Rēzeknes

No Barikadopēdija


avīzē «Darba Karogs» rajona izpildkomitejas vārdā priekšsēdētājs G. Klindžāns izsaka domu — latviešu valodas ieviešanas termiņu Rēzeknes rajonā pagarināt no četriem līdz pleciem gadiem.

Šajā sakarā man radās daži jautājumi — ko dos šis pagarinātais termiņš? Varbūt viss noklusīs, un pēc pieciem gadiem nevajadzēs mocīt smadzenes ar latviešu valodas apgūšanu? Pēc manām domām, ja cilvēks kaut ko vēlas, tad viņš noteikti to apgūst. Šīs manas domas apstiprina Interfrontes līderis no Civilās aviācijas inženieru institūta — viņš izteicās, ka pat cilvēki no Āfrikas gada laikā var apgūt svešvalodu (krievu valodu) un ir spējīgi iemācītajā valodā apgūt tālāko mācību programmu. Tas viss liecina par cilvēka gribu. Bet — ja cilvēks negrib apgūt latviešu valodu, tad viņam ne vien piecu gadu pietrūks – pat vesela mūža.

Daudzi, kas nevēlas vai negrib apgūt latviešu valodu, attaisnojas ar to, ka nav grāmatu vai skolotāju, vai maz dzird latviešu valodu. Ko tad viņi var teikt par divplūsmu skolām? Tur latvieši krievu valodu zina labi, bet krievi — latviešu valodu slikti, vai pat vispār neprot.

Tagad, kad pieņem Valodu likumu, bet Latgales rajonos ieviešanas termiņi pagarināti, man rodas viens jautājums mūsu valdībai — vai tad ir nodomāts atkal atdalīt Latgali no Latvijas?

Pēc visiem šiem apsvērumiem šķiet — latviešu valoda kā valsts valoda visā Latvijas teritorijā jāievieš divu gadu laikā. Man ir tāds priekšlikums par Latvijas pilsonības noteikšanu — tur vienam no galvenajiem nosacījumiem jābūt latviešu valodas zināšanai. Tiem, kas dzīvo vai dzīvos Latvijā un nebūs Latvijas pilsoņi, nedrīkst dot dzīvokli, labi atalgotu darbu utt., ja ar to visu nav nodrošināti Latvijas pilsoņi. Ja šāda pilsonība tiks ieviesta, tad pārtrauksies migrācija.

Juris Saukāns