Latvijas PSR Internacionālās darbaļaužu frontes Statūti. Projekts

No Barikadopēdija
Versija 2013. gada 3. jūlijs, plkst. 06.20, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Set original images)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

1. Latvijas PSR internacionālā darbaļaužu fronte (Interfronte) — brīvprātīga sabiedriska organizācija, izveidojusies darbaļaužu aktivitātes rezultātā, lai iesaistītu republikas iedzīvotājus aktīvi iestāties par radikālu pārbūvi PSKP vadībā.

Interfronte savās rindās apvieno zemniekus, strādniekus. inteliģenci, jaunatni, iedzīvotājus, kuri nepiedalās sabiedriskajā darbā, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, valodas, partijiskās, reliģiskās vai nacionālās piederības.

2. Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā, darbojas patstāvīgi, demokrātiski saskaņā ar PSRS Konstitūciju un Likumiem, Latvijas PSR Konstitūciju un Likumiem, Interfrontes Statūtiem un Programmu, sadarbojas ar partijas orgāniem tautas deputātu Padomēm, citām valsts iestādēm, sabiedriski politiskām organizācijām un citām biedrībām, kam ir kopīgas intereses un pienākumi.

3. Interfrontes pamata uzdevumi:

— republikas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšana un viņu sociālo interešu aizstāvēšana;

— uz internacionālā principa pamatiem īstenot Padomju Latvijā dzīvojošo katras nācijas un tautības brīvu tālāku attīstību, stiprināt tautu draudzību un sadarbību uz vienlīdzības pamatiem;

— Latvijas PSR ekonomiskās pastāvīgās sasniegšana valsts tautsaimniecības kompleksa mērogā;

— cīņa ar birokrātismu, staļinisma, šovinisma un nacionālisma paušanu;

— īstenot nacionālo pašapziņu visām Padomju Latvijā dzīvojošām tautībām, paaugstinot politisko, tiesisko, ekonomisko un ekoloģisko kultūru;

— paplašināt sociālistisko demokrātismu un nodrošināt atklātumu:

— pamatojoties uz tiesību Vispārējās deklarācijas Nolikuma, īstenot katras nācijas cieņas aizstāvēšanu;

4. Interfrontes galvenās darbības formas:

— priekšlikumu izstrādāšana un iesniegšana par aktuāliem politiskiem jautājumiem, sociāli ekonomisko dzīvi, par Likumprojektiem un citiem normatīviem aktiem, partijas, sabiedriskajiem Likumdošanas un Valsts orgāniem;

— likt priekšā konstruktīvus priekšlikumus dokumentu projektiem, kuri ir nodoti visas tautas apspriešanai;

— kandidātu izvirzīšana un piedalīšanās visu rangu Padomju vēlēšanu kampaņā;

— piedalīšanās referendumos, sapulču, disputu izvešanā, iedzīvotāju aptaujās, sabiedriski politiskos un kultūras pasākumos;

— piedalīšanās žēlsirdības kustībā;

— republikas iedzīvotāju informācija par Interfrontes darbību ar preses, radio, televīzijas palīdzību, izdodot savu preses orgānu;

5. Par Interfrontes dalībnieku var kļūt katrs republikas iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu, kurš atzīst tās Programmu un ievēro Statūtus, personīgi ar vārdiem un darbiem veicina Interfrontes uzdevumu sasniegšanu.

Pilsoņi, kuri vēlas kļūt par Interfrontes dalībniekiem, iestājas vienā no tās organizācijām darba vietā vai pēc dzīves vietas. Var būt kolektīvi Interfrontes dalībnieki, kuri apvienoti nacionālās — kultūras, aroda, reliģiozās, kultūras un citās biedrībās, kuras noformētas un reģistrētas noteiktajā kārtībā.

Personas, kuras vēlas piedalīties Interfrontes uzdevumu risināšanā, bet kaut kādu iemeslu (motīvu) dēļ nav kļuvušas par tās dalībniekiem, var sadarboties ar to kā līdzjutēji un radīt savas atbalsta grupas, par to ziņojot Interfrontes rajona Padomei vai pirmorganizācijai.

