«Vecais gads jau projām pošas»

No Barikadopēdija

Aizvadot šo grūto, bet savā ziņā arī gaišākām krāsām caurstrāvoto gadu, neļausimies nedz bezcerībai, nedz pārliekām cerībām, jo kā viens, tā otrs varētu traucēt mūsu gaitu. Mierīgi, pamazītēm, bet ne soli atpakaļ. Tikai uz priekšu. Pāršķirstīsim mūsu avīzīti šā gada garumā, varbūt tas mums var noderēt.

  • 1988. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neons, un veikalu pūļi pamazām izklīst. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm, garām zvanu skaņām pavadīti, nāk bērinieki — Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie.

12. janvārī

  • Plašumā plešas ekonomiskās atjaunotnes, demokrātijas un, galvenais, cilvēka un tā kultūras gars. Tāpēc vispirms godīgi un atbildības pilni uzdosim jau sev jautājumu: vai tagad, kad PSKP XXVII kongress atgriezis mūs uz grēcīgās zemītes, ar to pašu būtu iezvanīts arī monumentu celšanas laiks? Vai kultūras, cilvēka atjaunotnes programma būtu no šā gala sākama?»

14. janvārī

  • Divvalodības problēmas sāk pētīt Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta zinātnieki kopā ar Latvijas PSR ZA sociologiem. Tādējādi tiks likti pamati augstas starpnacionālo attiecību kultūras izkopšanas problēmu kompleksai, ilglaicīgai, zinātniskai izstrādāšanai.

4. februārī

  • Uzvara, pārliecinoša uzvara! Pēc astoņu gadu darba mums ir savi olimpiskie čempioni bobslejā. Un tie ir svētki visiem ar bobsleju saistītajiem cilvēkiem, kas vien pielikuši prātus un rokas mūsu sportistu sagatavošanā, bobsleja tehnikas radīšanā.

24 februārī

  • Likums par jaunatni mūsu valstij ir priekšlaicīgs, jo mums nav demokrātijas tradīciju. Vairākas paaudzes ir augušas lielākā vai mazākā staļinisma ietekmē. Ja jau Staļinu netraucēja Marksa, Engelsa un Ļeņina darbi, tad mūsdienu birokrātu netraucēs nekādi likumi. Vēl vairāk — birokrāti pratīs jebkuru likumu pavērst sev labvēlīgā virzienā.

27. februārī

  • Sakopsim labāk savu māju kāpņu telpas un apkārtni, neveidosim jaunas izgāztuves, kā tas ir, piemēram, Vecmīlgrāvī, kur tieši Daugavas malā, Meldru ielas galā, aiz jaunajām autogarāžām (kooperatīvajām) tieši šoruden ir izmests vesels kalns tālāk nesadalāmu būvkonstrukciju un kur jau gadiem ilgi mētājas vēl citas kādreiz kaut kam domātas būvdetaļas (lielas). Vai tas ikdienišķais darbs savas pilsētas labā nebūtu mūsu darba monuments?

4. martā

  • .. vairākas dienas padzīvojis Rīgā, es sapratu, ka jums, Baltijas tautām, nav īsti pieņemams tāds vispārējs kolektīvisms, jo godā turat ģimeni un tās tradīcijas.

11. martā

  • Nu ir izdemolētas arī mirušo piemiņas vietas. Taču, kaut arī tās būtu baronu vai citu armiju piemiņas zīmes — tā tik un tā ir mūsu vēsture!

12. martā

  • Svētām dusmām jābūt, bet arī ne visu laiku.

12. martā

  • Metro aizstāvji man atgādina cilvēkus, kuri būtu ar mieru vairākus gadu desmitus staigāt ar caurām biksēm — tikai tādēļ, lai pie šlipses varētu nēsāt labi izslīpētu briljantu.

13. aprīlī

  • Pašlaik pašpārvalde ir visās augstskolās un tehnikumos. Jautājums tikai — kas ir iniciators? Bieži iznāk, ka vairāk ieinteresēta ir administrācija. Studenti balso tiktāl, cik tas paplašina viņu tiesības.

14. aprīlī

  • Skolēni, piemēram, uzskata, ka vienīgais, kas var skolā kaut ko mainīt, ir nupat augstskolu beigušais jaunais pedagogs.

14. aprīlī

  • Jā, mēs daudz ko varam, spējam. Taču vienas, dažkārt vissvarīgākās īpašības mums tomēr pietrūkst: padomāt — kas notiks pēc tam. Cik tālejošas būs padarītā (bieži vien — izpostītā) sekas.

24. aprīlī

  • Valsts svētki būtībā ir valstī, sabiedrībā notiekošo procesu spogulis.

