dažādu tautību pārstāvju savstarpējās saprašanās un cieņas līmeņa celšanai. Mūsu sabiedrībai nav citas alternatīvas kā vien dažādu tautību cilvēku konsolidācija un saliedēšanās. Tas nebūs pārspīlējums, ja teikšu, ka no augstas starpnacionālo attiecību kultūras daudzējādā ziņā ir atkarīga cilvēka faktora aktivizēšanās, pārkārtošanās panākumi.

Konkrētus un reālus uzdevumus šajā virzienā partijas, padomju un saimnieciskajiem orgāniem izvirzījuši Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs, kas pagājušajā gadā vairākkārt izskatīja patriotiskās un internacionālās audzināšanas jautājumus, Latvijas Komunistiskās partijas CK nacionālo un starpnacionālo attiecību komisija, kā arī šā gada 13. janvāri notikusi republikas aktīva sanāksme. Šie uzdevumi jārisina kompleksi. Nav taču nevienas ekonomiskās dzīves, kadru politikas, ekoloģiskās un kultūras politikas problēmas, nemaz jau nerunājot par valodas jautājumiem, kas neskartu dažādu tautību cilvēku intereses. Mūsu sektora uzdevums tad arī ir palīdzēt ikdienas darbībā pareizi ņemt vērā nacionālo faktoru. Sektors strādā ciešā sadarbībā ar visām Latvijas Komunistiskās partijas CK nodaļām un ar nacionālo un starpnacionālo attiecību komisiju.

— Lai pieņemtu pareizus lēmumus, sevišķi svarīgi, kā zināms, ir precīzi pārzināt reālo situāciju. No kādiem avotiem tad jūs gūsit informāciju, uz kuru balstīsities savā darbā?

— Sektors, no vienas puses, palīdzēs labāk koordinēt un padziļināt pētījumus nacionālo attiecību jomā, iesaistīt tajos jaunus spēkus, jaunos zinātniekus un sagatavot zinātnieku kadrus. No otras puses, mēs savā praktiskajā darbā izmantosim šo pētījumu rezultātus un uz to pamata izstrādātos ieteikumus.

Mūsu sektoram jau sācis veidoties savs konsultantu loks. Lielu palīdzību mums sniedz profesori I. Apine un J. Brolišs, docente F. Rajevska un citi zinātnieki.

Mūsdienu procesi nacionālajās attiecībās nopietni jāpēta. Šodien ir nepieciešami etnosocioloģiskie pētījumi, jāzina sabiedriskā doma un jābūt skaidrībā par visu mūsu daudznacionālās republikas iedzīvotāju vajadzību spektru. Taču mēs diemžēl joprojām izjūtam to, ka nesenā pagātnē netika pienācīgi novērtēta šo pētījumu svarīgā nozīme. Mums ir ļoti maz zinātnisku materiālu, uz kuru pamata varētu izstrādāt praktiskus ieteikumus partijas organizācijām. Tas tāpēc, ka republikā tikai epizodiski tika veikti etnosocioloģiski pētījumi. Stāvoklis sāk manāmi uzlaboties tikai pēdējā laikā.

P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes sociālās psiholoģijas un lietišķās socioloģijas katedras sociologi pabeiguši pētījumu Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona skolās. Analoģisku darbu skolu jaunatnes vidū veic A. Pelšes Rīgas Politehniskā institūta speciālisti. Divvalodības problēmas sāk pētīt Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta zinātnieki kopā ar Latvijas PSR ZA sociologiem. Šis plašais pētījums skars visus republikas reģionus un aptvers dažādas sociālās un etniskās grupas, dažāda vecuma cilvēkus. Tādējādi tiks likti pamati augstas starpnacionālo attiecību kultūras izkopšanas problēmu kompleksai, ilglaicīgai zinātniskai izstrādāšanai. Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā tika izvirzīts jautājums, ka nepieciešams izveidot sabiedriskās domas pētīšanas centru. Arī tas veicinās pareizu orientāciju nacionālajās attiecībās.

Vēl viens informācijas avots ir vēstules, ko saņem Latvijas Komunistiskās partijas CK, republikas valdība, laikrakstu un žurnālu redakcijas, televīzija un radio. Gudrās, lietišķās un konstruktīvās vēstules dod bagātīgu vielu pārdomām.

Saņemto vēstuļu skaits īpaši palielinājies pēc tam, kad Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā tika izveidota Nacionālo un starpnacionālo attiecību komisija. Tās darbība stipri aktivizējusi sabiedrību. Partija krasi un pilnīgi atklāti izvirzījusi visai tautai apspriešanai gadu gaitā krājušās problēmas. Un daudzās vēstulēs līdz ar neapstrīdamo iekarojumu atzīšanu izteiktas arī kritiskas piezīmes sakarā ar starpnacionālajām attiecībām. Jāsaka atklāti, ka sakrājies ne mazums laikā nepamanītu, neanalizētu un nerisinātu problēmu un pretrunu. Patlaban pats galvenais uzdevums ir meklēt konstruktīvas un reālistiskas pieejas to atrisināšanai. Mūs sevišķi interesē konkrēti priekšlikumi, un mēs esam pateicīgi visiem, kas mums šādas konstruktīvas vēstules jau atsūtījuši.

