Vai jābrauc citur elpot,

No Barikadopēdija
Vai latviešiem nedraud jauns emigrācijas vilnis?

jo Ļaunākajā Gadījumā, kuram sekos atgriešanās nesenajā miega stāvoklī, iespējas piepildīt un izpaust sevi zaudēšana (apspiešana) daudziem, kas ieelpojuši kaut vai mazu brīvības gaisa malku, nenozīmēs nosmakšanu? Vai latviešiem nedraud jauns emigrācijas vilnis, vēl jo vairāk tagad; kad klīst baumas par Dānijas un Zviedrijas valdības piedāvāto politisko patvērumu bēgļiem no Baltijas?

Sandra Kalniete:

— Emigrācijā latvietis vairs nebūs latvietis. Par tādu viņš var būt tikai šajā mums piešķirtajā zemes stūrītī.

Arnis Kalniņš:

— Latvija pēc ģeogrāfiskā, politiskā un cita stāvokļa ir ļoti piemērota vieta dzīvošanai.

Kas emigrētu? Tas atkarīgs no tā, kāda veidotos pārvaldīšanas sistēma. Ja kādam ļoti uzņēmīgam cilvēkam tiktu ierobežota saimnieciskā darbība — viņš, protams, varētu savas spējas izmantot Zviedrijā. Mēs pazaudētu, protams, labus cilvēkus. Nedomāju, ka varētu izveidoties tik ļoti vardarbīgs režīms, ka būtu jāsper šāds solis.

Normunds Naumanis:

— Manuprāt, tagad galvenais ir saprast — kur tu stāvi un kas esi. Atklāti sakot, šobrīd es nejūtos stiprs. Esmu pesimists, domāju par Īriju, Izraēlu — tur taču karo jau desmitiem gadu un "mierīgais karš" ir daudz briesmīgāks par piecminūšu uzlidojumu, pēc kura slēdz miera līgumu.

Emigrāciju neuztveru kā vājuma izpausmi. Emigrācija ir izpratne par stāvokli, vietu. Var taču emigrēt sevī (iekšējā emigrācija). Tātad jautājums nav par to, vai laisties ar laivu pāri jūrai. Komunisti arī ir latviešu tautas emigranti, jo viņu "Es" vieta nav Latvija. Tāpēc nedomāju, ka tā latviešu inteliģences daļa, kas, iespējams, emigrēs fiziski, būs latviešu tautas nodevēji.

Andris Breže:

— Man nevar būt tuvs tas, lai cik skaists un jauns būdams, kā radīšanā neesmu piedalījies. Man būtu kauns līst tur. Un vai tiem, kas trauks projām, nebūs kauns no ugunskūrējiem? Pēc manām domām, nevar rasties tāds stāvoklis, ka cilvēkiem nebūs iespējams ietekmēt notikumu gaitu.

Uzdodot šo pašu jautājumu Vecrīgā pie ugunskuriem sēdošajiem, izjutu gandrīz vai neizprotošu attieksmi un, proti — par tādiem jautājumiem šie cilvēki nerunāja, izņemot viennozīmīgu šādas iespējas noliegumu.

G. Trekteris