27. aprīlī

  • Ne jau velti vecais Indrāns atzīstas: visa nelaime ir tā, ka mēs nekad nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un negribēšana iesākas...

30. aprīlī

  • Pirmssvētku dienā pie Slokas celulozes un papīra rūpnīcas bija sapulcējušies gan jūrmalnieki, gan rīdzinieki, lai izpaustu savu satraukumu par Rīgas jūras līča un Lielupes piesārņošanu.

4. maijā

  • Jau vairākas radošās savienības ir paudušas savu viedokli attiecībā uz metro. Paldies tām! Cilvēki mācās domāt un diskutēt. Savu viedokli izsaka ne tikai rakstnieki, zinātnieki, žurnālisti. To izsaka strādnieki, inženieri, mākslinieki, kolhoznieki, skolēni, studenti. Savu viedokli izsaka tauta. Un tajā nedrīkst neieklausīties.

5. maijā

  • Tādējādi skaistuma karalienes tronis, kam vajadzēja kļūt par tādu kā centru, kurš sabiedriskajā apziņā aktualizētu noteiktas vispārcilvēciskas vērtības, galu galā mirdz masu kultūru mākslīgi radītajā spozmē.

6. maijā

  • Ditas Krenbergas apbrīnojamā uzvara XXXIV Marijas Kanalsas starptautiskajā flautistu konkursā Barselonā ir visplašākās ievērības cienīgs fakts.

14. maijā

  • Pienācis tāds dīvains laiks — līmējam kopā to, ko kādreiz paši esam saplēsuši, meklējam to, ko kādreiz paši apzināti esam pazaudējuši, saucam vārdā tos, kurus kādreiz paši negribējām zināt un pieminēt.

14. maijā

  • Vēstures kursam grāmatās ir jābūt objektīvam, patiesam, neslēpjot no lasītāja atsevišķus vēstures posmus, tos vienkārši noklusējot vai pieskaroties tiem virspusīgi. Ja tiek noliegta atsevišķa Latvijas vēstures kursa nepieciešamība, rodas pamatotas aizdomas — vai kādam tas nav izdevīgi, un kam?

26. maijā

  • Svētdien Maskavas lidlaukā viņš izkāpa no sava modernā reaktīvā lainera. 77 gadus vecais Ronalds Reigans pa lidmašīnas trapu dosies pretim piecu dienu sarunām augstākajā līmenī Maskavā. Un tādējādi viņš uzkāps, šķiet, savā pēdējā svarīgākajā virsotnē, pirms beigsies Savienoto Valstu 40. prezidenta pārsteidzošās karjeras astoņi gadi.

28. maijā

  • Eksāmeni atcelti vispirms tāpēc, ka patlaban notiek vēstures faktu un mūsu sabiedrības attīstības posmu pārvērtēšana.

31. maijā

  • Ja ne tagad, kad tad? — LPSR Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību piedalīšanos.

1., 2. jūnijā

  • Šī ir Piemiņas diena. Upuru diena. Tautas dvēsele vēl sāp. Sāp iežuvusi un iekaltusi asarās un asinīs. To nevar noņemt. — Nelikumīgi represēto un bojā gājušo piemiņas diena.

14. jūnijā

  • Cilvēks ir piedzimis, lai dzīvotu, bet mēs ikviens esam mirstīgi.

19. jūnijā

  • Jāņugunis ir augstas, Saule ir kulminācijā, būsim Jāņubērni tautiskā lepnumā un internacionālā cieņā! Oficiāli Līgo svētki — tas ir normāli.

23. jūnijā

  • .. nolasīja delegāta A. Čepāņa zīmīti, kurā delegāti aicināti runāt tikai saskaņā ar darba kārtību un izbeigt sava darba pārskatu sniegšanu un tēžu apspriešanas gaitas cildināšanu. — Sākas PSKP XIX Vissavienības konference.

28. jūnijā

  • Ar senu dziesmu, kurā apdziedāta saule, Rīgas sporta pilī sākās starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» svinīga atklāšana.

7. jūlijā

  • To jau vairs nevar saukt vienkārši par tautu draudzību. To nevar saukt vienkārši par savstarpējo saprašanos. To var saukt par Vienotību. Par vienotību uz Zemes, zem Saules, par Vienotību Dvēselē. Dvēselē Tavā, manā, manas tautas, manas zemes un mūsu visu kopīgās Zemes dvēselē.

14. jūlijā

  • Sestdien Lielajā estrādē notika nacionālās simbolikas reabilitācijas pasākums. Vairāki tūkstoši klātesošo ar aplausiem pavadīja ikkatru teikumu, kas pauda nacionālās simbolikas atjaunotnes ideju mūsdienu sociāli politiskajā situācijā.