Interfrontes jaunatnes grupas apvieno sevī personas vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

6. Interfrontes dalībniekam ir tiesības vēlēt, bet sasniegušam pilngadību tikt ievēlētam jebkurā Interfrontes orgānā, piedalīties visos Interfrontes pasākumos, apspriest tajos un ar preses palīdzību lemt Interfrontes darbības jautājumus, ienest priekšlikumus, atklāti izteikt un aizstāvēt savu viedokli, izvest pasākumus, kuri atbilst Interfrontes Programmai un Statūtiem; sapulcēs un kongresos kritizēt Interfrontes vadītājus un dalībniekus, griezties ar jautājumiem, iesniegumiem un priekšlikumiem jebkurā Interfrontes vadošā orgānā un saņemt atbildes pēc jautājumu būtības, nodrošināties ar juridisku un citu Interfrontes palīdzību un aizsardzību.

Interfrontes dalībniekiem ir tiesības brīvi izstāties no tās sastāva, par to ziņojot pirmorganizācijai.

7. Interfrontes dalībnieks var tikt atstādināts no piedalīšanās Interfrontes darbā par Statūtu un Programmas pārkāpšanu, par mēģinājumiem sēt starpnacionālu naidu, par administratīvi birokrātiska darba stila izpausmi, kritikas neatzīšanu un ietekmēšanu par to. par darbību, kura apkauno Interfronti.

Jautājums par dalībnieka atstādināšanu tiek izlemts ar parastu balsu vairākumu Interfrontes pirmorganizācijas sapulcē. Lēmums par atstādināšanu var būt pārsūdzēts augstākstāvošā Interfrontes orgānā.

Rajona Padomju locekļi var tikt atstādināti no piedalīšanās Interfrontes darbā vai atbrīvoti no ieņemamā stāvokļa Padomē rajona pirmorganizācijas pārstāvju sapulcē, rajona konferencē vai Republikāniskā Padomē.

Padome var atstādināt uz laiku Republikāniskās Padomes locekli no viņa izpildāmiem pienākumiem par necienīgu rīcību līdz laikam, kad Kongress pieņems galīgo lēmumu.

Gadījumā, ja jebkurš Interfrontes dalībnieks tiek saukts pie kriminālās atbildības, viņš uz laiku tiek atstādināts no sava pienākuma piedalīšanās tajā. Jautājums par viņa galīgo atstādināšanu tiek izlemts pēc tiesas lēmuma iznešanas.

8. Interfronte tiek veidota pēc teritoriālās vai ražošanas pazīmes. Tās pamatu sastāda pirmorganizācijas, kuras tiek radītas darba vai mācību vietās ar noteikumu, ka ir ne mazāk kā 3 interfrontes dalībnieku. Pirmorganizācijas var tāpat tikt radītas pēc to dalībnieku dzīves vietas.

9. Organizācijās, kurās ir no 3 līdz 10 dalībniekiem, sapulcē atklātā balsošanā tiek izvēlēts grupas vadītājs. Organizācijās, kurās ir vairāk nekā 10 dalībnieki, atklātā balsošanā tiek izvēlēta organizācijas Padome, Padomes priekšsēdētājs un kasieris, kuri var tikt pārvēlēti jebkurā nākošajā sapulcē.

Padomes skaitlisko sastāvu nosaka sapulce. Uzņēmumos, padomju saimniecībās, kolhozos, iestādēs, zinātniski pētnieciskos institūtos un mācību iestādēs pēc Padomes lēmuma var būt iekšējās pirmorganizācijas strukturālās apakšvienības. Grupas sapulcē pēc tās lēmuma atklātā balsošanā tiek izvēlēts grupas vadītājs uz noteiktu laiku.

