Vai Rīgā ir vajadzīgs hospitālis?

No Barikadopēdija

Rīgas sabiedrību ir satraukusi vēsts, ka Kirhenšteina, Petersa ielu un Bolderājas dzelzceļa rajonā tiks celts kara hospitālis. Vai Rīgā ir vajadzīgs tāds objekts? Šis jautājums vairākkārt izskanēja tikšanās reizē Rīgas Arhitektūras un plānošanas pārvaldē. Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas robežapsardzības apgabala pārstāvji tikās ar pilsētas galveno arhitektu G. Asari, Ļeņingradas rajona arhitekti A. Ozolu, «Pilsētprojekta» arhitektu G. Melbergu un sabiedrības pārstāvjiem.

Kāpēc hospitālim ir izraudzīta teritorija, kur blakus atrodas rūpnīcas, mikrobioloģijas institūts? Vai tā ir piemērota vieta relaksācijai? Turklāt objekts būs bīstami tuvu Kleistu mežam. Tā ir teritorija ar labām augsnēm, kas tagad aizaugušas ar krūmiem un pārpurvojušās. Savā laikā šeit tika paredzēts izvietot Rīgas pilsētas kokaudzētavu, pēc tam — bērnu nama kompleksu. 1988. gadā Rīgas pilsētas TDP IK arhitektūras un plānošanas pārvaldes starpresoru komisija, kurā ietilpst arī Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pārstāvis, noraidīja hospitāļa izvietošanu Kleistos. Tagad šis jautājums atkal ir aktuāls. Pārstāvji no Baltijas robežapsardzības apgabala apgalvo, ka hospitālis būs izdevīgs arī pilsētai, jo sniegs medicīnisko palīdzību. Ir skaidrs, ka Kleisti ir pilsētas zaļā zona, kam liela nozīme gaisa baseina attīrīšanā. Vai ar šā objekta iespiešanos Kleistos nebūs tā, kā teica ZA Botāniskā dārza direktors A. Zvirgzds: «Tiks iedota poga, pēc tam šūs klāt mēteli.» Ap hospitāli apkārt apaugs vesela pilsēta. Rīgas pilsētas TDP IK veselības aizsardzības nodaļas vadītāja A. Saprikova izsaka bažas, ka hospitālis var slikti ietekmēt kadru politiku pilsētā, jo šodien jau ir nepieciešami 900 vidējā medicīniskā personāla darbinieku un 120 ārstu.

Ļeņingradas rajona arhitekte A. Ozola uzskata, ka arhitekts var atrast vietu jebkuram objektam: vai tā būtu skola, vai slimnīca, vai hospitālis. Taču Rīgas galvenā arhitektūras un plānošanas pārvalde jautājumu neizskata, iekams nav izpildīti galvenie pilsētapbūves noteikumi, starp tiem — tehniski ekonomiskais pamatojums, plānu komisijas slēdziens, tehniskie noteikumi, saskaņošana ar «Pilsētprojektu». Tātad — tieši institūta kompetencē ir izlemt, vai minētā vieta ir piemērota hospitālim. Varbūt ir iespējami alternatīvie varianti, kas dotu iespēju būvēt šo objektu ārpus Rīgas pilsētas? Tuvākajā laikā iepazīstināsim ar «Pilsētprojekta» speciālistu un Baltijas robežapsardzības apgabala pārstāvju viedokli.

MĀRA ZAĻOKSNE,

LDPAB instruktore,

INESE KALVEITE