Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Tiklab latvietim, kā lietuvietim

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Pagājušajā gadā Viļņas izdevniecība «Mokslas» laidusi klajā grāmatu, kura, domājams, varētu ieinteresēt daudzus arī Latvijā. Tas ir Alvīda Butka un Alberta Sarkaņa sastādītais «Lietuviešu — latviešu valodas ceļvedis». Šīs sarunvalodas vārdnīcas tirāža — 15 000 eksemplāru.

 

No priekšvārda:

 

«Šī mazā grāmata lai ir pirmais solis uz iepazīšanos ar sev radniecīgo valodu tiklab latvietim, kā lietuvietim. Tā ir izstrādāta kā sarunu vārdnīca, kas papildināta ar abu valodu fonētisku apskatu un īsu gramatiku, frazeoloģismu un parunu paralēlēm, sarunu valodā lietojamiem saīsinājumiem. Līdz šim tikai 1937. gadā ir iznākusi triju valodu sarunu vārdnīca (Avots M. Praktiska latvju — lietuvju — poļu vārdnīca lauksaimniekiem un laukstrādniekiem. Rīgā, 1937.), kas savas šaurās specifikas un vecuma dēļ kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Ikdiena liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri sākuši iepazīt vai apgūt igauņu valodu, sava nozīme ir bijusi K. Abena sarunu vārdnīcai. Savukārt latviešu valodā līdz šim nav iznākusi neviena lietuviešu valodas mācību grāmata. Ar šo valodu ceļvedi mēģināts aizpildīt acīmredzamo robu.»

Ļoti piemērots grāmatas saturam un uzdevumam, šķiet, nosaukumā ietvertais vārds — ceļvedis. Tas nozīmē — ieinteresēt, iepazīstināt, rādīt ceļu pie citas valodas. Jo pēc šīs grāmatas rūpīgas izstudēšanas diezin vai būs iespējams skatīties Panevēžas teātra izrādes bez tulka palīdzības. Toties komandējumos, ekskursijās, arī iepirkšanās braucienos uz Lietuvu noderēs prasme uzrunāt, sasveicināties, iepazīties, saprast galveno veikalā, pastā, frizētavā. Arī pašapziņai, noskaņojumam un labsajūtai, atrodoties svešā vietā, nāks par labu valodas pamatu zināšana. Grāmata nopērkama arī Rīgā, tā maksā 30 kapeikas un ir ieliekama kabatā. Vai tad nav kauns, aizbraucot pie kaimiņiem, zināt tikai «Laba diena!» un visur kur pirmkārt raudzīties pēc uzrakstiem krievu valodā? Lietuviešu izdevēji pirmie parūpējušies, lai saprašanās starp tuvu līdzās dzīvojošām tautām varētu notikt bez starpniekvalodas.

A. ROŽUKALNE