Bēdz prom — vienalga, uz austrumiem vai rietumiem!

No Barikadopēdija

«Tu esi visskaistākā meitene visā Juglā. Un, kaut arī esi nacionāliste, ja precēšos, tad vienīgi ar Tevi» — tā Tu čukstēji pirms trim četriem gadiem tepat «Zodiakā».

Vairs neesmu skaistākā meitene Juglā, un Tu vairs neesi mans mīļais. Armijā pavadītie divi un OMON vienībā trešais gads ir kā nesabrūkošs Ķīnas mūris starp mums. Un tomēr es vēroju Tevi, cenšos sastapt Tavas acis. Katru dienu tās kļūst aizvien slēptākas. Tās neredz mani. Tavās acīs ir melna nolemtība, un Tu uzvedies tā, it kā būtu redzējis melno eņģeli. Atceries to grāmatnieku Juglas Neredzīgajos, kurš 17 gadus pavadīja gulagos. Viņš teica: «Cilvēks, kurš redzējis varmācīgu nāvi vaigu vaigā, vairs nevar būt tāds kā citi.» Viņš jau ir gājis cauri melnajam tunelim, un tikai retais sasniedz vājo gaismiņu tā galā… un paliek dzīvs.»

Arī Tu esi palicis dzīvs.

Mīļais, es lūdzu, varbūt vēl nav par vēlu, atgriezies, paskaties man acīs… varbūt Tu vēl neesi šāvis…

Tu saki, ka 1917. gada apvērsumu veikuši nevis krievi, bet visādi salašņas, starp tiem arī latvieši. Jukums Vācietis bijis cūka, latvieši bijuši tie, kuri visnežēlīgāk īstenojuši Ļeņina represīvās idejas. Ejot garām austrumu sādžām, nīdējuši gan sievietes, gan bērnus. Tāpēc viņu iznīcināšana 1937. un citos gados bijusi pelnīta. Piekrītu Tev, tie, kas siroja pa plašo Krievzemi, īstenodami Ļeņina noziedzīgās idejas, bija noziedznieki.

Bet šodien, par ko Tu cīnies šodien! — par padomju varu, par pasaules lielāko impēriju?

Es negribu zaudēt pusi savas dzīves, medījot veikalos desu. Tu varbūt domā, ka kapitālistiskā sistēmā nebūs darba? Tu, spēcīgais, jaunais vīrieti, Tu atradīsi darbu un dzīvosi labāk par šveicaru padomju varas laikā.

Tu vari saukt mani par nacionālisti, es mīlu savu zemi un latviešus, kuriem arī vajadzīga vieta zem saules.

Tavi biedri saka: «Только дикий народ хочет независимости...»1 Kā gan būtu, ja Tavu lielo dzimteni okupētu ķīnieši? Viņu taču ir daudz vairāk nekā krievu!

Kā Tu, mans mīļais, jūties starp laupītājiem un slepkavām? (Starp citu, kur paliek muitā nolaupītais, vai sadalāt līdzīgi, vai arī starp vienlīdzīgajiem ir vienlīdzīgāki?) Tu, kurš zināji Brodski, cienīji Ahmaduļinu un Visocki?

Ja arī jūs uzvarēsit… Būs Baltija guberņa, būs komandanta stunda. Cilvēki kļūs bailīgi, nožēlojami vergi. Kas būsi Tu šajā nāves spēlē? Vai nedomā, ka Tu un tavējie būs nevēlami aculiecinieki tam, kā šī guberņa tapa?

… Un Tavs vectēvs droši vien zina, kas notiek ar nevēlamiem lieciniekiem, piebildīšu, arī pavēļu izpildītājiem.

Domāju tomēr, ka tā nebūs. Dzelzs lēdija Tečere saka: «Impēriju laiks beidzies.» Un tad, vai Tu spēsi dzīvot ar salauztu dvēseli un narkotiku sagandētu miesu? (Rīgā runā, ka visiem omoniešiem slepus dodot narkotikas!) Brīvā Latvijā Tevi tiesās, bet Tevis paša aizstāvētā impērijā iznīcinās bez jebkādas tiesas. Jo vairāku gadu pieredze tik viegli nepazūd. To taču Tu saproti?!

Tāpēc es Tevi lūdzu — bēdz prom, — vienalga, uz austrumiem vai rietumiem, bet tālāk no šīs nolādētās Vecmīlgrāvja bāzes. Bēdz ātrāk… Varbūt Tu vēl neesi šāvis…

… un varbūt es atkal kļūšu Juglas skaistākā meitene...

Magda Buliņa

________________________

1 Tikai mežonīga tauta grib neatkarību (krievu val.)