Tiek plānots, ka drīzumā komisija savā kārtējā sēdē izanalizēs stāvokli tās uzdevumu izpildē. Arī mūsu sektors piedalīsies šīs sēdes sagatavošanā. Taču jādomā, ka tieši paši republikas iedzīvotāji būs visstingrākie kontrolieri un visvairāk ieinteresētie padomdevēji.

Kaut gan, vaļsirdīgi sakot, ne visas vēstules sagādā gandarījumu. Daži autori mēdz abstrakti spriedelēt, runāt riņķī un apkārt. Lai būtu visrūgtākā kritika, taču tai jābūt konkrētai. Tad mēs uzskatīsim par savu pienākumu palīdzēt risināt šo konkrēto problēmu vai saukt pie atbildības konkrēto sociālistiskās sadzīves normu pārkāpēju.

Vēstulēs nereti tiek izteikti arī vienpusīgi spriedumi. Taču civilizētā sabiedrībā, kurā pastāv daudzpusējas nacionālās attiecības, visās lietās jāņem vērā visu pušu intereses, tas ir, visu tautību pārstāvju intereses. Jebkāda citāda pieeja var novest pie neauglīgas nacionālas aprobežotības. Visiem zināms, ka sabiedrības attīstības lūzuma posmos virspusē uzpeld arī ne mazums duļķu. Tagad tāpat atrodas avantūristi, kas atklātumu tiecas izmantot savtīgos nolūkos, pievērst sev uzmanību, izsist apšaubāmu politisko kapitālu. Vārdos viņi parasti atbalsta pārkārtošanos, bet ar savām provokatoriskajām prasībām palīdz pārkārtošanās ienaidniekiem un faktiski mēģina atsviest sabiedrību atpakaļ, iedragāt tautu draudzību, kas ir fundamentāls sociālisma iekarojums. Spekulējot uz mūsu problēmām un kļūdām, viņi demagoģiski apelē pie nacionālajām jūtām un mēģina uzkurināt nacionālismu vai šovinismu. Gan viens, gan otrs ir mietpilsonības un nacionālā egoisma atribūts. Tie ir sveši tautas tradīcijām, patiesai inteliģencei, un tauta tos, protams, noraidīs. Taču pietiekami nenovērtēt šos baciļus mēs nekādā ziņā nedrīkstam.

Tieši tāpēc mūsu sektora interešu lokā ir patriotiskās, internacionālās un arī ateistiskās audzināšanas jautājumi.

— Sektors tika nodibināts nesen. Interesanti, ar ko jūs uzsākāt savu darbu?

— Vispirms iepazināmies ar vēstulēm, pareizāk sakot, sākām tās studēt. Un tūlīt, uzklausot tajās izteikto priekšlikumu, nolēmām, ka jāpalielina metiens nacionālo attiecību vārdnīcas otrajam izdevumam, ko šogad latviešu valodā laidīs klajā izdevniecība «Avots». Mēs ceram, ka tā operatīvi tiks pārtulkota arī krievu valodā. Grāmatas pirmais izdevums momentāni tika izpirkts. Pēc tam precizējām politisko mācību programmu, atkal tāpat ņemot vērā cilvēku lielo interesi par šo problemātiku. Kopā ar Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļas preses sektoru analizējām mūsu preses publikācijas nacionālajos jautājumos. Sarīkojām tikšanos ar redaktoriem. Ar viņiem apspriedāmies, kā katram izdevumam labāk atspoguļot šo tematiku atbilstoši savai specifikai.

— Kādas problēmas patlaban ir sektora uzmanības centrā?

— Pašlaik daudz tiek runāts par divvalodības izkopšanu. Šai sakarā es tūlīt gribētu uzsvērt, ka šis starpnacionālo attiecību kultūras celšanas virziens nav vienīgais. Tomēr pašreizējā posmā tas ir viens no galvenajiem.

Kopš Latvijas Komunistiskās partijas CK komisija izvirzījusi konkrētus uzdevumus, pozitīvas pārmaiņas notiek visos virzienos. Taču tas vēl nerada iemeslu pašapmierinātībai. Nesen presē plaši tika aplūkotas problēmas, kas jārisina mācību iestādēm. Otrs aspekts ir labvēlīgu apstākļu radīšana krievu un latviešu valodas brīvprātīgai apgūšanai. Patlaban šādiem kursiem un pulciņiem ļoti trūkst pasniedzēju. Mūs interesē arī tas, kā šo nodarbību apmeklētāji ir apmierināti ar pašlaik nodrošinātajām iespējām valodas apgūšanā. Trešais aspekts ir abu valodu līdztiesības principa ievērošana. Šim principam jābūt spēkā gan sabiedriski politiskajos pasākumos, gan uzskatāmajā aģitācijā, gan dažādu veidlapu sastādīšanā, gan citās sfērās. Te vēl daudz darba. Dabiski, ka mūsu sektora darbiniekiem — bet mēs esam tikai trīs — jāpiedalās arī visu to problēmu risināšanā, par kurām mēs jau runājām. Visu uzdevumu kompleksu sektoram paša spēkiem vien, saprotams, nav iespējams veikt. Vislielākā slodze un atbildība šajā rūpīgi un ilgi veicamajā darbā jāuzņemas darba kolektīvu, mācību iestāžu un sabiedrisko organizāciju vadītājiem.

— Paldies par sarunu!

Intervēja

LATINFORM korespondents

V. STEŠENKO