Apskatīt 982659 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/02/02
|Issue number=24/25
|Page number=1
|Original title=Mūsu rokās – 14 mandātu liktenis
|Source file=riba1990n024-25_001_01
}}
{{Source image|articles/982/659/982659.jpg}}
{{Written by|Rūdolfs Vīksniņš}}
{{About topic|Vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, 1989}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|H. Zāgs}}
{{About year|1990}}
Kā zināms, Rīgas pilsētas padomē jau ievēlēti 106 deputāti. Pilsētas deputātu korpusa polarizācija ir galēja, pastāv reālas briesmas, ka frakcijas, kas ir pilnīgi pretējos uzskatos, var izvēlēties savstarpējas bloķēšanās taktiku, tādējādi faktiski paralizējot Rīgas parlamenta darbību. Šajā situācijā ārkārtīgi augsta vērtība ir katram no atlikušajiem 14 mandātiem, par kuriem cīņa noslēgsies ar balsošanu 4. februārī. Nozīme ir katrai vēlētāja balsij.

4. februārī atkārtotas vēlēšanas notiks piecos pilsētas apgabalos, turklāt vēlētājiem ir laba izvēle: pēc 29. janvāra datiem, kad divi kandidāti savas kandidatūras bija atsaukuši, 19. apgabalā balotējas četri kandidāti. 29. — trīs, 59. — divi, 105. un 107. — trīs katrā.

1989. gada 10. decembra vēlēšanās neviens no minēto apgabalu diviem deputātu kandidātiem netika ievēlēts, tas ir, neieguva vairāk par 50 procentiem to vēlētāju balsu, kas piedalījas balsošanā.

Vēl deviņos pilsētas apgabalos, kas atrodas Proletāriešu rajona teritorijā, 4. februārī notiks atkārtota balsošana.

Atbilstoši vēlēšanu likumam, balsošana notiks par diviem deputātu kandidātiem, kas iepriekšējā balsošanā 10. decembrī ieguva vislielāko balsu skaitu. Apgabalu numuri un kandidātu uzvārdi minēti «RB» 25. janvara numurā.

29. janvārī notika Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas kārtējā sēde, ko vadīja priekšsēdētājs H. Zāgs. Tika izskatīts jautājums par vēlēšanu iecirkņu gatavības pakāpi — pavisam pilsētā to ir 71 — balsošanai svētdien. Vēlēšanu komisija griežas arī pie visām sabiedriskajam organizācijām un atsevišķiem pilsoņiem un lūdz par visiem vēlēšanu gaitā pamanītajiem pārkāpumiem nekavējoties iesniegt attiecīgus paziņojumus. (Līdz šim laikam diemžēl bieži vien bijis tā, ka protesti iesniegti trešajā vai pat piektajā dienā, kad komisija jau apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus.) Pēc vēlēšanu komisijas datiem, balsošanas pirmajā kārtā apmēram 30 procenti vēlētāju neatnāca pie urnām. Tomēr gribētos, lai šie cilvēki ierastos balsot 4. februārī. Ja neviens no kanditātiem neiegūs vairāk par 50 procentiem balsu, vajadzēs organizēt atkārtotas vēlēšanas, atkal veidot iecirkņu vēlēšanu komisijas, organizēt jauno deputātu kandidātu reģistrāciju utt.

Un vēl viena Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas rekomendācija: lai izvairītos no dažāda veida pārpratumiem, uz vēlēšanu iecirkni ejot, paņemiet līdzi pasi.

&nbsp;
<p style="text-align: right;">'''Rūdolfs VĪKSNIŅŠ'''</p>