Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

«Birkas» un fakti

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Drīzumā — IF kongress

Daudzi mūsu lasītāji būs lasījuši publikācijas «Jampadracis «apkārt» demokrātijai» un «Bet pēc tam sēdi noturēja «trijnieks»», kurās stāstīts, kā no darba tika atlaists internacionālās frontes laikraksta «Jedinstvo» redaktors V. Tihomirovs. Daži katrā ziņā būs izlasījuši arī rakstu izdevuma «Moskovskije novosti» ar virsrakstu «Ja nepiekrīti, ej projām». Visi šie raksti rīdziniekos izraisīja diezgan daudz jautājumu. Domājam, ka mūsu lasītāji paši spēs sameklēt uz tiem atbildes, ielasījuši raksturīgāko runu stenogrammu (kā «kreiso», tā arī «labējo») fragmentus. Šīs runas teiktas, izskatot «Tihomirova lietu». Šo materiālu publikācijā svarīga vēl arī tāpēc, ka janvāra vidū paredzēts sasaukt IF kārtējo kongresu. Ar kādu bagāžu nonākusi līdz tam? Kā tā šobrīd iekļaujas tajos demokrātiskajos procesos, kas notiek gan mūsu republikā, gan visā sociālistiskajā nometnē? Varbūt ieraksti magnetofona lentē, ko «RB» redakcijai piedāvāja izdevuma «Jedinstvo» bijušais redaktors, palīdzēs atbildēt uz šiem svarīgajiem jautājumiem. Tātad lai skan runātāju balsis IF republikāniskās padomes sēdē, kas notika 1989. gada 11. novembrī.

 

***

 

M. Boļšakovs, apvienības VEF Interfrontes priekšsēdētājs: — Jā, pārmetumu avīzei ir ļoti daudz… Kāpēc? Acīmredzot vispirms te slikti strādā interfrontes prezidijs un arī mūsu padome, jo nekādas informācijas par to, ko paveikusi IF — materiālajā, politiskajā, juridiskajā, sociālajā sfērā — mums nav. Mēs esam nonākuši līdz vēlēšanām, un mūsu kandidāti pilsētas padomē, rajonu padomēs pat nezina, ko lai atbild uz vēlētāju jautājumiem. Un es jautāju: ko interfronte ir paveikusi? Nav ko atbildēt.

Tagad par to. kas te tika runāts par raksta «Jampadracis «apkārt» demokrātijai» tendenciozitāti. Es personiski nekādu tendenciozitāti tajā nesaskatīju. Raksts ir patiess, bet kas tur teikts par «slepenību», — tam, uzskatāms piemērs ir mūsu šodienas sēde: izturamies kā īsti «pagrīdnieki»! Es nemaz nerunāju par 2. kongresu — pie mums arī šodien cilvēkus grūž arā no zāles. Starp citu, mūsu cilvēkus. Un tā pati «slepenība» izpaudās arī sakarā ar raksta izņemšanu no izdevuma «Jedinstvo» numura. Kāpēc tad to nedrīkstēja publicēt?

Šis raksts — un tā uzskatu ne tikai es — ir politiski pareizs, lietderīgs, un tas būtu devis lielāku labumu, ja būtu publicēts mūsu laikrakstā.

V. Lerhs, «Rūpnīcprojekts»:

— Negribu sarunāt rupjības. Bet es šo rakstu nosauktu par politisku provokāciju. Publicēšana tādos laikrakstos kā «Rīgas Balss», «Sovetskaja molodež», «Padomju Jaunatne», ar kuriem mums īpaša kontakta nav, rāda, ka tā patiesi ir «dzeltenā» prese…

Es uzskatu, ka jāatbalsta prezidija lēmums par b. Tihomirova atlaišanu, jo viņam, nav morālu tiesību ieņemt redaktora posteni. Viņa pārliecība nesakrīt ar interfrontes pārliecību. Es palūgtu: kārtība, kas pastāv IF prezidijā, stingri jāievēro. Ja būs novirzes no noteiktās kārtības — gribēs publicēties, sniegt intervijas pa labi un pa kreisi — tātad šādi biedri jāsauc pie atbildības. Jo pašlaik gan prese, gan radio, gan TV ķertin ķer mūsu biedrus — viņi jāpatur kontrolē, bez prezidija atļaujas viņi nedrīkst publicēties vai intervēties…

