Property:Summary

No Barikadopēdija
Versija 2011. gada 25. decembris, plkst. 14.20, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Jauna lapa: This is a property of type Has type::Text.)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

This is a property of type Text.

Showing 20 page using this property.
-
Cilvēktiesību cīnītāja Gunāra Astras pēdējais vārds pēc tiesas sprieduma par viņa pretpadomju darbību  +
PSKP CK ārkārtas plēnumā par PSKP CK ģenerālsekretāru ievēl M. Gorbačovu. Sākas pārbūves (perestroika) un atklātības (glasnostj) periods  +
Baltijas brīvības dienu - 14. jūniju - savās runās piemin vairāki ASV Kongresa locekļi, atgādinot par Latvijas 45 gadu okupāciju. Notiek plašas demonstrācijas visos latviešu centros  +
Pēc ABK ierosinājuma notiek baltiešu demonstrācijas pie PSRS vēstniecības un konsulāta ēkām Vašingtonā, Sanfrancisko un Ņujorkā. Brīdī, kad PSRS vēstniecībā tiek nodots apsūdzības raksts, ALA priekšsēdi A. Lambergu, Dr. J. Cerbuli un J. Grigsbiju (J. Grigsby) apcietina un pēc dažām stundām atbrīvoja. Apcietinājuma laikā 71 gadu veco Dr. J. Cerbuli piemeklēja sirdstrieka, un viņu ievietoja slimnīcā. 20. jūnijā ASV prezidents R. Reigans nosūta viņam visa laba vēlējumus, izsakot apbrīnu par J. Cerbuļa uzņēmību atbalstīt baltiešu brīvības centienus un apliecinot arī savu atbalstu brīvības idejai  +
Notiek Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru  +
Kopenhāgenā no 25. līdz 27. jūlijam notiek Baltiešu tribunāls, apsūdzot PSRS par tās noziegumiem Baltijas valstīs. To atklāj Eiropas Parlamenta viceprezidents dāņu deputāts Pols Mollers, izsakot cerību, ka pēc 40 gadu ilgās Padomju Savienības īstenotās okupācijas šis tribunāls palīdzēs pasaulei saprast, kas notiek Baltijas valstīs. Oficiālajā tribunāla dokumentā Kopenhāgenas manifests (The Copenhagen Manifesto) atzīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijusi starptautisko līgumu un likumu pārkāpums, tādēļ pasaules forumos jāprasa brīvība un neatkarība visām trim Baltijas valstīm. Kopenhāgenas manifestā — konferences noslēguma dokumentā – vēlreiz uzsvērts, ka Baltijas valstu okupācija liecina par to, ka PSRS ir pārkāpusi starptautiskos nolīgumus un pašreizējā situācija Baltijas valstīs apdraud miera un brīvības iespējas Eiropā un pasaulē  +
Četras dienas Helsinkos un Stokholmā notiek demonstrācijas, kurās piedalās aptuveni 400 Baltijas brīvības un miera kuģa pasažieru, kā arī ALA un PBLA pārstāvji. Somijas presē par demonstrācijām parādījās gan atzinīgi, gan nosodoši raksti. PSRS ziņu aģentūra TASS pauž vispārēju sašutumu  +
LKP CK un LPSR Ministru Padomes lēmums par metro celtniecību Rīgā  +
Aptuveni 150 austrumeiropiešu (ukraiņi, latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, afgāņi, irāņi, ungāri) piedalās demonstrācijā Vašingtonā pie Baltā nama, kur viesojas PSRS ārlietu ministrs Edvards Ševardnadze. To kopīgi rīkoja ABK un Ukraiņu Kongresa komiteja ASV, lai atgādinātu ministram PSRS brutalitāti pret politiskiem disidentiem  +
No amata tiek atbrīvots laikraksta «Literatūra un Māksla» redaktors Jānis Škapars  +
Vairāk nekā 100 ASV latviešu organizāciju pārstāvju piedalās ALA rīkotajā politisko akciju trīs dienu seminārā Vašingtonā, lai labāk iepazītos ar apstākļiem Latvijā un nospraustu prioritātes nākotnes darbam. Kā lektori piedalās eksperti PSRS jautājumos. Galvenais runātājs - ASV prezidenta palīgs Komunikāciju nodaļā Patriks Buhanans (Patrick Buchanan)  +
ALA kongresa laikā trīs jaunieši demonstrē pie Baltā nama Vašingtonā, simboliski «pakaroties» un reprezentējot trīs disidentus: Gunāru Astru, Lidiju Lasmani-Doroņinu un Intu Cālīti  +
Šo gadu PBLA izsludina par Latvijas brīvības cīņu gadu  +
LKP XXIV kongress  +
PSKP XXVII kongress  +
ASV kongress vienbalsīgi pieņem rezolūciju, pasludinot 14. jūniju par Baltiešu brīvības dienu  +
Bernē notiek EDSA sanāksme, un tās laikā PBLA un PBA pārstāvji apmeklē 25 delegācijas, rīko preses konferences un ielu demonstrācijas. PBA pieprasa, lai to atzīst par oficiālu nevalstisku organizāciju, un ar ASV delegācijas atbalstu to arī panāca. Šis statuss ļāva izplatīt informāciju par Baltijas valstīm visu delegāciju locekļiem. PSRS delegāti atteicās pieņemt materiālus no organizācijām, kas neatzīst Baltijas valstis kā daļu no Padomju Savienības  +
Sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā  +
ABK un Ukraiņu Kongresa komiteja tiekas ar ASV valdības pārstāvjiem, lai noskaidrotu atomenerģijas izplūduma sekas, un mudināja PSRS sastrādāties ar Rietumvalstu valdībām, lai samazinātu radioaktivitāti  +
Pēc ALA priekšsēža A. Lamberga ierosinājuma tiek nodibināta Nacionālās stratēģijas darba grupa (NSDG), apvienojot latviešu uzņēmējus, kas vēlējās sagādāt līdzekļus dažādiem nacionālpolitiskiem un labdarības projektiem ASV un okupētajā Latvijā. Tiek nolemts, ka puse no katra dalībnieka gada maksas (1000 dolāru) izlietojama ALA darbam, puse — projektiem, ko apstiprina NSDG valde  +