Interfrontes pirmorganizācijas Padome organizē tās darbu saskaņā ar Programmu un Statūtiem, informē organizācijas sapulci un augstākstāvošos orgānus par savu darbību un naudas līdzekļu izlietošanu.

10. Pirmorganizāciju veidošanai un darbības koordinēšanai kopējo Interfrontes rajonu pasākumu noturēšanai lauku rajonos, bet Rīgā — pilsētas rajonos, tiek radīta rajona Padome, kura ir juridiska persona.

Republikāniskās pakļautības pilsētās ar tādu pašu mērķi var tikt radītas pilsētas vai apvienotas pilsētas rajonu Padomes, tāpat ar juridiskās personas tiesībām.

Padomes pārstāvji tiek ievēlēti pirmorganizāciju kopējās sapulcēs, saskaņā ar noteiktajām pārstāvniecības normām.

Pilsētas rajona sēdē tiek izvēlēti: vadītājs, kasieris un revīzijas komisija.

Padomei ir savs zīmogs un rēķins bankā. Tā regulāri informē par savu darbību pirmorganizācijas un Republikānisko Padomi.

Rajona Padomes notur rajona pārstāvju sanāksmes, konferences, reģistrē no jauna radītās pirmorganizācijas.

Pirmorganizācijas var griezties augstāk minētajā Padomē ar priekšlikumu par savu pārstāvju atsaukšanu, ar noteikumu, ka tam ir pietiekams pamatojums.

11. Interfrontes augstākais orgāns ir Republikāniskais Kongress, kuru sasauc ne retāk kā vienu reizi gadā Republikāniskā Padome vai arī ne mazāk kā pēc 1/3 daļas Republikāniskās Padomes pieprasījuma, vai rajona Padomes un kopējā pirmorganizāciju skaita.

Delegāti uz republikānisko Kongresu tiek ievēlēti no katras pirmorganizācijas, pilsētas vai rajona konferences saskaņā ar Interfrontes Padomes noteikto pārstāvniecības normu.

Republikāniskā dibināšanas Kongresa sagatavošanai Interfrontes pirmorganizācijas sanāksmē tiek ievēlēta orgkomiteja, skaitā, kuru nosaka sapulce, kura darbojas līdz Interfrontes republikāniskās Padomes izvēlēšanai.

12. Kongresi, rajonu konferences, pirmorganizāciju sanāksmes, visu līmeņu Interfrontes Padomes ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ja tajos piedalās ne mazāk kā puse Interfrontes dalībnieku, pārstāvju, delegātu.

13. Republikāniskais kongress pieņem lēmumu par Interfrontes radīšanu un likvidēšanu;

— pieņem Programmu un Statūtus, izdara tajos izmaiņas;

— apspriež un izlemj Interfrontes priekšā stāvošos darbības virzienus. Kongress atklātā balsošanā izvēl republikānisko Padomi, kuras sastāvā jābūt pārstāvjiem no katras pilsētas, rajona Padomes, tāpat 5 līdz 7 līdzpriekšsēdētājus, kuri veido tā prezidiju un pēc kārtas to vada Padomē noteikto laiku.

Kongress ievēl revīzijas komisiju un kasieri, preses orgāna redaktoru.

Interfrontes Kongress noklausās republikāniskās Padomes atskaiti un dod tai novērtējumu tās līdzpriekšsēdētājam, revīzijas komisijai un preses orgāna redkolēģijai.

Kongress nosaka un apstiprina pastāvīgi darbojošās komisijas ražošanas grupas, kuras darbojas pie republikāniskās Padomes.

Apstiprina budžetu un Interfrontes atribūtiku, kuru var izgatavot tikai ar republikāniskās Padomes piekrišanu.

Kongress pieņem lēmumu ar piedalīšanos Kongresa delegātu 2/3 balsu vairākumu.

14. Republikāniskā Padome strādā Kongresu starplaikā, izskata un izlemj visus Interfrontes darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē.