S. Aleksejevs, Jelgava:

— Domāju, ka b. Tihomirova raksts ir patiess — jārunā par to, vai viņš rakstījis patiesību vai nepatiesību. Tas, ko viņš atspoguļojis rakstā, mums notika iepriekšējā padomes sēdē, un vispār visi tie aspekti, kas pēdējā laikā pie mums vērojami. Тā ir «slepenība», noslēgtība, jebkuras tādas domas apspiešana, kas atšķiras ao padomes un prezidija priekšsēdētāju domām. Pareizi padomes iepriekšējā sēdē Belaičuks teica, ka mums ir ļoti stiprs novirziens «pa labi». Un, kamēr mēs patiesi nesadalīsimies apmēram tā, (kā pašlaik sēžam), nekā laba nebūs. Būs ļoti labi, ja treša jā kongresā mums izveidosies vēl viena kustība, lai tā ieplūst interfrontē, bet ir ar savu nosaukumu, ar savu programmu un saviem statūtiem.

Vakar Jelgavā pie manis, pienaca mūsu padomes locekļi un teica: tu piedalīsies padomes sēdē, pasaki tiem, ko redzēsi no redakcijas, lai publicē vairāk materiālu no baltslāvu biedrības un DIC, jo mēs šos cilvēkus zaudējam (sašutuma saucieni «no labēja spārna»).

Kongress mums notika slepeni, visas sēdes ir slēgtas — cilvēki par mums jau smejas. Smejas un iet projām ne jau tāpēc, ka laikraksts slikts un to nelasa — tieši pretēji, cilvēki grib redzēt vairāk tādu materiālu, kas, lai gan retumis, tomēr parādās, bet parādās tieši pateicoties Tihomirovam, — jo visa redakcijas kolēģija, redaktors ir atkarīgi no dažiem prezidija locekļiem, no Aleksejeva — vai viņš dos vai nedos norādījumu materiālu publicēt…

T. Ždanoka (interfrontes republikāniskās padomes locekle): — . . Man ir ļoti smagi piedalīties šādās padomes sēdēs… 12. jūlijā запаса padomes locekļi, galvenokārt no Rīgas, kur ar balsu vairākumu tika pieņemti, deklarācijas grozījumi. Kopš tā laika līdz 14. oktobrim — līdz tai padomes sēdei, par kuru rakstīja Tihomirovs, bija pagājuši tieši trīs mēneši un divas dienas. Tātad viņa raksts pilnībā atspoguļoja to stāvokli, kādā mēs atradamies līdz padomes sēdei: mes bijām pārtapuši par nestrādājošu orgānu… Kad bija trīs līdzpriekšsēdētāji, bija darbs. Viss beidzās tad, kad ieviesām priekšsēdētāju posteņus un kad divi priekšsēdētāji par savu mērķi izvirzīja «iznīcināt» Belaičuku, izdabūt viņu ārā no kustības… Un vēl viens kustības jautājums: skaidrs, ka ir divas platformas — no tā nekur nevaram aizbēgt. Tās objektīvi pastāv sabiedrībā, valstī — Gorbačova platforma un Ņinas Andrejevas platforma.

Ja runājam par XIX partijas konferences platformu, tur tika izvirzīti jautājumi par presi un par to, ka partijas presei ir jābūt partijas, nevis partijas orgāna presei. Es uzskatu, ka tādai pašai pieejai jābūt arī attiecība uz laikrakstu «Jedinstvo»… Starp citu, laikraksta redakcijas štati — trīs cilvēki. Jūs sakāt: par kādu naudu avīze pastāv? Atvainojiet, viss ir tieši otrādi: pārējais atbrīvotais štats iztiek no laikraksta naudas, — bet tajā ir vairāk nekā 20 cilvēku… Es principā nepiekrītu b. Lerham tādā ziņā, ka avīzei jāatspoguļo interfrontes pārliecība: nekā tāda nav! Nav vienprātības —tās nav un nevar būt: mēs neesam piegriezti pec viena mēra.

A. Aleksejevs, IF republikāniskās padomes prezidija priekšsēdētājs: —… Šodien mēs četras stundas apspriežam pilnīgi skaidru jautājumu, kuru varēja izlemt ar vienu balsošanu, ja uzticamies savam prezidijam. Jo jautājuma nav. Ir tehnoloģija, kas šobrīd nav ievērota, rupji pārkāpta, ne jau pirmo reizi pārkāptā… Kā viedoklis šodien pausts «RB» — interfrontes?… Bet tagad izlemsim: vai mums var būt platformas vai nevar būt? Mums var būt viena platforma, par kuru mēs iestājamies.

…Es uzskatu, ka plurālismam jābūt jautājuma apspriešana, un tas mums ir, es šodien uzskatu: kad padomes sēdē par mani nobalsoja 70 no 78, tā bija augstākā plurālisma izpausme, jo pēc statūtiem tā ir pietiekami, lai prezidijs ievēlētu priekšsēdētāju, bet ievēlēja visa padome. Vai tad tā nav demokrātija? Un, ja jau jūs man uzticējāties, tad arī uzticieties.

