Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Igaunija pēdējā nedēļā dzīvoja Augstākās Padomes sesijas turpinājuma gaidās. Kā zināms, 24. jūlijā tā tika pārtraukta. Vakar sesija atsākās.

Kāds tad īsti ir pagājušā gada 16. novembrī pieņemtās deklarācijas par suverenitāti svars, vai tiešām atkāpjamies migrantu agresīvā, rupjā spēka – darbaļaužu kolektīvu apvienotās padomes (interkustībnieku) priekšā? Viņi pieprasa, lai tiesības vēlēt un kandidēt būtu katram bez jebkāda «aklimatizēšanās» cenza, viņi ir pret daudzmandātu vēlēšanu apgabaliem. Pārtraukums sesijas darbā bija tikai iegansts — patiesībā streikotāji gribēja sev pievērst Maskavas uzmanību un ietekmēt PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumus attiecībā uz saimnieciskā aprēķina ieviešanu Igaunijā. Kā citādi lai izskaidro to, ka pēc IME pieņemšanas daudzviet streiki tika pārtraukti, un to, ka varbūtējie saimnieciskā aprēķina pretinieki uz Maskavu pēkšņi sāka sūtīt vēstules, atbalstot minēto ideju?

Vietējo padomju vēlēšanās par pamatrajonu tiek uzskatīta Tallina. Te viss būs atkarīgs no tā, kam dos iespējas vēlēt un kandidēt. Vēlīno migrantu un militārpersonu piedalīšanās būtiski var mainīt vēlēšanu rezultātus.

Tēlaini izsakoties, sesijas baltais scenārijs būtu šāds: likuma par vēlēšanām, kā arī konstitūcijas labojumu pieņemšana. Protams, ņemot vērā, kādā formā šie likumi tiks pieņemti…

Melnais scenārijs: daži deputāti atbalsta streiku komitejas, pamet sesiju un tādējādi rada tādu situāciju, ka Augstākajai Padomei pietrūkst kvoruma, lai pieņemtu lēmumus…

Streiku komiteju un to domubiedru spiediena ietekmē redakcijas komisijā iekļauti arī attiecīgie deputāti. Jāpiebilst, ka tādā gadījumā šādas tiesības būtu arī kristīgajai un lauksaimnieku savienībai, Senatnes pieminekļu aizsardzības biedrībai u. c. Ko tad iesāktu Augstākās Padomes Prezidijs? Satraukumu sabiedrībā radījušas divas redakcijas komisijas sēdes, kas saskaņā ar streikotāju prasību notika aiz slēgtām durvīm. Žurnālistus tajās nelaida iekšā…

6. augustā Tallinā beidzās miera maršs ar devīzi «Igaunija-89». Dalībnieki no Igaunijas, Latvijas, KPFSR, Zviedrijas Karalistes, VDR, VFR, Lielbritānijas un Čehoslovakijas 14 dienās bija piecos republikas rajonos. Gājiena laikā mēs jutām zemes un tautas sāpi, ko rada ilgstošā Igaunijas militarizācija. Tika izteiktas vairākas prasības.

Lai Igaunija iekļautos kustībā «Ziemeļi — bez kodolieročiem»! Demilitarizēt Igauniju līdz 1990. gada 17. jūnijam! Tūlīt pārtraukt zemes, ūdens un gaisa telpas piesārņošanu, pieprasīt no PSRS Aizsardzības ministrijas zaudējumu atlīdzināšanu! Ir arī prasība atrisināt politiskos un ekonomiskos konfliktus mierīgā ceļā — bez vardarbības…

Krievu valodā iznākošie Igaunijas laikraksti atzīmējuši Igaunijas kooptēšanu PSRS sastāvā. 6. augustā laikraksts «Sovetskaja Estonija» atzīmēja šo dienu kā republikas Valsts Domes prasību apmierināšanu... Mūsu laikrakstā šai sakarā publicēta Igaunijas demokrātisko kustību apelācija.

Republikā savākti 404 000 parakstu, protestējot pret to, ka 1940. gada 6. augustā PSRS pabeidza Igaunijas aneksiju, kooptējot to savā sastāvā.

Mūsu laikraksta korespondents Tomass Sildams šobrīd atrodas Kalnu Karabahā, no kurienes dod lieliskas reportāžas…

EVE OZA,

izglītības nodaļas vadītāja