Republikāniskā Padome Interfrontes vārdā ienes priekšlikumus likumu un lēmumu projektos, partijas, valsts un citos sabiedriskos orgānos, izdara iesniegumus un pieprasījumus par aktuāliem sabiedriskās dzīves jautājumiem; izveido lietišķus sakarus ar valsts, politisko un sabiedrisko organizāciju vadošiem orgāniem, jautājumos par kopīgu dažādu pasākumu noturēšanu: apstiprina savas saimnieciskās darbības virzienus, pārvaldes aparātu. Ir zīmogs un rēķins bankā.

Republikāniskā Padome nosaka pilsētu vai rajonu Padomju pārvaldes aparātu skaitlisko sastāvu un līdzekļus tā uzturēšanai.

Republikāniskā Padome tiek sasaukta pēc vajadzības, bet ne retāk kā 4 reizes gadā. Pieņem lēmumu ar balsu vairākumu, ja tās darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 Padomes locekļu.

Republikāniskā Padome ar preses, radio un televīzijas palīdzību informē Interfrontes darbiniekus un republikas iedzīvotājus par savu darbu, pieņemtajiem lēmumiem.

Republikāniskās Padomes līdzpriekšsēdētāji uzstājas valsts orgānos, iestādēs, kā arī sabiedriskās un sabiedriski politiskajās organizācijās Interfrontes vārdā ar priekšlikumiem, kuri balstās uz Interfrontes programmu un Statūtiem, Kongresa lēmumiem.

Katrā Padomes sēdē tiek nozīmēts vadošais līdzpriekšsēdētājs ar tiesībām parakstīt republikāniskās Padomes, Prezidija pieņemtos dokumentus.

15. Republikāniskās Padomes Prezidijs — patstāvīgi darbojošais Interfrontes orgāns Kongresu starplaikā sastāv no līdzpriekšsēdētājiem un Padomes komisiju priekšsēdētājiem.

Prezidija sēdes tiek izvestas pēc nepieciešamības vadošā līdzpriekšsēdētāja vadībā un ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 Prezidija locekļu.

16. Interfrontei ir savs īpašums un finanšu līdzekļi, kuri glabājas valsts bankas kontos.

Galvenais avots materiālajiem un finanšu līdzekļiem ir līdzekļi, kurus Interfrontes dalībnieki nopelnījuši pēc līgumu kooperatīvā principa, tāpat uzņēmumu, iestāžu, kooperatīvu, atsevišķu personu, kuri atbalsta Interfronti, labprātīgie ziedojumi un Interfrontes dalībnieku biedru naudas.

Līdzekļi var tikt pārskaitīti rajona vai republikāniskās Padomes valsts bankas kontā ar norādi. To izmantošana ir pieļaujama tikai saskaņā ar norādi.

Interfrontes dalībnieku ik mēneša biedru naudas apmērus nosaka pirmorganizācijas sanāksme, pēc tās lēmuma daļa līdzekļu tiek pārskaitīta Interfrontes budžetā, palikušos līdzekļus izmanto pirmorganizācija.

Interfrontes materiālie un naudas līdzekļi tiek izmantoti, lai nodrošinātu organizatorisko, saimniecisko un citu darbību.

17. Interfrontes republikāniskās un rajonu Padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija, kuru izvēl Kongress.

Interfrontes pirmorganizāciju finansiālo darbību kontrolē rajona Padomes revīzijas komisija.

Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes Statūtu projekts pieņemts ar 157 Interfrontes pirmorganizāciju pārstāvju vienbalsīgu nobalsošanu 1988. gada 19. novembrī un tiek likts priekšā vispārējai apspriešanai.

Aizrādījumi un ieteikumi ir nododami rajona Padomēs vai Interfrontes republikāniskajā orgkomitejā (226019. Rīga-19, Lomonosova ielā 1. tel. 240237, 240193).

28.11.88.

 

LPSR INTERFRONTES ORGKOMITEJA

 

* Statūtu projektu publicējam pēc iesniegtā oriģināla