Beidzies LTF 4. kongress

No Barikadopēdija

17. novembrī vēlu vakarā Kongresu namā beidzās TF 4. kongress. No 660 balsstiesīgajiem bija reģistrējušies 599. Kongresa darbā piedalījās arī mūsu premjers Ivars Godmanis un pārstāvji no trimdas latviešu organizētajām LTF atbalsta grupām ārzemēs. Bija ieradušies viesi gan no Baltijas valstīm, gan bijušo PSRS republiku sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, arī vairāki Rietumu valstu sociāldemokrātu, liberāļu un centra partiju pārstāvji no Dānijas un Zviedrijas. Ar savu klātbūtni kongresu pagodinājuši Anglijas sūtnis Ričards Semjuels, Vācijas sūtnis Oto Hāgens fon Lambsdorfs, kā arī ASV un Polijas pilnvarotie lietveži.

Par LTF priekšsēdētāju ar 373 balsīm atkārtoti ievēlēts Romualds Ražuks, bet par viņa vietnieku kļuvis līdzšinējais LTF politiskās komitejas vadītājs Uldis Augstkalns. Apstiprināts arī jaunais Domes sastāvs. Pēc intensīva trīs dienu darba pieņemta Latvijas deokupācijas un atjaunošanas rīcības programma, statūtu precizējumi, vesela virkne rezolūciju, kā arī lēmums par LTF organizatoriskās uzbūves pilnveidošanu.

Kaut arī pēdējā laikā sasniegti daudzi svarīgi LTF programmas mērķi, tai skaitā Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana un tās starptautiskā atzīšana, tomēr vairāki būtiski programmas uzdevumi vēl nav veikti, rakstīts ceturtajā kongresā pieņemtajā rezolūcija «Par LTF kā tautas kustības turpmāko darbību». Tādēļ par svarīgākajiem nākotnes uzdevumiem kongresa delegāti uzskata:

— politisko, ekonomisko un sociālo priekšnoteikumu radīšanu latviešu nācijas izdzīvošanai;

— PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas un valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu;

— tiesisku un demokrātisku Saeimas vēlēšanu organizēšanu, darba spējīgas un kompetentas Saeimas ievēlēšanu.

Kongresa delegāti uzskata, ka vismaz līdz Saeimas ievēlēšanai jāsaglabā Latvijas Tautas fronte kā plaša spektra demokrātiska tautas kustība. Darboties spējīgas daudzpartiju sistēmas izveidei Latvijā pagaidām trūkst nepieciešamo nosacījumu, teikts šajā rezolūcijā.

Neskatoties uz 4. maija deklarācijā noteikto Latvijas Republikas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada Satversmi, Augstākās Padomes un Ministru Padomes praktisko darbību raksturo svārstīšanās starp Latvijas Republikas atjaunošanas un jaunas valsts veidošanas koncepcijām, teikts LTF kongresā pieņemtajā rezolūcija par attieksmi pret pašreizējām LR valsts varas institūcijām. Šī svārstīšanās, no LTF viedokļa, izpaudusies gan neizlēmībā, atjaunojot valsts varas institūcijas, gan lemjot pilsonības jautājumu, gan risinot agrārās reformas un privatizācijas jautājumus.

Latvijas Tautas fronte konsekventi izvēlējusies 1918. gada 18. novembrī proklamētās republikas atjaunošanas ceļu, teikts rezolūcijā. Tādēļ līdz Satversmē noteikto valsts varas institūtu atjaunošanai Latvijā LTF atbalstīs tikai tos tautas deputātus, kuri darbojas Latvijas Republikas atjaunošanas labā, atbilstīgi LTF ceturtajā kongresā pieņemtajai Latvijas deokupācijas un valsts atjaunošanas programmai un rezolūcijām. Tautas fronte pieprasa arī visu līmeņu izpildvaras institūciju reorganizāciju, lai atbrīvotu tās no komunistiskas partijas iedibinātā nomenklatūras aparāta.

 

(Pēc LETA materiāliem)