Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Žurnālistu misija — tuvināt tautas

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Jūrmalā turpinās PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās

Cilvēki ar jaunākajiem laikrakstiem rokās — šāda aina Dzintaros redzama ik rītus, kad PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās dalībnieki dodas uz koncertzāli, kur paredzēta kārtējā sēde. Pa ceļam notiek arī spraiga domu apmaiņa par iepriekšējās dienas televīzijas raidījumiem, kuros plaši atspoguļotas abu zemju pārstāvju diskusijas. Jā, masu informācijas līdzekļiem ir milzīga loma ikviena cilvēka dzīvē, tautu savstarpējās saprašanās tiltu veidošanā. To vēlreiz apliecināja tiešais dialogs starp amerikāņiem un padomju cilvēkiem — turpat zālē pie viņiem ar mikrofonu pienāca žurnālisti Vladimirs Pozners un Stīvens Rainsmits un lūdza, lai viņi vieni otriem uzdod jautājumus.

— Es šaubījos, vai uzdrošināšos runāt. Pēc televīzijas tilta «Ļeņingrada — Bostona» pirmās translācijas es noklausījos amerikāņu radioraidījumu. Tā veidotāji burtiski ņirgājās par ļeņingradiešu cilvēciskajām īpašībām — viena neesot runājusi kā vajag, otrai trūkstot temperamenta … Tāpēc ceru, ka šoreiz atbildes tiks vērtētas pēc būtības, nevis pēc citiem parametriem. Esmu juriste. Padomju Savienībā noteikta kriminālatbildība par kara propagandu, rasu  diskrimināciju un pornogrāfi jas izplatīšanu. Kā amerikāņu sievietes izturas pret to, ka prese un televīzija ir šausmu un cinisma propagandas kanāls?

Uz šo jautājumu atbildēt pieteicās četru bērnu māte, deviņu mazbērnu vecmāmiņa.

— Es esmu pret šādām filmām. Tās prasa aizliegt arī vesela virkne grupu, kas aktīvi darbojas Savienotajās Valstis. Jā, mūsu vecāki ir loti norūpējušies par šo mūsu zemē plaši izplatīto informācijas līdzekļu materiālu kvalitāti.

ASV puses jautājums: kas šodien lasījis laikrakstu «Pravda» vai «Izvestija»? Pacēlās roku mežs. Vladimirs Pozners šajā sakarā piebilda, ka vieglāk būtu saskaitīt tos, kas nav ieskatījušies laikrakstā. Bet uz lūgumu nosaukt padomju bērnu grāmatu, ko lasījis kāda klātesošā amerikāņa dēls vai mazdēls, atbildi tā arī neizdevās saņemt.

Cilvēkus interesēja daudz kas. Kā Padomju Savienībā kļūt par studentu? Kuras PSRS iestādes nodarbojas ar bērnu audzināšanu? Varēja just, ka viesiem no ASV trūkst visparastākās informācijas. Savukārt padomju tikšanās dalībnieki vaicāja, kāpēc Amerikā brīvi pārdod šaujamieročus, kāda iemesla dēļ netika ratificēts 27. konstitūcijas labojums par vīriešu un sieviešu vienādām tiesībām. Sevišķu rosību zālē izraisīja kādas rīdzinieces atbilde uz jautājumu, kuras amerikāņu īpašības patīk padomju cilvēkiem.

— Man imponē amerikāņu atraisītība, jo mēs, latvieši, pēc rakstura esam atturīgāki. Man patīk arī viņu humora izjūta un praktiskums. Piemēram, viņi apdomīgi bija paņēmuši uz zāli līdzi segas un sedzās ar tām, jo pie mums ir vēsi. Latvietis būtu sasalis ragā, bet ar segu nebūtu nācis.

— Bez tam amerikāņi labi prot skaitīt naudu, — piebilda Latvijas inženieris ekonomists.

Protams, daudzus nodarbināja parastas sadzīves problēmas. Piemēram, kas satrauc padomju māmiņu, kad bērns sasniedzis grūtos pusaudža gadus. Izrādās, ka visu tautību mātēm ir kopīgas rūpes bērnam jau agri radusies interese par cigaretēm, patīk mežonīgā ātrumā drāzties ar motociklu…

— Bet tas nav galvenais, — mikrofonā saka Rīgas pedagoģe, divu bērnu māte. — Mēs gribam, lai mūsu bērni izaugtu par labiem, godīgiem un atsaucīgiem cilvēkiem. Jo mūsdienu pasaule nav pati pilnība. Jūs redzat, par ko mēs šeit runājam — par auksto karu, par savstarpējas saprašanās un uzticības trūkumu. Bet valstu savstarpējā saprašanās un uzticība taču sākas ar cilvēku savstarpējo saprašanos un uzticību. Un viņi, kā zināms, pirms kļuva par pieaugušajiem, bija bērni.

Tikšanās ceturtā diena Jūrmalā bija veltīta diskusijām par masu informācijas līdzekļu lomu un to nozīmi sabiedriskās domas veidošanā.

Runādams pasākumā, žurnāla «Public Opinlon» redaktors B. Votenbergs centās demonstrēt savas labās īpašības. Viņš ir radiostacijas «Brīvība» valdes loceklis un ļoti lepojas ar savu darbību.

