Cerību laiks un rīcības laiks
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dzintaru koncertzālē nav pulksteņa, kas atgādinātu laika ikdienas gaitu. Tas šeit pulsē citā dimensijā — šodienas cerībās un bažās par rītdienu. Kodollaikmeta īslaicīguma apjausmā. Kamēr vēl ir laiks, kamēr nav par vēlu, nepieciešams konstruktīvi, sperot praktiskus solus, nekavējoties atrisināt pašu akūtāko mūsu laika problēmu — kodolkara novēršanas problēmu. Šī doma skan kā Jūrmalā sarīkotās PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās dalībnieku lielum lielā vairākuma neatlaidīga prasība.
Bruņošanās sacensība ir ieprogrammēta Amerikas Savienoto Valstu nostājā — šie ģenerālpulkveža N. Červova vārdi PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās laikā Jūrmalā pilnīgi apstiprinājās tur notikušajā diskusijā. 16. septembrī Dzintaru koncertzālē tā turpinājās par jautājumu «Kodolbruņošanās sacensība un tās izbeigšanas veidi». Pirmais runāja žurnāla «Time» redkolēģijas loceklis Stroubs Telbots.
Šķita, ka runātājs, kurš vairākkārt uzsvēra, ka uzstājas kā privātpersona, nevis kā administrācijas pārstāvis, ieņēmis visai pareizu nostāju. Viņš centās pārliecināt par ASV miermīlību, raksturoja kodolieročus kā briesmīgus ieročus, kurus nekad nedrīkst laist darbā, un aicināja nostiprināt savstarpēju uzticību. Taču izrādījās, ka tas viss nav nekas cits kā reveranss. Klātesošajiem bija grūti saprast viņa tālākos spriedumus, kas acīm redzami bija pretrunīgi. Kodolieroči ir slikti, taču tiem ir savaldīšanas spēks. To likvidēšana ir laba lieta, taču mēs tai neesam gatavi kontroles apsvērumu dēļ. Amerikāņi ar grūtībām galu galā pieņēmuši paritātes ideju, bet paritātes nav — padomju pusei ir pārākums. Un tā tālāk.
Vai nav tiesa, ka šāda pieeja acīm redzami sakrīt ar oficiālās Vašingtonas nostāju?
Lūk, ko domā tiešām vienkāršais amerikānis D. Greihems, kurš, griezdamies pie savas valsts oficiālā pārstāvja, teica:
— Jūs apgalvojat, ka neviens tā netiecas pēc atbruņošanās kā ASV valdība. Es jums nepiekrītu. Amerikāņu tauta vairāk tiecas pēc miera nekā tās valdība. Arī tādā jautājumā kā moratorijs un kodolarsenālu iesaldēšana valdība neatspoguļo amerikāņu tautas vairākuma domas.
Atšķirībā no ASV pārstāvja referāta ģenerālpulkveža, PSRS ģenerālštāba pārvaldes priekšnieka N. Červova runa izskanēja pārliecinoši un neapstrīdami. Pasaulē ir uzkrāts tik daudz ieroču, ka varētu iznīcināt ne vien visu cilvēci, bet arī visu dzīvo. Bet bruņošanās sacensība arvien turpinās, tiek izplatīta kosmosā. Šis process, ir jāaptur. Tagad radusies alternatīva: vai nu mierīga līdzāspastāvēšana vai arī nepastāvēšana. Citas izejas nav. Tas, ka viena no pusēm kodolenerģijas izmantošanas un kosmosa apgūšanas gadsimtā varētu gūt pārākumu, ir ilūzija. Padomju Savienība nevis vārdos, bet gan darbos tiecas samazināt bruņojumu. Tā vienpusējā kārtā pārtraukusi raķešu izvietošanu Eiropā, no kaujas dežūrām noņēmusi daļu raķešu SS-20, ceturto reizi pagarinājusi kodolizmēģinājumu moratoriju, izvirzījusi konkrētu programmu kodolieroču un ķīmisko ieroču pilnīgai likvidēšanai un citus tālejošus konkrētus priekšlikumus.
Skaidri un saprotami, vai ne?
Piezīmes par referātiem izteica arī ASV vēstnieks Ungārijas Tautas Republikā, bijušais valsts sekretāra palīga Eiropas jautājumos vietnieks Marks Palmers, kas pārstāvēja Reigana administrāciju. Savā runā viņš uzmācīgi uzskaitīja visus Padomju Savienībai acīm redzami nepieņemamos ASV priekšlikumus sarunās par atbruņošanos.
Pēc tam N. Červovs un Marks Palmers atbildēja uz jautājumiem. To vidū bija ļoti svarīgi jautājumi, kas prasīja kompetentas un skaidras atbildes. Svarīgākais no tiem, protams, bija kosmosa militarizācijas novēršana. N. Červovs pilnīgi konkrēti pateica: mēs nedomājam pacelties kosmosā un apdraudēt no turienes citas valstis. Ja Amerikas Savienotajās Valstīs uzskata, ka mēs šajā sfērā izvēršam lielus darbus, atgādināsim, ka mēs esam ierosinājuši pilnīgi aizliegt gatavošanos zvaigžņu kariem. Pretējā gadījumā Padomju Savienībai atradīsies pārliecinoši pretpasākumi.
Runādama par to pašu jautājumu, ASV puse izteica visdažādākos izdomājumus par Padomju Savienības nodomiem starptautiskajā arēnā un nemitīgi atkārtoja mītu par «stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas» aizsardzības misiju. Var jau būt, ka tas der amerikāņu tautas apdullināšanai, taču to nekādi nevar izmantot par argumentu tādas autoritatīvas tikšanās laikā.
Starp citu, daži ASV pārstāvju jautājumi liecina, ka Amerikas Savienoto Valstu ideologi guvuši zināmus «panākumus», savas tautas apziņā iekaļot novecojušus propagandistiskus šablonus. Tikai tā var izskaidrot to, ka ASV pārstāvji atkal mēģināja sākt debates par ebreju stāvokli Padomju Savienībā un it kā nevainīgo N. Danilofu, kaut gan izsmeļošas atbildes šajā jautājumā tika dotas vakar notikušajā diskusijā.
Tikšanās gaita mums atgādināja vēl vienu ASV pārstāvja — Čatokvas institūta prezidenta D. Bratona — izteikumu:
— Jā, mūsu valstis šķir jūra, bet šajā jūrā ir jālec, ja arī ūdens tajā ir auksts.
LATINFORM korespondents
Attēlā:
Uz diskusijas dalībnieku jautājumiem atbild PSRS Aizsardzības ministrijas ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis N. Červovs un bijušais valsts sekretāra palīga Eiropas jautājumos vietnieks Marks Palmars.
Diskusiju starplaikā sarunājas Eizenhauera institūta izpilddirektore Sūzana Eizenhauere un biedrības «PSRS un ASV» prezidents akadēmiķis N. Blohins.
B. Koļesņikova un M. Bērsona foto
