Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Baltijas Padomē

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

14. aprīlī Pērnavā notika kārtējā Baltijas Padomes sēde, kur piedalījās pilnvarotie pārstāvji no Igaunijas un Latvijas Tautas frontēm, un Lietuvas «Sajūdis».

Tika apspriesta politiskā situācija Baltijas valstīs. V. Čepaitis informēja, ka Lietuvas Augstākajai Padomei esot Lieldienu brīvdienas, tāpēc atbildi uz Gorbačova 13. aprīļa ultimātu divu dienu laikā atcelt AP lēmumu (citādi Lietuva vairs nesaņemšot preces, ko var iegādāties par valūtu) varēšot apspriest ne ātrāk kā otrdien.

V. Čepaitis — «Sajūdis» frakcijas vadītājs Lietuvas Augstākajā Padomē — teica, ka Lietuva negatavojoties atkāpties. Turklāt, ņemot vērā, ka Lietuvas teritorijā atrodas uzņēmumi, no kuriem atkarīga normāla PSRS rūpniecības funkcionēšana, Čepaitis dalījās šaubās, vai Maskava tiešām varot uzsākt nopietnu ekonomisko boikotu. Lietuva joprojām ir gatava sākt sarunas ar Maskavu, tomēr, pēc Čepaiša domām, tās diez vai sākšoties, pirms krīze būšot galīgi saasinājusies. Līdz šim PSRS valdība cenšas Lietuvu iebaidīt, lietišķs dialogs sāksies tad, kad Maskava pilnībā būs pārliecinājusies, ka Lietuva tomēr nepiekāpsies. Protams, Kremļa stingrā kursa «paraugstundas» domātas arī Latvijai, kas gatavojas AP sesijai. V. Čepaitis informēja, ka 50 procenti Lietuvas cittautiešu izsakoties par republikas neatkarību — šāds noskaņojums esot reakcija uz brutālajiem militārās varas demonstrējumiem.

Līdz 15. maijam Lietuvā atlikts pavasara iesaukums armijā, jo daudzi jaunieši no tā izvairās. Valdība var uzņemties tikai morālu un juridisku atbildību, bet ne fiziski aizstāvēt jauniešus. Tāpēc valdība nenosoda tos, kas aiziet armijā, bet tomēr aicina izvairīties no iesaukuma.

21. un 22. aprīlī notiks «Sajūdis» kongress. Tajā ne tikai izvirzīs jaunus līderus, bet arī lems, kāds «Sajūdis» būs nākotnē. Vai tāpat kā līdz šim paliks struktūras ziņā amorfa kustība vai arī pārvērtīsies par partiju. Lai mazinātu «Sajūdis» ietekmi turpmāk, Lietuvas KP masu informācijas līdzekļos inspirē kampaņu par tās palikšanu kustības statusā.

13. aprīlī notika Igaunijas jaunās valdības pirmā sēde, informēja K. Arjaks — ITF Pilnvaroto padomes loceklis un Igaunijas AP deputāts. Jau apstiprināti 11 ministri (trīs no viņiem bija arī agrākajā valdībā), vēl jāapstiprina desmit. Igaunijā, ņemot vērē E. Savisāra personību, politiskās dzīves centrs atšķirībā no Lietuvas vairāk pārvietojas no Parlamenta uz valdību. Igaunijas parlaments varētu strādāt ar lielākiem panākumiem un konstruktīvāk, taču, pēc I. Arjaka domām, tas nenotiekot tāpēc, ka ITF parlamentā ir tikai 43 deputāti. Arī Igaunijas kongress, viņaprāt, nestrādā ar lielu atdevi. Tāpēc tautā veidojas zināma neapmierinātība ar abiem šiem varas veidojumiem — salīdzinādami Igaunijas un Lietuvas situāciju, cilvēki prasa radikālāku risinājumu.

13. aprīlī Igaunijas AP pieņēma vēstuli Gorbačovam, kurā aicina PSRS prezidentu uz sarunām. Ņemot vērā, ka vienīgā Kremļa reakcija uz Igaunijas notikumiem bija Gorbačova zvans Rītelam, prasot «pārtraukt pašdarbību», citādi «būšot tāpat kā Lietuvā», Igaunijas AP vēstulē vēlreiz pausta Igaunijas apņēmība atjaunot valstisko neatkarību.

Šonedēļ uz Maskavu dosies deviņu cilvēku delegācija M. Lipmā vadībā. Igaunijas AP atcēlusi pavasara iesaukumu un sākusi pārrunas ar armijas pārstāvjiem. Līdz 15. maijam notiek reģistrēšana alternatīvajam dienestam. Atcelta kriminālatbildība par atteikšanos iet karadienestā, pieņemts lēmums, ka vietējā pašpārvalde, pieņemot darbā, nedrīkst prasīt karaklausības apliecības.

Maija beigās notiks Igaunijas TF kongress. Igaunijas Tautas fronte veidosies kā «jumta» organizācija vairākām partijām un grupām.

I. Godmanis sniedza LTF deputātu frakcijas darba raksturojumu. Tās nolikumu parakstījuši 122 deputāti, vēl desmit to atbalsta principiālos jautājumos. Frakcijā izveidotas trīs juristu darba grupas. Viena izstrādā neatkarības deklarāciju, otra — reglamentu un darba kārtību, trešā — aktuālus likumprojektus. Speciāla darba grupa izstrādā pilsonības likumu. Ir iecerēts, ka neatkarības deklarācijas projekts tiks publicēts jau pirms sesijas, lai tauta varētu izteikt savu viedokli. Darbu sarežģī tas, ka sabiedrībai ir sakāpināta interese par konkrētām personām un tā ir piemirsusi, ka daudz svarīgāk ir izstrādāt efektīvu parlamenta un valdības struktūru.

Baltijas Padome apsprieda Baltijas Asamblejas koncepciju — tikšanās notiks Rīgā 16. jūnijā.

Turklāt tā būs ne vien tautas kustību, bet vienlaikus arī triju Baltijas valstu parlamentāriešu tikšanās.

Baltijas Padome pieņēma paziņojumu, kurā tā atbalsta Lietuvu un pilnībā atzīst tās likumīgo valdību, kā arī nosoda spēka politikas lietošanu no Maskavas puses. Pozitīvi tika novērtētas visas savstarpējās vienošanās un līgumi, kas apstiprina Baltijas suverenitāti.

 

S. ĒLERTE

LTF informācijas centrs