Mēs gan pamanījām vienu Votenberga kunga trūkumu. Ceturto dienu viņš ir tikšanās dalībnieks, taču nav dzirdējis ne padomju, ne amerikāņu runātāju aicinājumus meklēt saskares punktus, pusēm nākt vienai otrai pretī, panākt savstarpēju saprašanos un uzticību. Pat šodien viņš nebija klausījies iepriekšējos runātājos. Atklādams plenārsēdi, Džons Volaks par saviem iespaidiem sacīja: iezīmējušās jomas, kurās mēs esam pienākuši tuvāk vieni otriem, radušies zināmi cerību avoti.

Votenbergam tas viss šķiet nevajadzīgs. Pamatodamies uz «objektīvām» sabiedriskās domas aptaujām, viņš droši zina: ja kāds sāks lietot militāru spēku, tad tā būs Padomju Savienība. PSRS, un vienīgi PSRS. tiecas pēc pārākuma un grib dominēt, neizpilda savas saistības, melus savu starptautisko mērķu sasniegšanā izraudzījusies par svarīgāko ieroci un ir vislielākā imperiālistiskā valsts.

Ar konkrētiem vēstures faktiem un šodienas notikumiem viņš to pierādīt nespēja. Votenberga kungam nepieciešamo statistiku fabricē viņa iecienītās radiostacijas «Brīvība» un «Brīvā Eiropa», kā arī citas līdzīgas organizācijas, kurās ļoti labprāt izmanto kara noziedznieku, bijušo policistu, Dzimtenes nodevēju un dažādu atkritēju pakalpojumus. Ieņemdams šādu nostāju, viņš aizrunājās pat tiktāl, ka ciniski attaisnoja ASV aviācijas barbarisko atomuzbrukumu Hirosimai un Nagasaki. to motivējot ar amerikāņu vēlēšanos šādā veidā saglabāt padomju karavīru dzīvības.

Mēs labprāt gribētu minēt kādus ticamus faktus vai argumentus no B. Votenberga runas. Taču to gluži vienkārši nebija.

No pilnīgi citādām pozīcijām tikšanās laikā no padomju puses runāja īpašo uzdevumu vēstnieks V. Lomeiko. Viņš ar sašutumu teica, ka Reigana administrācija devusi kārtējo triecienu PSRS un ASV attiecībām, pieprasīdama, lai Savienotās Valstis atstātu liela ANO padomju aparāta darbinieku grupa.

Aizvadītajās nopietno, aso un vaļsirdīgo diskusiju dienās, viņš atzīmēja, skaidri bija vērojama abu pušu tiekšanās saprast vienai otru, saņemt informāciju no pirmavotiem. Tas ir saprotami. Kaut arī mums ir dažādi ideāli, mēs visi esam partneri dzīvē uz zemes. Pats liktenis mums lēmis būt kaimiņiem, kopīgi celt sadarbības ēku, risināt problēmas un, galvenais, izbeigt bruņošanās sacensību.

Runādams par masu informācijas līdzekļu nozīmi, V. Lomeiko uzsvēra, ka tiem jāsekmē pozitīvu pārmaiņu panākšanu pasaulē. Viens no galvenajiem preses, radio un televīzijas uzdevumiem ir nojaukt bīstamo neizpratnes sienu.

ASV prese šajās dienās izmantoja Padomju Savienības un Savienoto Valstu sabiedrības pārstāvju tikšanos Jūrmalā, lai vēlreiz nomelno tu un apmelotu Padomju Savienību. Savās informācijās par šo tikšanos laikraksti priekšplānā izvirza provokatoriskus paziņojumus par PSRS politiku un dzīvi Padomju Savienībā. «Padomju agresija», «padomju iejaukšanās», «represijas» — ar šiem izteicieniem ir pilni visi avīžu raksti par debatēm Jūrmalā.

Bet kā paši žurnālisti novērtē savu lomu sabiedriskās domas veidošanā? PSRS Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas komentētājs Vladimirs Pozners teica:

— Mūsu priekšstati par citu valsti, par citu sabiedrību veidojas no daudziem avotiem — grāmatām, kino, personisku tikšanos reizēm, skolas mācību grāmatām. Taču galvenā loma šai ziņā ir masu informācijas līdzekļiem. Var neskaitāmas reizes atkārtot: «Es domāju neatkarīgi.» Tas tik un tā nebūs īsta patiesība. Mēs visi atrodamies preses, radio un televīzijas ietekmē. Arī tie, kuriem ir vistiešākais sakars ar masu informācijas līdzekļiem. Tāpēc žurnālista atbildību es reizēm salīdzinu ar ķirurga atbildību, jo žurnālists «iespiežas» cilvēka smadzenēs. Ja zem ķirurga skalpeļa iet bojā cilvēks, viņam atņem tiesības turpināt praksi. Bet cik daudz cilvēku guvuši traumas žurnālistu vainas dēļ?

 

 ***

 

Tuvināt tautas palīdz arī māksla. Par to varēja pārliecināties PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās ietvaros noorganizēto kopīgo kultūras programmu dalībnieki. Pēc koncerta ar Latvijas orķestri, kas noritēja ar lieliem panākumiem, pazīstamais amerikāņu džeza mūziķis Grovers Vašingtons teica:

—Visspilgtākos iespaidus par Padomju Savienību man palīdzēja gūt iepazīšanās ar tās džeza mākslu. Tagad es zinu, ka Padomju Savienībā dzīvo artistiski cilvēki ar bagātu jūtu un oriģinālu domu pasauli. Pēc manām domām, tas liecina arī par tautas tikumisko veselību.

 

 

  • Diskusijas laikā.

B. KOĻESŅIKOVA foto (LATINFORM)

 

LATINFORM

korespondents