15. jūlijā

  • Mēs, dažādu sabiedrisko grupu un tautību pārstāvji, aicinām Latvijas pilsoņus apvienoties TAUTAS FRONTĒ.

19. jūlijā

  • Pēc Latvijas PSR Demogrāfiskās attīstības ģenerālkoncepcijas projekta plašas apspriešanas visā tautā lūgt republikas 1989. gadā jaunievēlēto Augstāko Padomi savā sesijā dot šim dokumentam oficiālu raksturu, lai uz to varētu balstīties kā republikas likumdevēji vietējās padomēs, tā arī mūsu jaunā valdība, ražošanas vadītāji un katra pilsoņa sirdsapziņa.

19. jūlijā

  • Ņemot vērā cukura deficītu visā valstī, nav cerību, ka republikā talonu sistēmu varēs atcelt.

2. augustā

  • Daudzi jauni cilvēki atsakās lasīt avīzes, jo vēl joprojām tām netic.

10. augustā

  • Esmu vienkāršs strādnieks, strādāju Valmieras mēbeļu kombinātā un esmu stingri pārliecināts, ka mums nevajag nekādu Tautas fronti.

10. augustā

  • Un tāpēc es parakstos ... par kaunu. Jo kauns turpinās. Parakstos cerībā, ka pavisam drīz mums nevajadzēs kaunēties.

10. augustā

  • Kā redzam, nozieguma pret cilvēci kvalifikācija kā Konvencijā, tā Statūtos saskan ar Staļina represiju nozieguma sastāvu. Tāpēc personības kulta laika masu represijas var pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci un noilguma termiņu uz tām neattiecināt. Vienīgais šķērslis ir tas, ka Padomju Savienībā par to pagaidām nav pieņemti direktīvi lēmumi.

19. augustā

  • Starp citu, Vjetnamas pilsoņi gandrīz katru dienu redzami ne tikai savās darba vietās vien, Rīgas Centrālajā kolhozu tirgū viņiem ir savi iemīļoti stūrīši, kur daudzi jaunie vjetnamieši rosīgi tirgojas ar aizjūras precēm, kas nākušas galvenokārt no Honkongas un Taizemes: ar pulksteņlem plastmasas ietvaros, to baterijām, ķīmisko lūpu krāsu, bižutēriju utt., u.tml.

25. augustā

  • Vai mēs uzzināsim, ka visbriesmīgākā propaganda ir tā, kas nezina robežu starp mīlestību un naidu, starp godaprātu un nekaunību, starp svētumu un grēku. Vai spējam vienoties tikai kopīgā bļāvienā un kopīgā spļāvienā. Vai spēsim vienoties kopīgā lūgsnā.

1. septembrī

  • Sadodoties rokās, veidosim ap mūsu jūru dzīves apli, tādējādi zvērot darīt visu tās glābšanai!

1. septembrī

  • Jo tālāk un jo neatgriezeniskāk virzās pārbūve, jo skaidrāka top doma — tas ir ilgstošs, dialektiski nepārtraukts un dramatisks process.

3. septembrī

  • Pazīstams motīvs — nav par ko uztraukties, par visu ir padomāts. Taču vai «domātāji» Rīgā ir padomājuši par to, ka paši varbūt kādreiz cels pie lūpām no Taurupes attecējuša, saindēta ūdens glāzi?

3. septembrī

  • Tautas dzīvība, serde un kodols ir valoda, jo, valodai mirstot, mirst arī tauta. Tādēļ mūsu valoda kopjama un, proti, latviešu rakstu valoda.

16. septembrī

  • Šī izrāde raisa mūsos ne tikai lepnumu par cīņu ceļu, kurā esam spējuši pastāvēt. Par Daugavu — Dzimteni, kuru neesam zaudējuši. Tā dun kā smags brīdinājums, kā traģiska iespēja. Pazaudēt. Neatgūt. Pulsē kā nenovēršamība. Ja nesapratīsim. Ja nemainīsimies. Ja nekļūsim beidzot Cilvēki. Jo par maz ir atgūt Karogu. Vēl jākļūst, jābūt arī šā Karoga cienīgiem. Vai esam par to padomājuši?

21. septembrī

  • Tad strādāsim tā, kā teica Māteru Juris, «lai darbs ir gods». Tad cīnīsimies par to, lai esam saimnieki savā zemē, jo — «ubags nav strādnieks».

