Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Mēs jau esam paspējuši pierast pie vārda «pirmoreiz», taču tas aizvien rada izbrīnu. Un kā lai nebrīnās, kad pirmo reizi Viļņā no visas pasaules atbraukuši mūsu tautiešu mazbērni un mazmazbērni, lai piedalītos Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienās. Atbraukuši tie, kuru senči jau pirms daudziem gadiem pametuši dzimtās vietas un nokļuvuši Vorkutā vai viņpus okeānam, Austrālijā.

Pēc šo dienu organizatoru vārdiem (lietuviešu jaunatnes apvienība «Lituanica»), šā pasākuma mērķis ir viens — lietuviešu tauta  n a v  sadalāma.

Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienu dalībniekus sagaida aizraujošas ekskursijas pa Lietuvu, aviācijas svētki Kauņā, viesu un mājinieku komandu spēles basketbolā, bet Traku vēsturiskās salas rajonā varēs kopīgi pastrādāt, notiks arī Grīnvaldes kaujas gadadienas svinības.

Viļņas Kalna parkā 12. jūlijā notika biedrības «Par Lietuvas atbrīvošanu» mītiņš. Šajā pasākumā daudzkārt tika pieminēts 1920. gads, kad Krievija un Lietuva kā līdztiesīgas valstis noslēdza savienību. Tagad, pēc oratoru uzskatiem, pienācis laiks izvērtēt šo savienību objektīvi. Mītiņa dalībnieki devās gājienā pa Ģedimina prospektu un nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa.

Jau veselu nedēļu pa maršrutu Viļņa — Klaipēda uz priekšu virzās Miera marša dalībnieki. Jau gājiena sākumā bija skaidrs, ka jaunatne no vārdiem spēj pāriet arī pie darbiem. Marša dalībnieki ne tikai mītiņoja, savāca atkritumus, sakopa upes apkārtni, bet, piemēram, Ķēdaiņu aerodromā sarīkoja klusēšanas akciju. Karavīri bija apjukuši: kā ap 500 cilvēku varēja nepamanīti nokļūt uz aerodroma nolaišanās ceļiem un kas viņiem te vajadzīgs? Bet zālītē sēdošajiem vajadzēja, lai beidzot pārstātu grandēt debesis, kuras jau tā ir ekoloģiski piesārņotas.

Lietuvas sabiedrība turpina apspriest divus ļoti nozīmīgus dokumentus. Tie ir likumprojekti par Lietuvas pilsonību un par memorandumu. Sociologi šai sakarībā min šādus faktus: Lietuvas pilsonību kā suverenitātes neatņemamu sastāvdaļu atzīst 57 procenti Lietuvas nepamatnācijas pārstāvju. Par Lietuvas suverenitāti iestājas 70 procenti to cilvēku, kuri dzimuši Lietuvā, bet paši nav lietuvieši. Bet to vidū, kuri Lietuvā ieradušies pavisam nesen, par suverenitāti balso tikai 45 procenti.

Pavisam nesen Lietuvā pieņemts likums par zemnieku saimniecību. Tiem, kuri šaubās par savu varēšanu, Zemnieku savienība septembrī un augustā piedāvā ceļojumu uz Zviedriju. Tā gan nebūs ekskursija, jo nākamie zemnieki šai laikā strādās Zviedrijas fermeru saimniecībās. Viņi paši ar nopelnīto naudu maksās par ēdināšanu un izmitināšanu, bet atlikušo valūtu varēs izmantot lauksaimniecības tehnikas un iekārtu iegādei, ko atvestu mājās kopā ar uzkrāto darba pieredzi. Šādi braucieni tiks organizēti arī uz VFR.

10. jūlijā Viļņā notika Lietuvas Komunistiskās partijas CK plēnums, kurā izveidoja komisiju un darba grupas, kas sagatavos Lietuvas Komunistiskās partijas programmatisko dokumentu projektus. Tie jānodod sabiedrības apspriešanai līdz 1. augustam.

Visu nedēļu Lietuva sveica Atlantijas okeāna uzvarētājus. Kā jau zināms, trīs jahtu ekipāža sasniedza Ņujorkas krastus un ar lidmašīnu atgriezās Palangā. Atpakaļceļā uz Lietuvu jahtas dosies ar jaunu ekipāžu, kuru veidos aizokeāna tautieši.

GRAŽINA KRIŠČUKAITIENE,

vecākā korespondente