I. Lopatins, IF republikāniskās padomes priekšsēdētājs: — Es b. Tiihomirova mēģinājumos saskatu centienus redakciju nostādīt ārpus interfrontes padomes ietekmes, tas ir viņa darbības mērķis… Eg uzskatu, ka apstākļos, kad ir tikai viens preses orgāns, mēs nevaram atļauties tādu greznību — dot iespēju ar šo avīzi izrīkoties tā, kā viņš to grib. Tāpēc tikai koleģiālam orgānam, bet tieši redakcijas kolēģijai jādod tiesības noteikt mūsu izdevuma politisko seju. Mēģinājums avīzi izdabūt no padomes un prezidija kontroles bija jaušams no paša sākuma — tas bija mēģinājums radīt savu kontu, mēģinājums patstāvīgi izlemt 4 visas problēmas, to skaitā līdzstrādnieku izvēli redakcijas štatos… Raksts pats par sevi tendenciozs, pauž viedokli par spīti faktiem, bet tie fakti, kas minēti avīzē… neatbilst patiesībai.

Vairākkārtējie mēģinājumi atrast kopīgu valodu ar b. Tihomirovu diemžēl nav devuši rezultātus. Un domāju, ka tas nav nejauši. Jo grupa, kas mums izveidojusies un pretendē uz tiesībām tikai pašai paust vienīgos teorētiskos un ideoloģiskos aspektus IF darbībā, uzskatīja par iespējamu ņemt savā kontrolē avīzi un tādejādi ar tās starpniecību propagandēt savus uzskatus. Es tam nekad neesmu piekritis un nepiekritīšu… un uzskatu: prezidija lēmums ir pilnīgi pareizs, mēs uzskatām, ka avīze jāvada cilvēkam, kas ir uzticīgs interfrontes idejām un nekad neizmantos «dzeltenās» preses pakalpojumus, lai publicētu savus pret vadību vērstos rakstus.

V. Moševs, IF propagandas un aģitācijas komisijas priekšsēdētājs: —… Jā, es aizbraucu uz Daugavpili, man bija A. Aleksejeva parakstīta vēstule. Man vajadzēja pārkāpt noteikto kārtību, lai iznāktu avīze, bet pamanījis, kādā stāvoklī ir numurs, un ieraudzījis šo rakstu, — jā, es neuzņemos atbildību pārkāpt prezidija noteikto likumu (tieši V. Moševs pa telefonu paziņoja A. Aleksejevam par «sazvērestību», pēc tam «Jampadracis «apkārt» demokrātijai» tika izņemts no avīzes «Jedinstvo» — V. T. piez.)… Bet pats nepatīkamākais ir tas, ka šis raksts, kas parādās citos masu informācijas līdzekļos, es uzskatu, nodarījis milzīgu, kolosālu politisku ļaunumu visai interfrontei. Domāju, ka cilvēkiem, kas likuši savus parakstus uz šā raksta, tomēr vienreiz atklāti un godīgi jāpasaka, ko viņi grib panākt? (jautājums A. Belaičukam): — Jūsu attieksme pret to, ka jūsu vārds jau izvazāts pa šīm avīzēm?

V. Malahovs, IF Proletāriešu rajona padomes priekšsēdētājs: —- Cilvēki sūta rakstus un piecus, sešus mēnešus, tie netiek publicēti, pazūd, atbildes uz vēstulēm netiek rakstītas. Mēs jau esam nenākuši tiktāl, ka prezidija sēdē nolēmām: ja jau tas ir tā, katru rakstu izanalizēs prezidijs un uzliks savu rezolūciju… Mēs paši, šeit sēdošie padomes locekļi, neticam tiem, ko esam ievēlējusi par prezidija locekļiem. Mēs viņiem neticam, prasām: vai viņš to ir teicis vai nav teicis — dodiet pierakstu!

… Ja mums būs tāds redaktors, ja mums būs «kreisais» un «labais» spārns, tad mums te nav ko darīt — mums, komunistiem, būs laiks sakravāt koferus... Kas piekrīt mūsu kustības viedoklim, tas lai pie tā paliek. Kam nepatīk, lai skaidri pasaka: mēs neesam ar jums, mēs esam pret jums. Bet publicēt «melnajā» presē… Es atzīstu: ir vairāki pozitīvi jautājumi šajā rakstā — bet nav uzdoti īstajā laikā! Nav īstajā laikā: pašlaik ir vēlēšanas, mums jāstrādā šajā laukā, bet b. Tihomirovs, lai speciāli grautu, publicējas «melnajā» presē … Arī televīzijā būs viņa intervija. Vai mēs varam turēt tādu redaktoru un vai mums vajadzīgs tāds padomes loceklis — lemiet paši!