22. septembrī

  • Jūs varat būt skolēns vai students, strādnieks vai zemnieks, jūs varat veikt visvienkāršāko ikdienas darbu vai arī iet intelektuāli sarežģītu ceļu, vienalga — jūsu māte ir Latvija. Jūsu personiskais liktenis var būt cilvēciski laimīgs un jūsu dzīve var būt traģiska, jūs varat dzīvot labklājībā un jūs varat būt sociāli vai politiski sarūgtināts, vienalga — jūsu māte ir Latvija.

23. septembrī

  • Taču Voss nebija viens. Republikas garīgo dzīvi virzīja pa «maģistrālo ceļu» sazarota un gadu desmitos izslīpēta ideoloģiska sistēma ar precīzu rituālu un stingri noteiktu vērtību hierarhiju. Staļinisms un brežņevisms bija izskolojis stoisku ideoloģisku tipu: kareivīgu, uz trīsdesmito gadu dogmatiem orientētu, ar noslieksmi uz demagoģiju.

28. septembrī

  • Latvijā pēckara gados nav kārtīgi mācīta Latvijas vēsture. Bērni zina, kādas reformas ir notikušas Krievijā XIX gadsimta vidū, taču nezina, kas notika Latvijā šajā un citos gadsimtos. Ir jābūt Tēvzemes mācībai. Ir jābūt pastāvīgam Latvijas vēstures kursam… Kā var runāt par nacionālo audzināšanu, ja nezinām nacionālo vēsturi?

1. oktobrī

  • B. Pugo LKP CK plēnumā 4. oktobrī: — Ļoti daudziem jautājumiem, kas mums republikā ir jārisina, mēs pagaidām esam tikai pieskārušies, tikko esam sākuši uztaustīt pareizās pieejas.
  • Kaut gan Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīcā latviešu tautības strādnieku un kalpotāju skaits nav palielinājies, tā cehos aizvien biežāk dzirdams sveiciens «Labdien». Uzņēmumā notikušas pirmās nodarbības tiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu.

13. oktobrī

  • Visiem LTF atbalstītājiem pašiem jāvēršas pie mazinformētajiem Latvijas iedzīvotājiem, izskaidrojot LTF Programmu un starpnacionālas situācijas sarežģītību republikā. Šīs sabiedrības daļas rīcības kontrolēšanas iespējas ir niecīgas, un tādējādi tā ir pilnīgi neaprēķināma un nevadāma.

15. oktobrī

  • Mums jāatdzimst ne jau ar skaudību, sīkumainību, privātumu, muļķību vai daiļrunību, bet ar godu, ticību, gribu, bijību, tikumu, darbu. Vēl mūsu dzimtenē ir Sūnu ciems. Ješka tiešām vēl tikko jūdz. Nevajag gaidīt, kamēr zēni kaut kur aizbrauks pēc acīm redzamas patiesības. Citādi tā nav atmoda, tas ir bezmiegs.

5. novembrī

  • Tagad, kad pagājuši gandrīz 40 gadi, Latvijas PSR Ministru Padome atjaunojusi taisnīgumu. Pilsoņu izsūtīšana atzīta par nepamatotu, viņi visi reabilitēti.

19. novembrī

  • 1988. gada 18. novembris Rīgā. Tāpat kā pērn, arī šogad šinī datumā nīgri līņāja un lija. Bet šogad nesala ne miesām, ne garam. Plecs pie pleca. Svētku sajūta. Mēs kopā. Ar svecītēm, ar lāpām, dzīvespriecīgu dziesmu dziedot, pa Brīvības ielu līdz Daugavai.

22. novembrī

  • Uzskatām, ka pašreizējā politiskajā situācijā partijas Rīgas pilsētas komitejai vajadzīgs kompetents, inteliģents, pieredzējis un tālredzīgs vadītājs, kas spētu saliedēt visus sabiedrības slāņus kopīgam mērķim — politiskās, ekonomiskās un ekoloģiskās situācijas atveseļošanai Rīgā.  Preses nama darbinieki (seko 88 paraksti)

2. decembrī

  • LOK strādā tālāk. Tai pietiek darba savas programmas īstenošanā, neatkarīgi no tā, ko par to saka centrs.

7. decembrī

  • Latvijas Ārstu biedrības viedoklis ir viennozīmīgs: jāatgriežas pie mūsu zonas laika. Rīgas patiesais — astronomiskais — laiks patlaban no mūsu pulksteņa atpaliek par 1 stundu 24 minūtēm, bet vasarā — par 2 stundām 24 minūtēm.

8. decembrī

  • Šodien pulksten 10 Rīgā, Politiskās izglītības namā, sanāk Latvijas tautu forums. Nebijis, unikāls notikums Latvijas vēsturē.

10. decembrī