Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja ziņo:

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Lai sekmīgi risinātu Inčukalna sērskābā gudrona izgāztuves likvidēšanu, kas ir bīstams apkārtējās vides un pazemes ūdeņu piesārņošanas objekts, Valsts dabas aizsardzības komitejas zemes, floras un faunas aizsardzības pārvalde uz apspriedi bija aicinājusi republikas vadošos zinātniekus un speciālistus no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas attiecīgajiem institūtiem, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes, Rīgas Politehniskā institūta un citām organizācijām. Sanāksmes dalībnieki tika informēti, ka sērskābā gudrona iesūknēšana 90 m dziļumā ir pilnīgi droša, bet arī tas ir saistīts ar grūtībām, un iesūknēšanas darbi pašreiz ir pārtraukti, jo augstās skābju koncentrācijas dēļ tehnika drīz vien sabojājas.

Apspriedes gaitā tika izteikti arī citi priekšlikumi, kas saistīti ar sērskābā gudrona izmantošanu būvmateriālu ražošanā, piemēram, lignobetona ražošanā, vai par tā izmantošanu ceļu būvē — bituma ražošanā — un citām iespējām. Lai izmantotu sērskābo gudronu — šo svarīgo tautsaimniecībai nepieciešamo materiālu — ražošanā, nepieciešams veikt tā neitralizāciju. Zinātnieki iepazīstināja ar eksperimenta rezultātiem un iespējām to izdarīt. Pēc termiskas neitralizācijas izdalās arī citas vērtīgas vielas, ko var izmantot tautsaimniecībā. Sanāksmes nobeigumā tika nolemts pasteidzināt izpēti, iesaistot šai darbā studentu grupas, Jo, pirmkārt, nedrīkst kavēties ne dienu, pēc iespējas drīzāk jāpārtrauc izgāztuves postošā ietekme uz gruntsūdeņiem, un, otrkārt, jārod ceļi 20 gadu laikā uzkrātā sērskābā gudrona 140 — 200 tūkstošu tonnu izmantošanai tautsaimniecībā. Valsts dabas aizsardzības komiteja aicina ieinteresētās zinātnieku pētnieku grupas, kooperatīvus, atsevišķus zinātniekus, kam ir priekšlikumi attiecībā uz sērskābā gudrona pārstrādes tehnoloģiju, pieteikties Valsts dabas aizsardzības komitejā pa tālruni 212696. Radošā grupa strādās, lai iesniegtu optimālus priekšlikumus par izgāztuves likvidēšanu un sērskābā gudrona izmantošanu.

Grants šķirošanas rūpnīcas «Kurzeme» celtniecība Talsu rajonā, neievērojot ūdeņu, zemes dzīļu, augsnes un citas aizsardzības prasības, radījusi rajona iedzīvotāju dziļu neapmierinātību. Iedzīvotāji Latvijas PSR Ministru Padomei adresētajā vēstulē raksta, ka rūpnīcas celtniecība izraisīs dabas resursu strauju izsaimniekošanu, skaistās Talsu paugurainās ainavas nopostīšanu. Pēc saņemtā signāla Taisos tika organizēta apspriede ar Latvijas PSR Ministru Padomes un LPSR Celtniecības komitejas pārstāvju piedalīšanos, lai izskatītu grants šķirošanas rūpnīcas «Kurzeme» darbību un iesniegtos priekšlikumus par ražošanas paplašināšanu šajā rajonā. Apspriedē tika pieņemts lēmums par karjera ražošanas jaudu nepalielināšanu un neatliekamu ekoloģiskās ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu situāciju un izteiktu priekšlikumus attiecībā uz turpmāko darbību.

16. decembrī Latvijas PSR Ministru Padomes izveidotā ekspertu komisija iepazinās ar grants šķirošanas rūpnīcas «Kurzeme» karjera stāvokli. Ierīkojot atbērtnes, sagatavojot iekraušanas laukumus un pārvietojot grunti, netiek saglabāts augsnes auglīgais slānis, tiek pārkāpta karjera izstrādes tehnoloģija. Tāpat tiek pieļauti rupji mežu likumdošanas aktu pārkāpumi. Gravās tiek apbērti nenocirsti lieli augoši koki, blakus teritorijā nocirstais mežs krīt karjeros. Izdarot šā rajona sākotnējo ekoloģisko ekspertīzi, komisijas locekļi novērtēja ekoloģisko zaudējumu dabai aptuveni 9 miljonu rubļu apmērā, un uzskata, ka šī summa resursu izmantotājiem būtu jāiemaksā rajona budžetā, lai veidotu analoģiskus rekreācijas resursus un stabilizētu ekoloģisko situāciju. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja pieprasījusi Latvijas PSR Valsts rūpniecības darbu drošības uzraudzības un kalnrūpniecības uzraudzības komitejai un Latvijas republikāniskajai mežsaimniecības ražošanas apvienībai «Latvijas mežs» nekavējoties saukt pie atbildības vainīgās personas karjera ekspluatācijā. Ekoloģiskās ekspertīzes galīgais slēdziens jāiesniedz LPSR Ministru Padomē līdz š. g. 1. martam.