A. Antipovs (Oktobra rajons) -… Tur uz galda ir IF Oktobra rajona padomes rezolūcija par b. Tihomirova tūlītēju atlaišanu. Tātad absolūtais padomes locekļu vairākums un tikai divi «pret». Un otrais, es vairs par to nerunāšu: tas jau ir personiskais viedoklis, ka b. Tihomirovam kā politiskam provokatoram nav vietas redaktora postenī un nav vietas interfrontē. Viņš par neuzticību no interfrontes jāizslēdz (aplausi).

A. Djatlovs (Ļeņingradas rajons): — Tas ir ne tikai kadru un politisks, bet arī ideoloģisks jautājums. Es nepiekrītu b. Tihomirovam, ka viņš šo rakstu nopublicēja, un tieši laikrakstā «Sovetskaja molodež», nepiekrītu, ka viņš tomēr IF prezidijā nepanāca tiesības šo rakstu nopublicēt izdevumā «Jedinstvo». Un tad tas tādu ļaunumu nebūtu nodarījis, būtu devis tikai labumu! Tas ir ne tikai mans viedoklis — tas ir IF Ļeņingradas rajona padomes viedoklis. Mēs pat atzinām: labi, lai raksts nebūtu «Jedinstvo», lai tiktu publicēts kaut vai laikrakstā «Sovetskaja Latvija»! Tā ir b. Tihomirova vaina, bet tā ir arī prezidija vaina, tā ir arī mūsu interfrontes vadītāju vaina. Mēs sakām: kāpēc viņi aizliedz biedram izteikt savas domas? Vai tas ir IF dokuments, vai b. Tihomirova personiskais raksts? Vai tad es par katru vārdu, kas man jāpasaka, iešu lūgt atļauju biedriem Aleksejevam un Lopatinam?

Jau pirms šā raksta interese par interfronti un IF autoritāte bija pārlieku mazinājusies. Es te izsaku strādnieku šķiras, ražošanas apvienības «Radiotehnika» strādnieku viedokli. Cilvēki runāja: vai mūsu IF padome pirms trim mēnešiem nodarbojās ar priekšvēlēšanu kampaņu? Nē, biedri! Un tā vietā, lai kā pirmo jautājumu tagad izvirzītu jautājumu par vēlēšanām, par to, kā mums jācīnās pret mūsu politiskajiem, ideloģiskajiem pretiniekiem, mēs atkal saceļam sīku kņadu ap kadru jautājumiem. Vai tad šobrīd mums tas ir galvenais? Nē! Bet, es domāju, kādam tas ir galvenais jautājums.

Mūsu IF padomes sēdē runāja par to, Kāda ir IF attieksme pret DIC? Nekāda attieksme nav izteikta. Bet es jums teikšu: Latvijas PSR rūpniecības uzņēmumu asociācija — lūk, kur DIC strādā! Un tas jau ir sagatavojis rūpniecības uzņēmumu saimnieciskā aprēķina, pašfinansēšanās, pašpārvaldes koncepciju. Vai IF šajā jautajumā ir konkrēti priekšlikumi? Nav!

Strādnieku šķira vairs netic interfrontei: tā nezina, kur tai iet un ko tai darīt. Mūsu IF nav arī nekādas attieksmes pret Latvijas strādnieku savienību! Kādi tad ir mūsu konkrētie priekšlikumi — uz kurieni jāiet strādnieku šķirai un kas tai jādara? Strādnieki mums netic! Un pēdējais, ko es gribu teikt: kas tad ir mūsu IF — vai tā ir partija vai kustība?… Es esmu PSKP biedrs, nekad no tās rindām neizstāšos un cīnīšos par tās tīrību. Bet lai tādu pašu dzelzs disciplīnu ieviestu IF — es esmu pret to! Laiks ne tikai runāt par demokrātiju, bet arī demokrātiski strādāt.

V. Tihomirovs: — Par IF prezidija attieksmi pret redakciju. Gandrīz par 90 procentiem nomainīta redakcijas kolēģija, kur neietilpst neviens avīzes «Jedinstvo» redakcijas štata darbinieks.

Es pilnīgi palieku pie savas parliecības — kāds es šajā padome atnācu, tāds šodien no tās arī aizeju. Uzskatu, ka esmu izpildījis savu pienākumu, uzrakstot rakstu «Jampadracis «apkārt» demokrātijai».