Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Pagājušajā nedēļā no vizītes Polijas Tautas Republikā mājās atgriezās Lietuvas Komunistiskās partijas delegācija, kuru vadīja CK pirmais sekretārs A. Brazausks. Tā bija pirmā tiešā vizīte, kuru pie cīņas un domu biedriem aiz robežām organizēja Lietuvas Komunistiskās partijas CK, «neiebraucot» Maskavā. Bez oficiālās programmas delegācija apmeklēja arī rajonus, kuros Polijas teritorijā dzīvo lietuvieši. Notika pārrunas, viesi klausījās koncertus. Interesanti atzīmēt, ka lietuviešu tautības Polijas pilsoņi sev nekādu īpašu autonomiju nepieprasa, jo viņiem ir pietiekamas iespējas lietot savu valodu un viņu bērni var mācīties lietuviešu ģimnāzijā.

Savukārt Lietuvas PSR Šalčininku rajonā dzīvojošie cittautieši laikā, kad notika tikšanās ar tautas deputātiem (tikšanās gan norisēja visai korekti) pieprasījuši autonomiju poļiem un baltkrieviem…

Ticis publicēts projekts par visu Lietuvas iedzīvotāju referendumu republikas turpmākā statusa noteikšanai. Taču referendums nevar notikt, kamēr nav noteikts Lietuvas pilsonības statuss. Visi laikraksti publicēja jautājumus šajā sakarā un guva ļoti plašu publikas atsaucību. Atbildes pieņēma pa tālruni, un redakciju tālruņi karsa no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Aizvadītajā sestdienā nodibināta Lietuvas strādnieku savienība, kurā iekļāvušies pārstāvji no visiem republikas rūpniecības centriem. Dibināšanas sapulcē piedalījušies daudzi jaunieši, bet par nožēlošanu — ļoti maz sieviešu. Tika kritizētas arodbiedrības un iepriekš nodibinātā rūpnieku savienība kā pašreizējām strādnieku patiesajām interesēm neatbilstošas. Panākta vienprātība par to, ka kārtības rūpniecības uzņēmumos nebūs tik ilgi, kamēr katram konkrētam uzņēmumam nebūs noteikts saimnieks Lietuvā. Jaundibinātā strādnieku savienība tieksies gūt likumīgu pamatu streiku kustībai. Dibināšanas sapulcē piedalījās Lietuvas valdības pārstāvji, arī viesi no Maskavas.

Augstākajās mācību iestādēs noris eksāmeni. Uz iestāšanos Vītauta Lielā universitātē, kur pagaidām paredzēts visai neliels studentu loks (uzņems 100 cilvēkus) ir sevišķi plašs konkurss. Savukārt Mākslas institūtā notikuši grozījumi mācību procesā — līdzšinējo piecu gadu vietā studenti nu mācīsies sešus gadus. Taču apmācības būs dalītas trijos divus gadus ilgos posmos, pēc katra no tiem studenti saņems attiecīgu dokumentu, kurš apstiprinās sasniegto izglītības pakāpi. Ja nebūs iespējas vai vēlēšanās mācības turpināt nākamajā posmā, bijušais students varēs rast darbu atbilstoši iegūtajai izglītībai. Lielu popularitāti ieguvusi Kauņas menedžeru skola, un tagad tās filiāle tiek atvērta Viļņā, pievēršoties ne tikai organizatoriskām iemaņām, bet arī padziļinātai svešvalodu apmācībai. Valodu mācīšanās pēc paplašinātas programmas tagad būs iespējama arī speciālā skolā Kauņas rajonā, kur pēc devītās klases beigšanas varēs īpaši nopietni mācīties arī humanitārās zinātnes.

Kauņā atvērta jauna mākslas galerija, kurā eksponēs mecenāta, lietuviešu izcelsmes Rietumberlīnes iedzīvotāja Mīkola Žilinska dāvātos mākslas darbus. Tie dāvāti pēdējos 13 gados. Kolekcija ir sevišķi vērtīga, atsevišķu gleznu cenas rakstāmas ar sešciparu skaitļiem. Pavisam uzdāvināti divarpus tūkstoši mākslas darbu. Taču galvenais, protams, nav satriecoši skaitļi, bet gan vēlēšanās, lai plauktu un zeltu dzimtā zeme, tās kultūra...

KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,

propagandas un komjaunatnes nodaļas korespondente