Aizvadītajā nedēļā valsts ūdeņu uzraudzības orgāni veikuši 59 ūdeņu aizsardzības likumdošanas pārbaudes tautsaimniecības objektos.

Rojas zivju konservu rūpnīca Rīgas jūras līcī novembrī ievadīja vairāk nekā 3 tonnas piesārņotu vielu. Rūpnīcai iesniegta prasība par dabai nodarītajiem zaudējumiem 13 516 rubļu apmērā.

Rūpnīcas «Latvijas bērzs» siltumsaimniecības priekšnieks — atbildīgais par attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju I. Ivančenko sodīts ar naudas sodu par nostādinātāju savlaicīgu netīrīšanu.

Daudz pārkāpumu pagājušajā nedēļā konstatēts lauku saimniecībās.

Talsu rajona padomju saimniecība «Lubezere» ilgāku laiku no ciemata, cūku kompleksa un zvēraudzētavas novadīja nepietiekami attīrītus notekūdeņus Vēruma grāvī un pēc tam Rojas upē. Iesniegta prasība par dabai nodarītajiem zaudējumiem 14 695 rubļu apmērā. Jelgavas rajona padomju saimniecība «Lielupe», neapmierinoši ekspluatēdama bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, ievada Iecavas upē notekūdeņus, kas 8—10 reizes pārsniedz pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju. Par attīrīšanas iekārtu sliktu ekspluatāciju un ūdenstilpņu piesārņošanu padomju saimniecības direktors A. Ķepītis jau divreiz sodīts ar naudas sodiem, kurus līdz šim nav samaksājis, kā arī nav veicis nekādus pasākumus, lai uzlabotu attīrīšanas iekārtu darbu. Par valstij nodarītajiem zaudējumiem jau otrreiz saimniecībai iesniegta prasība 8922 rubļu apmērā. Pirmo prasību, kas iesniegta pagājušā gada oktobrī, — 10 469 rubļus — saimniecība nav samaksājusi. Materiāli, lai sodu piedzītu piespiedu kārtā, nodoti Valsts arbitrāžai.

Talsu rajona Ļeņina kolhozam par nepietiekoši attīrītu notekūdeņu ievadīšanu Šķēdes upē būs jāsamaksā sods par dabai nodarītajiem zaudējumiem — 8827 rubļi.

Prasība 16 749 rubļu apmērā iesniegta Dobeles rajona kolhozam «Tērvete» par kolhoza ciemata nepietiekami attīrītu notekūdeņu ievadīšanu Auces upē.

Rēzeknes rajona Maltas sovhoztehnikuma direktora vietnieks ražošanas jautājumos V. Demiģuks, Matrosova padomju saimniecības direktors A. Batars un padomju saimniecības «Krāce» direktors A. Tučs sodīti ar naudas sodiem par ūdeņu piesārņošanu ar neattīrītiem liellopu kompleksu notekūdeņiem.

Par nepietiekami attīrītu notekūdeņu ievadīšanu Adamovas ezerā ar naudas sodu sodīts Rēzeknes rajona Adamovas internātskolas sanatorijas direktors J. Puriņš.

Valsts ūdeņu aizsardzības inspekcija noskaidrojusi apstākļus, kādos novembra beigās notika avārija Talsu pilsētas attīrīšanas iekārtās. Avārija tika novērsta divu dienu laikā. Par neattīrītu notekūdeņu ievadīšanu Dzelzupē soda naudu — 9600 rubļu — samaksājusi Talsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas pārvalde.

Liepājas rajona komunālo uzņēmumu kombinātam iesniegta prasība 10 320 rubļu apmērā par nepietiekami attīrītu notekūdeņu ievadīšanu Virgas upē un dabai nodarītajiem zaudējumiem.

Liepājas pilsētas attīrīšanas iekārtu neapmierinošas ekspluatācijas dēļ pusotru mēnesi Baltijas jūrā tika ievadīti nepietiekami attīrīti notekūdeņi. Par dabai nodarītajiem zaudējumiem Liepājas ūdensvada un kanalizācijas pārvaldei iesniegta prasība par 174 577 rubļiem.

 

LATVIJAS PSR VALSTS DABAS AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS

PROPAGANDAS UN PRESES NODAĻA